Izglītība

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), aicinot parūpēties, lai ministrijas pakļautībā esošajās izglītības iestādēs pedagogi saņemtu Izglītības likumā noteiktās sociālās garantijas, uzzināja arodbiedrībā.

Skolas gadu sākumā man bija klases biedrs un labs draugs Eduards Melnis, lai gan visi skolēni tāpat kā pieaugušie viņu sauca par Gaiļa Edveri. Viņam bija divas māsas, kuras ikdienā sauca: Gaiļa Veronika un Gaiļa Genofefa, bet māti – Gaiļa Anna.

Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām.

Pirms spriest par to, cik skolēniem jābūt vienā klasē, Latvijas valsts politiskajai un izpildvarai jāatbild vismaz uz diviem jautājumiem. Pirmais – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara pēc neatkarības atgūšanas nav spējusi pozitīvi restartēt demogrāfisko procesu valstī? Otrs – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara šajos neatkarības gados nav kā pienākas gādājusi par daudzmaz izlīdzinātu valsts teritorijas apdzīvotību? Un tikai pēc tam, kad uz šiem jautājumiem tiks reljefi un godīgi atbildēts, kad tiks iezīmēta reāla perspektīva turpmākajam un atbildīgie par tās īstenošanu, sāksim runāt par bērnu skaitu klasēs.

Kāda skola Indijā atvainojusies, kad publiskajā telpā nonākuši attēli ar skolēniem, kuriem galvās uzliktas kartona kastes, lai novērstu norakstīšanu un krāpšanos eksāmenu laikā, vēsta raidsabiedrība "CNN".

Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Latvijas izglītības iestādes ir diezgan atvērtas uzņemt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.

Trešdien, 9.oktobrī, plkst. 11.00 notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes ārkārtas sēdē, kurā paredzēts lemt par turpmākajām aktivitātēm, tostarp iespējamu protestu rīkošanu. Padomes sēdē dalību apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Sestdien vairāk nekā 900 cilvēku devās Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētā protesta gājienā no Rātslaukuma uz valdības ēku ar mērķi aizstāvēt izglītību krievu valodā Latvijā.

Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos", pirmdien svinīgajā Latvijas Universitātes (LU) Senāta sēdē uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) piedāvājumam sākt diskusiju par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu, norādīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Partija "Saskaņa" publiski izskanējušo ideju par pilnīgu pāreju visos izglītības līmeņos uz mācībām valsts valodā uzskata par destruktīvu un provokatīvu, informēja politiskais spēks.

Augstākās izglītības padomei (AIP) kopš krīzes gadiem, kad tās finansējumu apcirpa par 60%, budžets palicis nemainīgs. Valsts atbalsta trūkums ierobežo ne tikai AIP kapacitāti, bet kavē ieviest plānveidīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, uzsver AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārmet padomei, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma un tā pārāk iet augstskolu pavadā.

«Mūsu ģimenē 1. septembris turpmāk būs sēru diena,» vienā no pēdējām vasarīgās atpūtas dienām pie jūras gadījās dzirdēt divu krieviski runājošu sieviešu pārdomas. Divi bērni – aptuveni desmit gadus veci – netālu rotaļājās smiltīs, acīmredzot viņu atvases. «Tu iedomājies, Sašam vajadzēs runāt latviski matemātikas stundās. Matemātikas! Nu un tad, ka viņš pagalmā runā latviski?! Tās taču ir spēles, bet tur – skaitļi un vienādojumi! Viņš taču neko neiemācīsies! Un Puškinu viņam arī pasniegs latviski?! Nacionālisti nolādētie! Neieredzu!» sirdēstos savu monologu pabeidza viena no sievietēm. Otra nebija tik dziļu etnisko bēdu pārņemta, viņa steidza mierināt draudzeni, sak, ja jau Saša pagalmā runā latviski, tad kādas problēmas viņam to darīt arī skolā?

Krieviski rakstošās preses sašutuma pavadījumā Nacionālā apvienība spērusi solīti tuvāk savam mērķim – panākt, lai valsts apmaksātās izglītības iestādēs mācītu tikai latviski. Koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas partijas ieceri nodrošināt izglītību latviešu valodā arī mazākumtautību bērnudārzos.

Šodien koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un Zinātnes ministrijai.

Patlaban visgarākās rindas uz bērnudārzu ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās – kopumā rindā gaida ap 7500 bērnu. Trūkst ne tikai pašvaldības un privāto pirmsskolas iestāžu, bet arī pedagogu un atbalsta personāla, arī aukļu skaits ir nepietiekams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst problēmas nopietnību, taču rindu likvidēšanu nesola agrāk par 2027. gadu, jo pašreiz pieejamie resursi ir par maziem, lai to izdarītu tuvāko gadu laikā.

Vaivaru pamatskola Jūrmalā ir viena no pirmajām vispārizglītojošām izglītības iestādēm, kura sāka īstenot iekļaujošo izglītību. Arī šobrīd tajā no 155 skolēniem 63 ir ar īpašām vajadzībām. Skolas kolektīvs ar bažām raugās nākotnē, jo neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem tādām pilsētām kā Jūrmala, proti, pamatskolā jābūt vismaz 360 bērniem. «Mēs sēžam kā uz laika bumbas,» situāciju raksturo skolas kolektīvs.

Latvijā pieaug augstāko izglītību ieguvušo skaits, un tas gandrīz sasniedzis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk augstskolas diplomu iegūst sievietes, taču vīrieši šajā ziņā ir ievērojami kūtrāki, liecina OECD pētījums, kas sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai, tomēr šā gada galvenais temats ir augstākās izglītības monitorings.

Ventspils bērnu un jauniešu sporta skola Spars piedāvā nodarbības desmit dažādos sporta veidos: basketbolā, džudo, ložu šaušanā, BMX, sporta vingrošanā, šorttrekā, svarcelšanā, vieglatlētikā, peldēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā.