Turpmāk mazāko klašu skolēnu brīvpusdienas būs jāfinansē arī pašvaldībām

 No šī gada stājas spēkā izmaiņas 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, kas nosaka, ka pašvaldībām solidārā apmērā ar valsti jāpiedalās skolēnu brīvpusdienu līdzfinansēšanā.

Tas nozīmē, ka no janvāra skolēnu brīvpusdienu izmaksas tiks segtas gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem, proti, valsts un pašvaldības proporcionāli sadalīs brīvpusdienu izmaksas.

Piemēram, Rēzeknes pašvaldība iepriekš norādīja, ka ieplānos līdzekļus vismaz 161 694 eiro apmērā 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanai, kā arī plāno iespēju robežās turpināt arī brīvpusdienu nodrošināšanu 5.-7.klasēm, paredzot šim mērķim 119 000 eiro.

Arī Jēkabpils turpinās nodrošināt brīvpusdienas visiem skolēniem, kas tās saņem pašlaik, aģentūrai LETA apliecināja pilsētas mērs Aivars Kraps (GKML). Saeimas lēmums par solidāru pusdienu finansēšanu no valsts un pašvaldībām pilsētai radīs papildu izdevumus 100 000 eiro apmērā, un šo summu jau apstiprinājusi pašvaldības Budžeta komisija, paredzot to nākamā gada budžetā. Brīvpusdienas kā līdz šim turpinās saņemt skolēni no 1. līdz 9.klasei.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā pašvaldību aptauja 2018.gada sākumā, daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī visu pārējo klašu skolēniem - 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5.klasēm, 71% pašvaldību - 6.klasēm, 63% pašvaldību - 7.klasēm, 58% pašvaldību - 8.klasēm, 58% pašvaldību - 9.klasēm, bet 35% pašvaldību - no 10.klases līdz 12.klasei.

Kā ziņots, Latvijas pašvaldības izmaiņas neatbalstīja un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauda bažas, ka šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan IZM norādīja, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas LPS ieskatā bijis par maz.

Viedoklis neesot jautāts, piemēram, Valkas novadam, kas norādīja, ka papildu finansiālais slogs tam būs pārāk smags. Valkas budžetā bezmaksas ēdināšanai līdzekļus atrast būtu grūti, jo novada budžets nākamgad nesolās būt lielāks, bet pašvaldības izdevumi pieaug.

"Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi - apmēram 100 000 eiro. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000 eiro. Un ēdināšana ir 70 000 eiro," tad teica Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

LPS piedāvāja kompromisu - ja turpmāk pirmsskolas skolotāju algas maksātu valsts, ne pašvaldības, jo pedagogu darba samaksa ir ministrijas pārziņā, turklāt valdība ir tā, kas lemj par to paaugstināšanu. Tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atbildēja, ka IZM budžeta ietvaros nevar uzņemties pirmsskolas pedagogu atalgojuma maksāšanu.