Budžeta vietu sadale atkal augstākās izglītības degpunktā

 
©Pixabay

Augstskolu budžeta vietu sadales principi būtu jāmaina, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas jādara, jo līdzšinējais modelis nav efektīvs: aizvien akūtāk jūtams jauno speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošajiem trūkst motivācijas, viņi bieži maina studiju programmas, bet daļa vispār pamet mācības. Augstskolas rosina nesamazināt studiju vietu skaitu un dot tām lielāku brīvību, sadalot un pārdalot vietas, kā arī mudina ieviest bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā.

Izvirzīs noteiktus principus

Līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, arī šogad IZM tiksies ar augstskolām, lai pārrunātu nākamā gada budžeta vietu sadalījumu. Atšķirībā no līdzšinējās prakses notiks arī trīspusējās sarunas - ar to nozaru ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī pašām augstskolām, skaidro IZM. Plānojot studiju vietu sadalījumu 2020. gadā, ministrija izvirza noteiktus principus, piemēram, budžeta vietu aizpildījums un studējošo atbirums, atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām, valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips, studiju virzienu akreditācijas ilgums, programmas vērtējums un citi. Tāpat jāņem vērā tendence ar faktisko budžeta vietu aizpildījumu (reālo situāciju). Kā liecina IZM apkopotie dati, vislielākais atbirums - vairāk nekā 50% - budžeta vietās pēdējo četru gadu laikā ir dabaszinību un inženierzinātņu jomā, taču vērā ņemams tas ir arī citās studiju jomās. Lai uzlabotu situāciju, viens no priekšlikumiem ir ņemt vērā absolventu skaitu, augstskolas sniegumu, sasaisti ar darba tirgu, kā arī citus faktorus.

Nesamazināt vietas

Augstskolas uzskata, ka budžeta finansēto studiju vietu skaitu nedrīkst samazināt. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) atsaucas uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, kas liecina, ka Latvijā jau tagad trūkst inženierzinātņu un citu STEM jomu speciālistu un trūks arī nākotnē, tāpēc budžeta vietu apcirpšana būtu pretrunā ar darba tirgus prasībām. Otrs aspekts - budžeta vietu samazinājums būs signāls jauniešiem pamest valsti un doties studēt ārzemju augstskolās. Tāpat augstāko izglītību nedrīkst pārvērst par ekskluzīvu iespēju, jo, attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, aug nepieciešamība pēc augstas raudzes inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistiem. Svarīgi arī akcentēt, ka RTU kopumā visas budžeta vietas ir aizpildītas un valsts piešķirtais finansējums tiek izmantots maksimāli racionāli un efektīvi, uzsver RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.
Latvijas Universitāte (LU) atzīst, ka būtu nepieciešama diskusija par budžeta vietu sadalīšanas kārtību un par to, kas un kā būtu jāmaina, un, protams, arī par finansējuma apmēru. Izmaiņas pašā sadalē iespējamas ļoti dažādas, sākot ar ministrijas noteikto principu izvērtēšanu budžeta studiju vietu piešķiršanai un beidzot ar sadales principa maiņu uz studentu izvēlētu augstskolu, kurā tas par valsts naudu apgūst akreditētu studiju programmu, norāda LU Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne. Viņa piebilst, ka ar studentu atbirumu, studiju programmu maiņu un studentu motivācijas trūkumu saskaras ne vien Latvijas augstākās izglītības iestādes, bet arī augstskolas visā pasaulē. Šīs ir sekas, svarīgāk būtu noskaidrot to cēloņus un rast kompleksus risinājumus.

Jālieto burkāna princips

Latvijas Lauksaimniecības universitātē IZM akcentētie principi tiek ievēroti kopš 2009. gada un nav vērtējami kā būtiskas izmaiņas. «Vēlamies īpaši akcentēt divus no minētajiem kritērijiem: atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un budžeta vietu aizpildījumu,» uzsver LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere. Tā kā universitāte ir Zemkopības ministrijas padotībā, katru gadu notiek sarunas starp LLU vadību un ministriju un tiek pārskatītas bioekonomikas nozaru vajadzības, lai atbilstoši tām pie šķirtu valsts budžeta finansējumu studijām. Jau šobrīd studiju vietu skaits un to sadalījums LLU ir pilnībā pakļauts bioekonomikas nozaru vajadzībām, jo ministrija ir nodefinējusi prioritāros, nepieciešamos un saistītos studiju virzienus. Budžeta vietu aizpildījums būtu īpaši uzmanīgi jāvērtē, jo katrā augstskolā ir atšķirīga rotācijas sistēma un nosacījumi budžeta vietas ieguvei. LLU atšķirībā no vairākuma augstskolu rotācija notiek ik semestri, valsts finansētās studiju vietas nevar iegūt vai saglabāt studējošie ar nesekmīgām sekmēm, turklāt to skaits ir vienmērīgi sadalīts visos studiju gados. Tādējādi studējošie tiek motivēti uzlabot sekmes, jo varbūtība pazaudēt budžeta vietu ir ļoti augsta.
Taču šai sistēmai ir trūkums no statistikas viedokļa - studējošie ļoti ātri var zaudēt vietu, kā rezultātā rodas īslaicīgs vietu pārpalikums. Tikpat ātri - pēc pusgada - tā ir atgūstama, jo to kopējo skaitu vēlākajos studiju gados neapcērp. Lai mazinātu studējošo atbirumu, kuru kā kritēriju arī min IZM, LLU nodrošina pirmā kursa studentiem atbalsta sistēmu nepieciešamo zināšanu pilnveidei. «Mūsuprāt, jāizmanto nevis pātagas, bet burkāna princips: ja jaunietis ir gatavs studēt, tad viņam ir jānodrošina iespējas to darīt, atbalstot un palīdzot, nevis atzīstot par nepiemērotu un nepiedāvājot valsts finansētu studiju vietu, kas varētu notikt studiju vietu skaita samazināšanas gadījumā,» norāda L. Janmere. Kopumā LLU jau vairākus gadus ir ieviesti vairāki mehānismi IZM minēto problēmu - jaunu speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošo motivācijas trūkums, bieža studiju programmu maiņa, studējošo atbirums - risināšanai. LLU sagaida, ka savstarpējās sarunās šie risinājumi, kuru ieguvums ir augstāki studējošo rezultāti, tiks ņemti vērā kā arguments studiju vieta skaita nesamazināšanai. LLU neatbalsta īpašu kvalitātes kritēriju noteikšanu valsts budžeta vietu piešķiršanai jaunajiem studentiem, jo tā ierobežos piekļuvi augstākajai izglītībai. Tā vietā būtu jāpārņem Igaunijas un Ziemeļvalstu pieredze un jāsāk diskusijas par pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību.

Lielāku brīvību augstskolām

Daugavpils universitāte (DU) rosina piešķirt lielāku brīvību augstskolām budžeta vietu sadalē un pārdalē. It īpaši eksakto jomu programmās nereti ir grūti aizpildīt budžeta vietas, turklāt gads no gada atšķiras. Ja vienugad izdodas uzreiz to izdarīt, tad citkārt pat ar papildu uzņemšanu ne. DU ir pret IZM ieceri celt iestāšanās latiņu, nosakot septiņas balles kā zemāko vērtējumu, lai pretendētu uz budžeta vietu. Tam nekādā ziņā nevajadzētu kļūt par obligātu kritēriju. «Kas notiks ar tiem, kam sekmes vājākas? Vai studēs par maksu? Par to šaubos, ņemot vērā Latgales reģiona specifiku. Nu nebūs daudz tādu, kas to darīs, līdz ar to pieaugs mazkvalificētu darbinieku skaits vai arī palielināsies to jauniešu skaits, kas aizbrauks uz ārzemēm - vai nu strādāt, vai mācīties tur,» teic DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka jau ir pieņemti augstskolas uzņemšanas noteikumi nākamajam mācību gadam, līdz ar to tagad tos labot nebūtu laba prakse. Attiecībā uz studējošo atbirumu, ko akcentējusi IZM, J. Kudiņš atzīst, ka tā ir problēma, taču DU tā neesot tik izteikta. Vairāk tā jūtama IT jomā, jo eksaktie priekšmeti daļai jauniešu izrādās klupšanas akmens.

 

Abonē