Samazinājies Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai

Pēdējā gada laikā Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 34% Latvijas iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējos kara gados, bet pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu, liecina pēc aģentūras LETA pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Aptaujā pērn 38,7% respondentu minēja, ka ir ziedojuši Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam, bet lielākā aktivitāte bija pirmajos divos kara gados, kad 2023. gadā šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022. gadā - 39,2% aptaujas dalībnieku.

Savukārt to aptaujas dalībnieku īpatsvars, kuri atzina, ka pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu vai kara bēgļus, šogad ir sasniedzis 38%, kamēr pērn šādu atbildi sniedza 32,5%.

Jaunākajā aptaujā to, ka pēdējā gada laikā ir veikuši ziedojumus, norādīja 43,9% no latviešu tautības respondentiem, kamēr no citu tautību aptaujas dalībniekiem - 20%.

Salīdzinot ar aptaujām, kas veiktas iepriekšējos gados, secināms, ka citu tautību ziedotāju īpatsvars ir salīdzinoši stabils un jau kopš kara sākuma Ukrainā svārstās ap 20%. Savukārt latviešu ziedošanas aktivitāte pēdējā gada laikā ir sarukusi par 8,5 procentpunktiem un pirmo reizi kopš kara sākuma noslīdējusi zem 50% robežas.

Pēdējo četru gadu laikā veiktās aptaujas arī liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir gados jauni cilvēki.

No šogad aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ziedojumus veikuši 48,4%, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 42,8%. Savukārt citās vecuma grupās ziedotāju īpatsvars svārstās no 25% līdz 37%.

Tāpat aktīvākie ziedotāji ir cilvēki ar augstāko izglītību - 37,3%.

Ukrainas vai bēgļu atbalstam visvairāk ziedojuši Vidzemes iedzīvotāji - 41,5% aptaujāto. Seko Zemgale ar 37,1% un Rīgas reģions ar 36,5% ziedotāju.

Gada laikā par 3,9 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri politisku iemeslu dēļ ir atteikušies no kādu preču iegādes, proti, atteikušies no kādu preču iegādes vai nu ražotājvalsts dēļ vai arī tādēļ, ka ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju. Uz šādu rīcību ir norādījuši 27,9% šā gada aptaujas dalībnieku. Tostarp tā ir rīkojušies 39,8% latviešu tautības aptaujas dalībnieku un 10,8% citu tautību Latvijas iedzīvotāju.

Arī no preču iegādes politisku iemeslu dēļ visbiežāk mēdz atteikties jaunāka gadagājuma cilvēki. Uz šādu rīcību norādījuši 45,3% aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 38,8% vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Savukārt starp tiem aptaujātajiem, kuri atzina, ka pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu vai kara bēgļus, 28,9% ir latviešu tautības, bet 49,7% citu tautību respondenti. Lielāks īpatsvars starp tiem ir cilvēki, kuru vecums pārsniedz 45 gadus. Tāpat vairāk nekā 40% no aptaujātajiem šādi atbildējuši Kurzemes un Latgales reģionā.

Aptauja veikta 2025. gada martā, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.

Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties LETA "Banku apskats. Aprīlis 2025".