Pašvaldības: Speciālās izglītības pārmaiņas sasteigtas

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

To pašvaldību vidū, kuras satraucas par speciālās izglītības nākotni, ir arī Cēsu novads un Jelgavas pilsēta. Tās jau pērnā gada beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda savus iebildumus. Nu tās panākušas kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vienojoties par trīs gadu pārejas periodu. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka nav pret speciālo skolu reorganizāciju, taču vēlas īstenot to kontekstā ar reģionālo reformu. Cēsu perspektīvā novada gadījumā tā paspārnē nonāks trīs šāda veida izglītības iestādes. Ir skaidrs, ka visas nevarēs pastāvēt arī turpmāk, visticamāk, ka paliks tikai viena. Kura no tām - šobrīd uzminēt ir grūti, pauda J. Rozenbergs.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Līga Buceniece uzsvēra, ka ministrija apmeklējusi speciālās skolas gan Jelgavā, gan Cēsīs, gan citviet. Ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka pārejas periods varētu būt trīs gadi, proti, speciālajās skolās, kas pārtaps par parastajām skolām, šajā laikā nav jāmaina pilnīgi nekas, tās var īstenot tās pašas izglītības programmas, ko līdz šim. IZM turpina no sava budžeta finansēt tās speciālās programmas (kopumā četras), kas paredzētas bērniem ar smagu garīgo atpalicību, un uzturēšanas izdevumus, kā arī metodisko atbalstu, kas iepriekš tika piešķirts skolām - attīstības centriem. Pedagogiem darba samaksa tiek saglabāta esošajā apmērā.

IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone piebilda, ka līdz šā gada 30. jūnijam Ministru kabinetam ir jāiesniedz konceptuāls ziņojums par speciālo izglītības iestāžu tīkla attīstību. Ziņojumā tiks apkopots gan IZM, gan pašvaldību redzējums, gan sniegta informācija par to, kā tas tiek kaimiņos darīts. «Tas būs ilgtermiņa redzējums, kuram jāsaņem valdības apstiprinājums, lai varētu ķerties pie tā īstenošanas,» sacīja M. Jansone.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norādīja, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pašvaldību izglītības jomas vadītāji ir gatavi vērsties Saeimas atbildīgajā komisijā ar saviem priekšlikumiem, jo par speciālo izglītību ir jādomā daudz nopietnāk. «Šis trīs gadu pārejas periods ir kompromisa variants. Tas paies, un vietvaras saprot, ka speciālo izglītības iestāžu tīkls būs jāpārstrukturē. Domājot par 2020. gada 1. septembri, jāņem vērā, ka šīm izmaiņām būs ievērojama ietekme uz pašvaldību budžetu un mācību procesa organizēšanu,» teica G. Auza. Viņa un viņas kolēģi lūgšot iespēju iesaistīties IZM veidotajā darba grupā, kas spriedīs par valsts mērķdotāciju aprēķināšanu pedagogu algām. Jo koeficients 2, kāds šobrīd tiek piešķirts iekļauto bērnu apmācībai, nav pietiekams - it īpaši, ja salīdzina ar to atbalsta apjomu, ko nodrošina speciālajās skolās. «Mums būtu jādomā par metodiski profesionāliem un gudriem reģionālajiem speciālās izglītības attīstības centriem. Jo reorganizācija būtiski skar šos attīstības centrus - gan Rīgā, gan Rēzeknē, gan Jelgavā, gan Cēsīs, kur koncentrēti pieredzējuši un profesionāli kadri un kur ģimenes ar īpašu bērnu jau agrīnā vecumā saņem atbalstu. Patlaban attīstības centros no valsts budžeta tiek algoti trīs speciālisti, un IZM solījusi arī turpmākos trīs gadus saglabāt šo finansējumu. Diemžēl likuma grozījumos šāds iestādes tips neparādās. Jo kas notiek ar speciālo skolu? Tā zaudē savu statusu un kļūst par parastu skolu. Un, ja tas nav likumā, vai tad varēsim nest attīstības centra vārdu?» savu neizpratni neslēpa G. Auza.

Jelgava ir viena no pirmajām pašvaldībām, kas attīstīja iekļaujošo izglītību. Šobrīd pilsētas speciālajās skolās ir 133 bērni, kas varētu mācīties parastajā skolā, taču ir viens «bet» - Jelgavas skolas ir lielas un ar lielām klasēm, un diezgan grūti būtu atrast vietas visiem šiem bērniem, turklāt nodrošināt viņiem tādu pašu atbalstu kā speciālajās skolās.

Viņa arī akcentēja to, ka valsts finansējums, kas bija paredzēts speciālo skolu uzturēšanai, tiek uzlikts uz pašvaldību pleciem. 2020. gada četros mēnešos tā summa vēl nav tik liela, jau tālāk tai ir būtiska ietekme uz vietvaras budžetu. «Vēlreiz gribu uzsvērt, ka, atbalstot iekļaujošo izglītību, ir būtiski nezaudēt to, kas mums ir labs speciālajā izglītībā. Lai attīstības centri darbotos kopā ar reģionālajām valsts nozīmes pedagoģiski medicīniskajām komisijām, kuras varētu sākt darboties 2021. gadā,» akcentēja G. Auza.

Arī deputāte Marija Golubeva uzsvēra, ka būtu ļoti rūpīgi jāpieiet jautājumam, kā tiek saglabāta ekspertīze un tiek veidota šī sistēma. Ideja par kopēju dienestu ir atbalstāma, taču viņa rosinot rīkot vienu izbraukuma sēdi uz Igauniju, lai paraudzītos, kā tur tas viss darbojas. «Tas būtu darāms, lai netiktu pieņemti sasteigti lēmumi. Tas pats sakāms par konceptuālo risinājumu,» teica M. Golubeva.