Izglītība

Pārmaiņas darba tirgū kļūst arvien straujākas. Eiropā zem augsta riska ir 14% profesiju, kas varētu vairs nebūt pieprasītas. Vēl 32% ir ievērojami apdraudētas. Tāpēc svarīga ir pieaugušo izglītība – tās spēja nodrošināt pārkvalifikāciju un vajadzīgo prasmju apguvi. Latvijā tikai 6,7% strādājošo ir iesaistīti akadēmiskajās programmās. Lai mainītu situāciju, valstij ir jārīkojas daudz aktīvāk, jo šobrīd nav ne finanšu mehānisma, ne likumdošanas, kas regulētu šo jomu.

Viens no spēkā esošā Nacionālais attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, ekonomikas doktore Linda Medne.

Līdz ar Apvienotās Karalistes (AK), kurā joprojām mācās un strādā Latvijai piederīgie, izstāšanos no Eiropas Savienības, nav skaidrs, vai un kā notiks abu pušu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo diplomu atzīšana. Vai process, kas jau tagad Latvijā ir fragmentēts, sadrumstalots un dārgs, – kļūs vēl sarežģītāks?

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai. 8. februāra LTV pārraidē Panorāma tika iekļauts sižets par Tartu universitāti, kurā tika apgalvots: «Kamēr Latvija vēl tikai plāno vērienīgas reformas augstākajā izglītībā un tās pārvaldībā, Igaunijas augstākās izglītības iestādes jau izrāvušās starptautisko reitingu augšgalā.» No sižeta izrietēja aicinājums nekavēties ar reformām augstākajā izglītībā. Igaunija reformēja un tagad plūc laurus! Reformēt un ātri!

Kad strādāju Literatūrā un Mākslā, pazinu jo daudzus kultūras un mākslas augstskolu pasniedzējus. Arī studentus. Savādā kārtā arī tagad arvien šad tad satiekos ar šo augstskolu mācību spēkiem. Pazīstu arī dažus studentus. Man šie bērni ļoti patīk. Viņi ir divas paaudzes jaunāki par tiem, kurus pazinu pirms gadiem trīsdesmit, četrdesmit. Tagadējie man liekas mērķtiecīgāki, viņi izteiktāk vēlas būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.

Saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu.

Šā gada 1. septembrī visās skolās pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu un pieeju. Lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu vecākus un pastāstītu, kā viņi var atbalstīt bērnus mācībās, Valsts izglītības satura centrs (VISC) sāk informatīvo kampaņu Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

Daugavpils universitāte (DU) ir kategoriska pret ieceri mainīt tās statusu. Aptauja liecina, ka 90% DU studējošo ir pret šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu. Lai protestētu pret to, 29. janvārī studenti rīkos piketu pie DU vecā korpusa.

Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosinās izveidot regulējumu, kas pēc breksita garantētu Lielbritānijā iegūtas izglītības atzīšanu Latvijā, informēja veselības ministres padomniece Marta Krivade.

Svinīgā gaisotnē šodien tika pasniegta “Saules laiva” - Izglītības un zinātnes ministrijas balva labākajam 2019. gada pieaugušo neformālās izglītības sniedzējam. Balvu šogad saņēma Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Nākamais jeb 2020./2021.mācību gads 12.klašu skolēniem beigsies 18.jūnijā, savukārt 9.klašu skolēniem - 11.jūnijā, liecina valdībā šodien pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi.

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē tiks analizēta politiķu piedāvātā augstskolu transformācijas ideja. Tāpēc Neatkarīgā piedāvā interviju ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, profesoru Jāni Vētru – par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto augstskolu pārvaldības modeļa reformu, par politiķu nekaunīgo jaukšanos augstskolu autonomijā un citām politiķu veiktajām bezjēdzībām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.

Jaunieši, kas šobrīd mācās 11.klasē, aicināti pieteikties bezmaksas vasaras nometnei "BAFF līderības akadēmija", kas sniedz iespēju pavadīt vasaru ASV, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).

Šodien Valsts Vācu ģimnāzijā notika preses konference par kampaņas skolēniem "Mācies būvniecību" saturu un mērķiem un bukleta "Aizraujoša profesija - būvnieks" prezentācija. Jau piekto gadu, aicinot skolēnus nākotni saistīt ar kādu no būvniecības profesijām, Latvijas skolās norisināsies kampaņa "Mācies būvniecību". Kampaņā paredzēts, ka par būvniecību skolniekiem stāstīs lielāko un vērienīgāko objektu projektētāji un būvnieki, kuru pieredzes stāsti iekļauti bukletā.

Dažas piezīmes par konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projektu

Divas trešdaļas no 74 pašvaldībām, ar kurām tikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, norādījušas, ka tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā veikt neplāno, liecina informācija, kas iekļauta pie nākamnedēļ valdībā izskatāmā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Lielākā daļa jeb 64,6% Latvijas iedzīvotāju vidējās izglītības pieejamību vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā ļoti labu vai labu vērtē 37,3% aptaujāto, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.