Ap 70% Latvijas iedzīvotāju labsajūtu ietekmē stress un nervozitāte, noskaidrots pēc aptieku tīkla "Euroaptieka" veiktajā socioloģiskajā aptaujā.
Īpaši izteikti jeb 82% gadījumu to atzinuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Sieviešu vidū šo labsajūtas traucēkli apstiprina 75%, savukārt vīriešu respondenti to apstiprina 63% gadījumu.
Izjustu pārslodzi un ilgstošu nogurumu aptaujā izcēluši 30% aptaujāto.
Finansiālas grūtības ietekmē 29% Latvijas iedzīvotāju labsajūtu. Šis faktors visvairāk skar darbaspējīgā vecuma iedzīvotājus, īpaši jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā vecuma grupā to norāda 44% aptaujāto. Savukārt pensijas vecuma respondenti šo faktoru kā labsajūtu ietekmējošu min krietni retāk - vien 16% gadījumu.
Tāpat 28% iedzīvotāju labi justies traucē slikta fiziskā pašsajūta - to izjūt katrs piektais aptaujātais.
Slikta fiziskā pašsajūta salīdzinoši biežāk jeb 33% gadījumu ietekmē iedzīvotājus vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Nedaudz mazāk jeb 31% gadījumu sliktu pašsajūtu apstiprina seniori, bet visretāk - 22% gadījumu - par to sūdzas cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Būtisks labsajūtu ietekmējošs faktors ir miega problēmas, un tās apstiprina 24% aptaujāto. Visbiežāk jeb 32% gadījumu ar miega problēmām saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Meklējot labsajūtu, 56% iedzīvotāju izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un doties pie dabas, 43% pavada laiku ar ģimeni un draugiem, bet 41% cenšas nodrošināt kvalitatīvu miegu.
Ja iedzīvotājiem būtu laiks un neierobežotas finanses, viņi savu labsajūtu uzlabotu, pirmkārt, uzlabojot savu fizisko formu - tā atbildējuši 44% aptaujāto. Savukārt 36% izvēlētos rūpēties par mentālo labsajūtu un stresa mazināšanu, bet 33% regulāri pārbaudītu un uzlabotu veselību.
Aptauju pēc "Euroaptieka" pasūtījuma šī gada martā veica tirgus pētījumu kompānija "Norstat Latvija", un tajā piedalījās 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.