Iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, ir labākās domās par vidējās izglītības pieejamību Latvijā nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstoši bērni, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Pētījumā autori vaicāja, kā kopumā respondenti novērtētu izglītības pieejamību Latvijā vidējās izglītības posmā, augstākās izglītības posmā un tālmācības iespējas, ņemot vērā ar mācībām saistītās izmaksas, izglītības iestāžu atrašanās vietu un citus faktorus.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums iedzīvotāju uzskata, ka vidējā izglītība Latvijā ir pieejama, tomēr labākās domās par šo ir tie aptaujātie, kuru ģimenēs ir bērni, kas šobrīd iegūst izglītību. 67,8% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni, kas mācās kādā izglītības iestādē, uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir labas iespējas iegūt vidējo izglītību. Savukārt no tiem respondentiem, kuru ģimenēs nav bērnu, kas mācās skolā, izglītības pieejamību kā labu vērtē 61,9%.
Līdzīgi rezultāti vērojami attiecībā uz vērtējumu par tālmācības pieejamību Latvijā. Aptaujātie, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, tālmācības pieejamību Latvijā vērtē augstāk nekā respondenti, kuriem ģimenē izglītību iegūstošu bērnu nav. No respondentiem, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd mācās kādā no izglītības iestādēm, tālmācības pieejamību kā augstu vērtē 35,9%, savukārt no tiem aptaujātajiem, kuriem ģimenē nav bērnu, kas šobrīd mācās kādā izglītības pakāpē, tālmācības iespējas kā labas vērtē 34,7%.
Turpretī par augstākās izglītības pieejamību labākās domās ir tie respondenti, kuriem ģimenē nav bērnu vai jauniešu, kas iegūtu jebkāda veida izglītību. Jauniešu iespējas iegūt augstāko izglītību Latvijā kā labas vērtē 39,1% aptaujāto, kuriem nav izglītību iegūstoši bērni, savukārt no tiem aptaujātajiem, kuriem ģimenē ir skolojamas atvases, augstākās izglītības pieejamību kā labu vērtē 35% respondentu.
Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis pētījuma prezentācijā norādīja, ka šis bija viens no pārsteidzošākajiem rezultātiem, jo ir redzama būtiska atšķirība starp respondentiem, kuriem ģimenē ir izglītību iegūstoši bērni un kuriem tādu nav. Tāpat, viņaprāt, liela daļa iedzīvotāju nezina par tālmācības iespējām un interneta pieejamību, kas norādot, ka "vēl ir, kur strādāt".
Kā ziņots, trešdien prezentētajā pētījumā vērtēts sabiedrības viedoklis par izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām. Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais izglītības indekss - 100 punktu skalā Latvijas izglītības indekss ir 55,6.
Tāpat teju piektdaļa jeb 24% iedzīvotāju pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, gandrīz puse jeb 49% uzskata, ka tā ir viduvēja, bet 21% izglītības kvalitāti novērtējuši kā zemu.
Šāds pētījums šogad tika veikts pirmo reizi, un Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors uzsvēra, ka attiecībā uz izglītības kvalitāti, pieejamību un vērtību Latvijā ir daudz optimistiski noskaņotu cilvēku, tomēr vienlaikus pētnieki saskata arī daudzas lietas, ar kurām ir jāstrādā.
Grīnis pauda, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viedoklis, tomēr tas ir ļoti būtisks. "Mūsu attieksme pret izglītību nosaka virzienu, kurā ejam," pamatoja direktors. Tāpat viņš stāstīja, ka ar lielu interesi skatīsies, kā šis indekss gadu laikā mainīsies un vai izdosies gūt pozitīvu dinamiku.
Aptauja veikta no 5.oktobra līdz 16.oktobrim, un tajā piedalījās 1014 respondenti no visas Latvijas. Tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Rīgas Tālmācības vidusskolas pārstāve Marta Kive skaidroja, ka izglītības indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.
