Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj nosaukt kādu pašmāju zinātnieku vai zinātnes sasniegumu

Kādu Latvijas zinātnieku vai zinātnes sasniegumu spēj nosaukt tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, secināts Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētījumā "Zinātnes patēriņš un līdzdalība Latvijā".

Iedzīvotāju minētie zinātnes sasniegumi ir vairāk nekonkrēti un norāda uz jomām, kurās notikuši kādi būtiski pētījumi vai atklājumi.

Tāpat iedzīvotājiem ir zemas zināšanas par jaunākajiem atklājumiem, norāda pētnieki. Ja tiek minēts kāds konkrēts sasniegums, tie var būt īstenoti pat pirms vairākām desmitgadēm, piemēram, medikaments sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai "Mildronāts" vai pretgripas un pretencefalīta preparāts "Remantadīns".

Aptaujātie iedzīvotāji kopumā nosaukuši 167 Latvijas zinātniekus. Lielākā daļa tika minēta vienu vai divas reizes, bet bija arī tādi, kuri nosaukti vairāk nekā trīs reižu.

Starp atpazīstamākajiem zinātniekiem Latvijā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, viens no mildronāta izgudrotājiem Ivars Kalviņš, matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis un kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Salīdzinoši bieži pieminēti arī fiziķis Mārcis Auziņš, ķīmiķis un zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš, kā arī mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis.

Retāk iedzīvotāji minējuši arī socioloģi Intu Mieriņu, kardiologu Andreju Ērgli, ārstu un zinātnieku Viktoru Kalnbērzu, fiziķi un materiālzinātnieku Alekseju Kuzminu, matemātiķi Andri Buiķi, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku Armandu Šenfeldu, politologu Dauni Aueru, molekulārbiologu Elmāru Grēnu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieku Ilmāru Poikānu, kā arī humanitāro zinātņu pētnieci Sanitu Reinsoni.

Aptaujā arī tika nosaukti 116 zinātnes sasniegumi. Daļa no tiem nav konkrēti, bet, piemēram, norāda uz zināšanām par neprecizētiem sasniegumiem kādā jomā, teikts ziņojumā.

Iedzīvotāji kā zinātnes sasniegumu visbiežāk minējuši medikamentu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai - meldoniju, kas plašāk zināms kā "Mildronāts". Tāpat minēti nekonkretizēti sasniegumi farmācijā un medicīnā, kā arī nekonkretizētu pretvēža zāļu, remantadīna un dronu izstrāde.

Iedzīvotāji mazāk nosaukuši tādus sasniegumus kā asfaltbetonu no nolietotām gumijas riepām, notekūdeņu izpēti, pretvēža medikamentu "Rigvir", nekonkrētu vēža ārstēšanu, nekonkrētus atklājumus kvantu fizikā, "Minox" fotoaparātu, nekonkrētus nanotehnoloģiju

atklājumus, optisko modulatoru, sirds ķirurģiju, nekonkrētu vēža izpēti un viedo robotu.

63% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk - par dalību Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO).

Trešdaļa jeb 35% bija dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, bet 29% - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Mazāk bija dzirdēts par iesaisti Eiropas Kodolpētniecības centra (20%), Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) un Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" un/vai "Apvārsnis Eiropa" (10%) darbībā.

Pavisam nedaudz iedzīvotāju dzirdējuši, ka Latvija iesaistījusies Starptautiskās sadarbības programmā zinātnes un tehnoloģiju jomā - COST (9%), Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa (EOSC) un Eiropas Kodolsintēzes enerģijas pētniecības konsorcijā "EUROfusion" un tā programmā.

21% respondentu nezināja par Latvijas dalību kādā no organizācijām vai programmām, bet vēl 16% sagādāja grūtības atbildēt uz jautājumu.

Sabiedriskās domas pētījums veikts 2024.gada nogalē pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma, sarīkojot interneta aptauju, kurā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījumā iekļauta arī detalizēta desmit jauniešu viedokļu analīze, fokusgrupā uzklausot 12.klašu skolēnus.