Izglītība

Vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli, pavēstīja Ventspils Augstskolas docents, viens no vēstules iniciatoriem Jānis Veckrācis.

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā, kas top, vērtējot centralizēto eksāmenu rezltātus, līderu pozīcijas ģimnāziju grupā joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kas ir arī absolūti labākā skola valstī. Apbalvojumus vakar saņēma arī izglītības iestādes citās kategorijās: pilsētu vidusskolu, lauku vidusskolu un specializēto skolu.

24% iedzīvotāju vērtē pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā kā augstu, gandrīz puse jeb 49% to vērtē kā viduvēju, savukārt kopumā kā zemu izglītības kvalitāti vērtē 21% iedzīvotāju, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Ārlietu ministrija pauž izbrīnu par Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta komentāru, kurā pausts, ka Satversmes tiesa lēmusi par mazākumtautību skolu likvidāciju, informēja Ārlietu ministrijā.

Augstskolu budžeta vietu sadales principi būtu jāmaina, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas jādara, jo līdzšinējais modelis nav efektīvs: aizvien akūtāk jūtams jauno speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošajiem trūkst motivācijas, viņi bieži maina studiju programmas, bet daļa vispār pamet mācības. Augstskolas rosina nesamazināt studiju vietu skaitu un dot tām lielāku brīvību, sadalot un pārdalot vietas, kā arī mudina ieviest bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā.

Redz, raksta, ka skolu tīkla sakārtošanas ietvaros izglītības ministre Ilga Šuplinska grasās daļēji slēgt trīspadsmit no astoņpadsmit Daugavpils skolām. Es atbalstīšu šo ideju, līdzko redzēšu profesionāli pamatotu un katrā gadījumā konkrētu, izglītības būtībai, nevis kaut kādai «atbilstībai prasībām» pakārtotu viedokli. Es gribu zināt – kādu konkrētu labumu (zināšanu apjoma, sociālās atdeves, kultūras... aspektos) Daugavpils jaunieši gūs no šīs idejas. Vai šie bērni tiks labāk sagatavoti pasaulei, vai tie vairāk mīlēs savu dzimto pusi utt.

Pagājušonedēļ 14. novembrī sociālos tīklus pāršalca šokējoša ziņa — izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosina no nākamā gada augstskolās budžeta vietas piešķirt tikai tiem skolēniem, kuru vidējā atzīmē nav zemāka par 7 un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.

Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.

Lielākā daļa jeb 54% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības saturs aroda un profesionāli tehniskajās skolās un augstskolās atbilst darba tirgus prasībām, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, ir labākās domās par vidējās izglītības pieejamību Latvijā nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstoši bērni, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), aicinot parūpēties, lai ministrijas pakļautībā esošajās izglītības iestādēs pedagogi saņemtu Izglītības likumā noteiktās sociālās garantijas, uzzināja arodbiedrībā.

Skolas gadu sākumā man bija klases biedrs un labs draugs Eduards Melnis, lai gan visi skolēni tāpat kā pieaugušie viņu sauca par Gaiļa Edveri. Viņam bija divas māsas, kuras ikdienā sauca: Gaiļa Veronika un Gaiļa Genofefa, bet māti – Gaiļa Anna.

Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām.

Pirms spriest par to, cik skolēniem jābūt vienā klasē, Latvijas valsts politiskajai un izpildvarai jāatbild vismaz uz diviem jautājumiem. Pirmais – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara pēc neatkarības atgūšanas nav spējusi pozitīvi restartēt demogrāfisko procesu valstī? Otrs – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara šajos neatkarības gados nav kā pienākas gādājusi par daudzmaz izlīdzinātu valsts teritorijas apdzīvotību? Un tikai pēc tam, kad uz šiem jautājumiem tiks reljefi un godīgi atbildēts, kad tiks iezīmēta reāla perspektīva turpmākajam un atbildīgie par tās īstenošanu, sāksim runāt par bērnu skaitu klasēs.

Kāda skola Indijā atvainojusies, kad publiskajā telpā nonākuši attēli ar skolēniem, kuriem galvās uzliktas kartona kastes, lai novērstu norakstīšanu un krāpšanos eksāmenu laikā, vēsta raidsabiedrība "CNN".

Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Latvijas izglītības iestādes ir diezgan atvērtas uzņemt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.

Trešdien, 9.oktobrī, plkst. 11.00 notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes ārkārtas sēdē, kurā paredzēts lemt par turpmākajām aktivitātēm, tostarp iespējamu protestu rīkošanu. Padomes sēdē dalību apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Sestdien vairāk nekā 900 cilvēku devās Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētā protesta gājienā no Rātslaukuma uz valdības ēku ar mērķi aizstāvēt izglītību krievu valodā Latvijā.