Izglītība

Kāds matemātikas skolotājs Ķekavā izlicis asprātīgu paziņojumu saviem skolēniem. Kamēr soctīklos par šādu radošu risinājumu daudzi izsaka sajūsmu, kāda iedzīvotāja pauž sašutumu par šādas rīcības ētiskumu.

Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots, ka finansējumu zinātnei un pētniecībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2027.gadā, liecina NAP2027 pirmā redakcija.

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.

Latvijas tautsaimniecības veiksmīga attīstība globalizācijas un digitalizācijas laikmetā daudzējādā ziņā būs atkarīga no cilvēku prasmēm un to piemērotības darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Tas jo īpaši ir būtiski, kad, pastāvot jaunu cilvēku emigrācijai un zemiem dzimstības rādītājiem, arvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Viens no pasākumiem situācijas uzlabošanai – stiprināt pieaugušo tālākizglītību, norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā Latvijas prasmju stratēģija: novērtējums un rekomendācijas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina augstskolas turpmāk iedalīt divās lielās grupās: universitātēs un augstskolās, kas savukārt tiktu iedalītas četrās apakšgrupās. Tāpat ieteikts noteikt stingrākas prasības universitātes statusa piešķiršanai: sākot ar studentu skaitu līdz pat studiju programmām un akadēmiskajam personālam.

Tallinas reālskola jeb Tallinas zinātņu vidusskola ir viena no prestižākajām Igaunijas skolām, kura savā mācību saturā vairāk akcentē matemātiku un dabaszinātnes. To apliecina fakts, ka ik gadu, uzņemot skolēnus pirmajā klasē, konkurss ir milzīgs – no apmēram 500 pretendentiem tikai 56 kļūst par šīs skolas audzēkņiem. Arī mācību rezultāti un dalība starptautiskās olimpiādēs ir apliecinājums augstiem sasniegumiem.

Šogad pirmo reizi Valsts izglītības satura centrs (VISC) piedāvā izglītības iestādēm izvēlēties diagnosticējošo darbu matemātikā 3.klasei pildīt tiešsaistē, joprojām saglabājot iespēju to veikt arī rakstveidā.

Ar 2020.gada 31.jūliju tiks likvidēta Izvaltas pamatskola, kurā šajā mācību gadā mācās 17 skolēni, informēja Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.

Publiskajā telpā Marikai Ģedertei ir piekarinātas vairākas birkas – Latvijas galvenā blondīne, skaistumkonkursa uzvarētāja, sabiedrības dāma. Taču, aprunājoties ar Mariku aci pret aci, rodas pārliecība, ka tie ir tikai virspusīgi pieņēmumi.

Vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli, pavēstīja Ventspils Augstskolas docents, viens no vēstules iniciatoriem Jānis Veckrācis.

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā, kas top, vērtējot centralizēto eksāmenu rezltātus, līderu pozīcijas ģimnāziju grupā joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kas ir arī absolūti labākā skola valstī. Apbalvojumus vakar saņēma arī izglītības iestādes citās kategorijās: pilsētu vidusskolu, lauku vidusskolu un specializēto skolu.

24% iedzīvotāju vērtē pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā kā augstu, gandrīz puse jeb 49% to vērtē kā viduvēju, savukārt kopumā kā zemu izglītības kvalitāti vērtē 21% iedzīvotāju, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Ārlietu ministrija pauž izbrīnu par Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta komentāru, kurā pausts, ka Satversmes tiesa lēmusi par mazākumtautību skolu likvidāciju, informēja Ārlietu ministrijā.

Augstskolu budžeta vietu sadales principi būtu jāmaina, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas jādara, jo līdzšinējais modelis nav efektīvs: aizvien akūtāk jūtams jauno speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošajiem trūkst motivācijas, viņi bieži maina studiju programmas, bet daļa vispār pamet mācības. Augstskolas rosina nesamazināt studiju vietu skaitu un dot tām lielāku brīvību, sadalot un pārdalot vietas, kā arī mudina ieviest bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir Igaunijā.

Redz, raksta, ka skolu tīkla sakārtošanas ietvaros izglītības ministre Ilga Šuplinska grasās daļēji slēgt trīspadsmit no astoņpadsmit Daugavpils skolām. Es atbalstīšu šo ideju, līdzko redzēšu profesionāli pamatotu un katrā gadījumā konkrētu, izglītības būtībai, nevis kaut kādai «atbilstībai prasībām» pakārtotu viedokli. Es gribu zināt – kādu konkrētu labumu (zināšanu apjoma, sociālās atdeves, kultūras... aspektos) Daugavpils jaunieši gūs no šīs idejas. Vai šie bērni tiks labāk sagatavoti pasaulei, vai tie vairāk mīlēs savu dzimto pusi utt.

Pagājušonedēļ 14. novembrī sociālos tīklus pāršalca šokējoša ziņa — izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosina no nākamā gada augstskolās budžeta vietas piešķirt tikai tiem skolēniem, kuru vidējā atzīmē nav zemāka par 7 un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.

Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.

Lielākā daļa jeb 54% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības saturs aroda un profesionāli tehniskajās skolās un augstskolās atbilst darba tirgus prasībām, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, ir labākās domās par vidējās izglītības pieejamību Latvijā nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstoši bērni, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.