Ne visas mazās vidusskolas gatavas padoties

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.

Četras šādas vidusskolas ir Rīgā: Rīgas 19. un 69. vidusskola, Mūzikas vidusskola un Austrumu vidusskola. Rīgas pašvaldība gan nekomentēja, kādi ir plāni attiecībā uz šīm skolām. Pārējās ir novados. Vairākās aptaujātajās pašvaldībās apliecināja, ka liktenīgais lēmums jau pieņemts vai arī tas tiks darīts nākamā gada sākumā.

Liktenis jau izlemts

Tērvetes novada Augstkalnes vidusskolas liktenis jau izlemts, un šogad šajā posmā ir vien 12. klase. Tā beigs, un tad skola pārtaps par pamatskolu, apstiprināja novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika. Pašvaldība pieturoties pie noteikuma, ka 10. klasi var atvērt tad, ja ir vismaz astoņi skolēni. Tā kā tik daudz nesavācās, tad tiem, kas gribēja mācīties Augstkalnes skolas 10. klasē, nācās atteikt. Vairākums izvēlējušies doties uz Dobeles Valsts ģimnāziju. Tieši tāda pat situācija ir Pāvilostā, kur šogad vēl ir 12. klase. Jauni skolēni vairs nav uzņemti, tāpēc nav ne 10., ne 11. klases. «Esam nolēmuši, ka no nākamā mācību gada vidusskolas novadā vairs nebūs,» sacīja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Bez savas vidusskolas, visticamāk, paliks arī Strenču novads. «Diemžēl realitāte ir tāda, ka nespējam saglabāt šo statusu. Valmiera ar savām četrām vidusskolām ir tuvu, un mūsu pamatskolas beidzēji izlemj mācības turpināt tur,» atzina Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Pērn beigusi pēdējā 12. klase, bet programma vēl ir saglabāta un lēmums par reorganizāciju vēl nav pieņemts. Skolas statusa maiņa lai paliekot pie darbiem, kas jāveic pēc reģionālās reformas.

Vecumnieku novadā šogad jau tika reorganizēta Valles vidusskola. Vēl ir palikušas trīs, bet arī no tām viena - Misas vidusskola - tiks reorganizēta jau ar nākamo mācību gadu. Lai tikai pabeidz 12. klase (tajā ir seši skolēni), teica Vecumnieku novada izglītības nodaļas vadītāja Vija Beļūna.

Neatkarīgā Rīta Avīze

Galavārds vēl nav teikts

No divām vidusskolām viena palikusi Apes novadā. Gaujienā reorganizācija notikusi jau 2014. gadā. Arī Apes vidusskolā 10. klases šogad nav, lai gan vēlmi tajā mācīties izteikuši septiņi skolēni, skaidroja novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts. Pašvaldība esot nolēmusi atļaut 11. un 12. klasei pabeigt vidusskolas programmu un tad skolu reorganizēt. Lai gan demogrāfijas situācija uzlabojas un sākumskolā bērnu ir krietni vairāk nekā iepriekš, kas liek optimistiskāk raudzīties uz skolas nākotni.

Raunas novads ir atteicies no domas noturēt vidusskolu, arī demogrāfijas rādītāji neliecina par augšupeju, tāpēc 10. klasē skolēnus neesot uzņēmuši. Lai pabeidz vienpadsmitie un divpadsmitie, un tad te paliek pamatskola, teica novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Damroze.

Par Piltenes vidusskolas nākotni pašvaldība lielas cerības nelolo. Patlaban tajā ir tikai 11. klase ar desmit audzēkņiem. Pilns komplekts neesot bijis jau gadus sešus. Pavasarī skatīšoties, cik no pamatskolu beidzējiem vēlēsies mācīties vidusskolā, tad arī tiks lemts, ko darīt, apliecināja Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Viņš tomēr pieļauj, ka tuvākajos gados novadā paliks tikai viena vidusskola - Ugālē. Tur gan arī klase no klases atšķiras: vienu gadu tie ir septiņi desmitie, citugad - 16.

Alsungas novads vēl vilcinās - vispirms sagaidīšot Ministru kabineta (MK) noteikumus. Patlaban notiekot diskusijas, kā rīkoties tālāk. Ja vecāki būs ieinteresēti saglabāt, mēģināšot to darīt. Katrā ziņā atļaušot pabeigt skolu pašreizējai 11. klasei, teica Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa. Viņa norāda: nez kur pazudis uzstādījums, ka galvenais būs kvalitāte, nevis kvantitāte. Jo kvalitāte šajā skolā ir laba, par ko liecina arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Bet, apspriežot šo jautājumu ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, ticis norādīts, ka tie bijuši tikai priekšvēlēšanu solījumi un populisms, tāpēc tāds uzstādījums un iepriekšējie MK noteikumi vairs neesot spēkā.

Attiecībā uz Tilžas vidusskolu galavārdu vēl nav teicis arī Balvu novads. Izlemts ir Bērzpils vidusskolas liktenis - tā pārtaps par pamatskolu, tāpēc 10. klase tajā šogad vairs netika atvērta. Par Tilžu vēl tiks spriests janvārī, kad tiks likti kopā visi par un pret, atklāja Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva. Novada attīstības stratēģijā gan esot pieļauts variants, ka vidējā izglītība nākotnē būs iegūstama Balvu Valsts ģimnāzijā un Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā.

Cīnīsies par saglabāšanu

Krietni apņēmīgāks paturēt savu vienīgo vidusskolu ir Krustpils novads. «Pilnīgi noteikti gribam saglabāt Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolu, turklāt šogad tajā ir vairāk bērnu nekā pērn. Tajā ir gan internāts, gan ēdināšana nodrošināta,» uzsvēra Krustpils novada domes priekšsēdētāja vietniece Kornēlija Brūniņa. Ne tikai vidusskola, bet arī pamatskolas novadā ir mazas - ar apvienotajām klasēm, taču, ja tās slēgs, tad te paliks pavisam tukšs. Tostarp arī ēkas. Pieredze rāda, ka uz tām nepiesakās neviens, lai cik izsoles rīkotu, un tad no tām pāri paliek tikai gruveši. Tāpēc, cik varot, tik uzturot skolas - remontējot un nodrošinot ar visu nepieciešamo.

Arī Amatas novada vadība uzskata, ka visvieglākais ceļš ir slēgt skolu. Ja Nītaures vidusskolas 10.-12. klašu posmu slēgs, tas ietekmēs arī mūzikas un mākslas skolu, kuru liela daļa beidz tieši vecākajās klasēs, skaidroja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Visticamāk, ja vidusskolas klases Nītaurē nebūs, mūzikas un mākslas programmu daļa skolēnu tā arī nepabeigs. Mazs jau nenozīmē vājš, ko pierādot arī centralizēto eksāmenu rezultāti, kas šīs skolas audzēkņiem ir labi - šogad tie bija trešie labākie bijušajā Cēsu rajonā, līdzvērtīgi abām Cēsu Valsts ģimnāzijām. «Rīkosimies pēc principa - septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt,» apņēmīgi pauda E. Eglīte.

Līgatnes novadā nopietni strādā pie tā, lai ne tikai noturētu pie dzīvības vidusskolu, bet lai to paplašinātu un attīstītu, apgalvoja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Tiesa, šogad 10. klasi neesot izdevies nokomplektēt, jo pietiekušies tikai četri skolēni. Kad jau nolēmuši klasi neatvērt, vēlmi te mācīties izteikuši vēl pieci, bet bijis jau par vēlu. Šobrīd gan pirmajās klasēs audzēkņu skaits aug, tāpēc nekādā ziņa nevēlētos pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Tāpat domā Ilūkstes novadā, kur IZM redzeslokā nonākusi Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola. «Skolēnu skaitu saliekot uz papīra, viss šķiet labi un pareizi. Taču reģionam šāda pieeja nozīmē tukšus laukus. Ja skolas nav, tad jaunas ģimenes tādā pagastā nevēlas dzīvot,» uzsver Ilūkstes novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas vadītājs Artis Simanovičs, piebilstot, ka skolai statusa zaudēšana ir solis ceļā uz tās slēgšanu.

***

Vidusskolas, kur 10.-12. klasēs skolēnu skaits ir līdz 20

1) Rīga: 19., 69. vidusskola, Mūzikas vidusskola, Austrumu vidusskola

2) Jelgavas novads: Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola

3) Strenču novads: Strenču novada vidusskola

4) Pāvilostas novads: Pāvilostas vidusskola

5) Alsungas novads: Alsungas novada vidusskola

6) Vecumnieku novads: Misas vidusskola

7) Raunas novads: Raunas novada vidusskola

8) Apes novads: Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola

9) Ilūkstes novads: Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola

10) Tērvetes novads: Augstkalnes vidusskola

11) Ventspils novads: Piltenes vidusskola

12) Līgatnes novads: Līgatnes novada vidusskola

13) Amatas novads: Nītaures vidusskola

14) Balvu novads: Tilžas vidusskola

15) Krustpils novads: Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola