Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar saviem «reformu» buldozeriem iet pāri ne tikai Latvijas Universitātei, tās likumīgi ievēlētajam rektoram Indriķim Muižniekam un citām augstākajām mācību iestādēm: tās vēriens ir daudz plašāks – konceptuālajā (?) ziņojumā Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir paredzētas graujošas izmaiņas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmā, proti, koledžu izglītībā.
11. februārī Latvijas Koledžu asociācijas valdes loceklis, Juridiskās koledžas direktors, tiesību zinātnes un politoloģijas doktors Tālavs Jundzis nosūtīja vēstuli ar 19 koledžu direktoru parakstiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV): «Latvijas koledžu direktori neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas maiņu, turpmāk no augstākās izglītības institūciju loka izslēdzot koledžas. (..) Pretēji ministrijas apgalvojumam, ka tādējādi koledžas tiks stiprinātas kā profesionālās mācību iestādes, mēs - koledžu direktori - tam nepiekrītam, jo 2006. gadā koledžas ar tādu pašu mērķi tika iekļautas Augstākās izglītības likumā kā profesionālās augstākās izglītības iestādes. (..)»
Vēl pirms tam, 4. februārī, Tālavs Jundzis Latvijas Koledžu asociācijas vārdā rakstiski vērsa Krišjāņa Kariņa uzmanību uz to, ka «koledžu izslēgšana no augstākās izglītības iestāžu loka un Augstskolu likuma, atļaujot tām, pēc IZM ieceres, turpināt īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, nav loģiska, un ministrija nav atklājusi šādas rīcības motīvus. (..) izslēdzot koledžas no augstākās izglītības institūciju loka, to studiju programmas un absolventi tiks nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī ar universitātēm un augstskolām, kas arī īsteno tieši tāda paša līmeņa programmas. (..) koledžu statuss un prestižs, pretēji IZM apgalvojumiem, būtiski samazināsies gan Latvijā, gan ārvalstīs, ko izjūtam jau šajā diskusiju laikā; radīsies problēmas iesaistīties starptautiskajās sadarbības programmās un projektos, arī līdzšinējai sadarbībai ar ārvalstu augstskolām, kā arī ārvalstu studentu piesaistē».
Izskatās, ka Ilga Šuplinska (JKP) šīs «reformas» gatavo un veic tikai tādēļ, lai attaisnotu savu sēdēšanu izglītības un zinātnes ministres krēslā - veic bez jebkādas sajēgas un izpratnes, neieklausoties profesionāļos. Cik ilgi Ministru prezidents un valdība kopumā atbalstīs šo karojošo nekompetenci, nelūdzot ministri demisionēt? Kaut gan... šis jautājums ir gluži retorisks, jo patiesībā bariņš politsektantu komandē valdības it kā vadītāju, un drīzāk var sanākt tā, ka šo sektantu vadonis palūgs aiziet šo it kā vadītāju. Un nevis otrādi.
Šodien - intervija ar Tālavu Jundzi.
- Pirms sākam runāt par koledžām... Kā vērtējat pieteikumu izglītības reformu maratonam, ko iesākusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP)?
- Reformas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ievirzi. Bet to, ko dara ministre Šuplinska, es pat nesauktu par reformām: pie varas ar cirvi rokās ir nonācis viens politiskais spēks, kurš savas izpratnes līmenī vienkārši skalda. Šuplinska taču ir strādājusi augstskolā, viņai vajadzētu izprast augstākās izglītības būtību, pārzināt tās struktūru... Taču tad, kad mēs, koledžu vadītāji, tikāmies ar Šuplinsku, viņai stājoties ministres amatā, viņa atzinās, ka par koledžām neko daudz nezinot. Taču arī pēc tam viņai nav bijusi interese sadarboties ar Latvijas Koledžu asociāciju, lai izprastu koledžu būtību un uzklausītu mūsu viedokli. Novembrī Koledžu asociācijas sēdē piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV). Tā kā tolaik bija parādījies IZM priekšlikums koledžas pārveidot par profesionālajām vidējās izglītības iestādēm, Ašeradens atteicās to komentēt, jo koledžu jomā viņa zināšanas neesot pietiekamas. Tagad gan viņš ir profesionālis, tikos ar viņu janvārī, lai sarunas vietā dzirdētu, ka lēmums par koledžām jau ir pieņemts...
- Tad ko vairs runāt?!
- Runāsim! Notiek sanāksmes, mums ļauj izteikties, daudz ko no tā pat atspoguļo IZM ziņojumos, bet katrs mūsu priekšlikums vai arguments šajos ziņojumos ir atspēkots ar realitātei neatbilstošiem skaidrojumiem, rožainiem, bet neīstenojamiem solījumiem. Nu, piemēram, uz mūsu jautājumu, kā IZM paredzējusi akreditēt koledžas, ja tās turpinās īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, bet pašas būs profesionālās vidējās izglītības iestādes, IZM ziņojumā valdībai lasām, ka akreditāciju īstenošot vienlaikus divas dažādas akreditācijas institūcijas, turklāt tas būšot lētāk. Vai IZM ierēdņi nezina, ka vidējās profesionālās izglītības akreditācijas standarti ir nesavienojami ar standartiem un prasībām augstākajai izglītībai? Nedomāju, ka IZM ierēdņi slikti pazītu koledžas, bet jūtams, ka viņi pilda kāda politiska spēka vadošus uzstādījumus. Uz mūsu vēstulēm premjeram Kariņam saņēmām atbildi, ka MK vēstuli saņēmis un pārsūtījis to adresātam, par kuru sūdzamies, proti, Izglītības ministrijai...
- Par kurām koledžām ir runa?
- Celtniecības koledža, Vadības koledža, Alberta koledža, četras medicīnas koledžas, Juridiskā koledža, arī Iekšlietu ministrijai ir trīs savas koledžas - policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem, par ko ministrs satraucas ne bez pamata. Ir vēl rinda citu koledžu. Valstī ir 24 koledžas, tajā skaitā septiņas privātpersonu dibinātās.
- Kāds šobrīd ir koledžu statuss?
- Mazliet par vēsturi. Gadsimtu mijā Latvijā tika mainīts likums, vērojot to, kas notiek Eiropā profesionālās augstākās izglītības telpā. Paredzēja, ka augstākā izglītība dalīsies divos līmeņos: pirmais līmenis - divi līdz trīs gadi, tā ir pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība, otrais līmenis - tie ir ierastie pieci vai seši gadi - bakalauri un maģistri. Koledžu izglītības jēga ir tā, ka mūsdienu dzīves straujais ritms pieprasa arvien ātrāku tempu arī izglītībai. Koledžu izglītība ir daļa no bakalaura programmas, bet tāda daļa, kas ne tikai paver studentiem izpratni par procesiem sabiedrībā, attīsta radošumu un pētniecības iemaņas, bet arī ļauj apgūt konkrētu profesiju un kļūt ne tikai par speciālistiem, bet vidējā līmeņa vadītājiem, kas tik ļoti ir pieprasīti darba tirgū. Eiropā koledžu izglītību pazīst kā īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, un tā aptvērusi vairāk nekā 20 valstu. Latvija līdz šim lepojusies kā viena no pirmrindniecēm šajā jomā. Mēs arī esam integrēti vairākās augstākās izglītības starptautiskajās organizācijās, apmaināmies ar studentiem un mācībspēkiem, tajā skaitā no ārvalstu universitātēm. Augstskolas, kas sākotnēji iebilda pret koledžu programmām kā augstākās izglītības daļu, tagad pašas tādas ir izveidojušas un īsteno koledžu jeb pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.
- Nez, kāds ir IZM oficiālais iemesls mainīt koledžu statusu?
- Atbildi atradu IZM dokumentā Koledžu izglītības attīstības perspektīvas, kas tika prezentēts Saeimas komisijā. Latvijā, pēc IZM domām, ir pārāk daudz augstskolu - 54. Bet koledžas taču nav augstskolas, tās ir augstākās izglītības institūcijas. Ministrija izdomāja: lai samazinātu skaitu, koledžu statuss jāmaina.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka Eiropa mūs it kā nesaprotot - pārāk daudz augstskolu. Iespējams, nesapratīs vēl vairāk, ja turpināsim dot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomus, ko izdos nenoteikta statusa profesionālās izglītības iestādes, kuras IZM tagad jau izvairās nosaukt par vidējās profesionālās izglītības iestādēm, bet kategoriski atsakās turpmāk tām saglabāt augstākās profesionālās izglītības iestādes (ne augstskolas!) statusu. Apmēram kā zoodārzā: vienā krātiņā sēž lielās pūces, citā - mazie pūcēni; un izrādās, ka mums pūču par daudz, tāpēc mazās pūces ieliksim pie zvirbuļiem un uzskatīsim, ka mums tagad zvirbuļu ir par 20 vairāk... Bet pie zvirbuļiem ieliktās pūces joprojām saglabās savu dzīvesveidu, ēdīs to pašu, ko ēd pūces, un tās tiks aprūpētas tāpat - kā pūces... Toties pārskatos, kas tiek sūtīti uz pārbaudošajām instancēm, viss būs kārtībā: pūču nu ir mazāk! Mums arī skaidroja, ka tādā veidā koledžas tikšot stiprinātas, prasības būšot mazākas, bet naudas vairāk. Kur tad tā nauda radīsies? Un koledžas nevēlas, lai kāds tām prasības samazinātu, tieši otrādi. Šobrīd arī augstskolu vadītāji ir satraukti: kā viņi varēs uzņemt trešajā kursā, kā tas bijis līdz šim, mūsu absolventus, ja nebūs saprotams, no kurienes viņi nāk? No arodskolām vai tomēr no augstākās izglītības iestādēm?
- Sen jau jūs cīnāties pret šo absurdu?
- Kopš novembra. Bet viss sākās tad, kad Šuplinska uzsāka cīņu pret Universitātes rektoru Muižnieku. Runa it kā bija tikai par augstskolu pārvaldes reformu, bet tad pēkšņi šim jautājumam «piestiprināja» koledžas, un ne tikai... Bet mūs šajā situācijā sākusi atbalstīt pat Rektoru padomes vadība - mūsu tradicionālie (vismaz sākotnēji!) konkurenti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Augstākās izglītības padome. Bet izglītības ministrei savi uzstādījumi, kas ir pilnīgā pretrunā ar darba tirgus prasībām un vajadzībām, kā arī - ar profesionālās augstākās izglītības tendencēm Eiropā.
- Un pārējie ministri viņu atbalsta...
- Valdības sēdē ministri par koledžām klusēja, koalīcijā, visticamāk, viss izlemts! Acīmredzot ir liela vēlme iznīcināt koledžas. Bet tie ir mani teorētiskie pieņēmumi. Es tikai vēlos zināt: ja mēs jau esam un atbilstoši koncepcijai arī būsim profesionālās izglītības institūcija, kurā vietā un kādā līmenī mēs atradīsimies?
- Nu, labi. JKP ir liela interese par resursiem, kādi ir, piemēram, Universitātei, tāpēc tā jāspiež, cik spēka, neizslēdzot pat tās privatizāciju, taču - kāpēc tāds spiediens uz koledžām?
- Izskatās tā: man, ministrei, ir vara, nu mēs tagad viņiem parādīsim! Likvidēsim daļu augstskolu, bet īpaši - koledžas. Lai tās pārtop par arodskolām! Latvijā trūkst aptuveni 10 000 datorsistēmu speciālistu un administratoru, tie ir arī vidējā līmeņa speciālisti. Kam, ja ne koledžām, gatavot šādus speciālistus, kuri pēc tam vajadzības gadījumā varētu turpināt mācības jau augstskolu 2. vai 3. kursā un ātri vien kļūt par inženieriem? Koledžas ir tik tuvu darba tirgum, ka ikviena neapdomīga koncepcija var šo tuvumu sagraut. Kad Arvils Ašeradens bija ekonomikas ministrs, tika veikts pētījums, kas parādīja: vajag krasi palielināt koledžu absolventu skaitu, jo mums trūkst vidējā līmeņa speciālistu ar augstāko profesionālo izglītību. Savulaik es pat gribēju Ašeradenu paslavēt, sak, vismaz viens cilvēks saprot, cik liela loma ir koledžām! Bet izrādījās, ka viņš nav «vainīgs» šajā situācijā: viņš šo pētījumu nebija pat lasījis... Ašeradena kungs atnāca uz Koledžu asociācijas sēdi, kas notika novembrī, bet droši vien neviens viņam nebija pateicis, ka vajadzētu vismaz kaut ko izlasīt, lai saprastu, kas tās koledžas tādas ir.
- Nesen bija vēl viena pulcēšanās. Ko tajā spriedāt?
- Latvijas Koledžu asociācijas sēdē atkal runājām ar LDDK pārstāvjiem, viņi pateica, ka neatbalstīs ministrijas ideju izslēgt koledžas no augstākās izglītības institūciju loka. Akreditācijas centra (AC) juriste piebilda, ka viņa neizprot, kā gan AC varētu akreditēt koledžu programmas kā augstākās izglītības pirmā līmeņa programmas, ja koledžas vairs nebūs augstākās izglītības institūcijas. Vienkārši runājot: nevar augstāko izglītību iegūt, piemēram, bērnudārzā vai pat arodskolā. Tad arī uzrakstījām vēstuli Krišjānim Kariņam, to parakstīja 19 koledžu direktori.
- Tad jau ne visi direktori to parakstīja.
- Valsts koledžas ir iestādes, un lēkt pāri priekšniecības galvai - jūs saprotat, ar ko tas var beigties. Tomēr lielākā daļa arī valsts koledžu direktoru parakstīja šo vēstuli. Ceru, ka represiju pret viņiem nebūs. IZM paziņoja, ka koledžu jautājuma risināšana tiek atlikta uz jūniju. Tomēr cīņa turpinās. Tā, piemēram, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ir sarežģīta situācija: iekšlietu sistēmā nav augstskolas, kur tālāk iet mācīties - nav Policijas akadēmijas vai Robežsardzes augstskolas, ir tikai koledžas. Ja viņiem visiem atņem pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tad nav vispār nekā... Iespējams, ka IZM taisīs izņēmumu vai arī piedāvās atjaunot kaut ko līdzīgu Policijas akadēmijai, bet tas neaizstātu koledžas vidējā vadības līmeņa policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju sagatavošanā.
Tādā gadījumā - kāpēc tikai tās, bet ne pārējās?
- Ministres Šuplinskas uzstādījums! Brīnos tikai, kāpēc klusē Ekonomikas, Kultūras, Zemkopības, Veselības, Labklājības ministrijas, kam arī tiek atņemta vajadzīgu speciālistu sagatavošana.
- Ministru prezidents nespēj kritiski novērtēt savus ministrus, sevišķi no Jaunās konservatīvās partijas...
- TV dzirdēju interviju ar Kariņu - sakarā ar tiesas spriedumu par Indriķi Muižnieku. Sapratu, ka nekas tur nevirzīsies uz priekšu... Viss atdots vienas ministres ziņā, kura tieši brauc auzās!
- Šuplinska ir trīs reizes zaudējusi tiesu pret Muižnieku. Kur ir valdības reakcija? Tās nav.
- Tieši tā. Tiesas spriedumā ir teikts, ka Muižnieks jāatjauno amatā. Vai valdība to izdarīs? Šaubos! Dīvaina izpratne par bezkompromisu tiesiskumu. Acīmredzot JKP uzskata, ka visa vara kopā ar cirvi jau ir viņu rokās un tagad viņi var cirst uz visām pusēm, stūrgalvīgi nerēķinoties ne ar ko. Izskatās, ka virzāmies uz autoritārismu... Pērnā gada rudenī Šuplinska ierosināja reorganizēt Latvijas Zinātnes padomi (LZP), un likumprojekts jau tapis. LZP (šādas zinātnes padomes ir teju visās pasaules valstīs) ir neatkarīga organizācija, kas nosaka zinātnes stratēģiskos virzienus un plāno to finansējumu. Šajā padomē ir dažādu ministriju pārstāvji un zinātnieki. Tagad to grasās likvidēt. Faktiski atkal notiek apmānīšana: padome paliek, bet nu jau kā IZM departaments tiešā ministres pakļautībā. Visa zinātnes stratēģija būs vienas ministres rokās. Arī Augstākās izglītības padomi IZM koncepcija paredz likvidēt - to taču var aizstāt IZM! Savukārt augstskolu padomes jaunajā veidolā ļoti līdzinās uzņēmumu bieži vien politizētajām padomēm, kuras saistās ar nemitīgiem skandāliem.
