Latvijas zinātne pārspēj Igauniju
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai. 8. februāra LTV pārraidē Panorāma tika iekļauts sižets par Tartu universitāti, kurā tika apgalvots: «Kamēr Latvija vēl tikai plāno vērienīgas reformas augstākajā izglītībā un tās pārvaldībā, Igaunijas augstākās izglītības iestādes jau izrāvušās starptautisko reitingu augšgalā.» No sižeta izrietēja aicinājums nekavēties ar reformām augstākajā izglītībā. Igaunija reformēja un tagad plūc laurus! Reformēt un ātri!
No kurienes ir tik dzelžaina pārliecība, ka tieši pašreizējās valdības iecerētās reformas noteikti dos panākumus? Diemžēl Latvijā tā ir pieņemts. Politiķis norāda uz kādu problēmu, tad nosauc bezjēdzīgu darbību secību un nekaunīgi apgalvo, ka, tikai izpildot viņa piedāvāto lēmumu virkni (t.s. reformu), problēmas tiks atrisinātas un Latvija pārtaps par laimes zemi. Tiek padāvāta lēmumu virkne, kuru patiesie motīvi tiek slēpti (tāpēc, ka ļoti bieži tie ir sekli savtīgi), bet kuru sekas, ja šādas darbības veiks, Latvijā precīzi nav prognozējamas. Varbūt problēmas tiks novērstas, varbūt tās būs vēl lielākas, varbūt, novēršot vienu problēmu, saasināsies trīs citas utt. Šādu spriedumu jau var attiecināt gan uz t.s. kompetenču reformu skolā, gan uz t.s. nodokļu reformu utt. Normāli būtu vispirms veikt ieplānotās pārmaiņas nelielā mērogā, tad novērtēt visus ieguvumus un zaudējumus un tikai pēc tam sākt pārmaiņas visas valsts mērogā.
LTV steidzina reformas, jo Tartu universitātē viss ir labāk! Kāpēc Tartu universitātē vairākas pozīcijas ir labākas nekā Latvijā? Izdarīsim darbu, kuru LTV nespēja veikt: salīdzināsim Tartu universitāti (TU) ar Latvijas Universitāti (LU), izmantojot abu augstskolu publiskos gada pārskatus par 2018. gadu.
2018. gadā TU mācījās 13 169 , bet LU 15 200 studentu. TU strādāja 3602 darbinieki (no tiem 1517 mācībspēki), bet LU attiecīgi 3199 un 1388. Šie skaitļi ir līdzīgi. Taču, ar visai līdzīgu studentu skaitu, 2018. gadā TU saņēma 69 miljonus eiro no Igaunijas valsts budžeta mācību procesa nodrošināšanai, bet LU tikai 20,1 miljonu. Valsts finansējums mācībām TU uz vienu studentu bija 5239 eiro gadā, bet LU tikai 1322 eiro gadā. Tāpēc nebrīnieties, ka LTV sižetā studenti stāsta, cik ļoti viņiem patīk mācīties TU un cik tur ir labi apstākļi. Pasniedzēju un darbinieku algām TU tērēja 90 miljonus gadā, bet LU 41 miljonu. Līdz ar to atalgojuma kopējie izdevumi TU bija 2,1 tūkstotis eiro uz vienu darbinieku mēnesī, bet LU viens tūkstotis eiro uz vienu darbinieku mēnesī. TU var piedāvāt divreiz lielāku algu ārvalstu speciālistam nekā LU, tāpēc nav jābrīnās, ka TU var piesaistīt labākus lektorus nekā mēs Latvijā.
Taču tā nav būtiskākā atšķirība. 2018. gadā TU mācībspēki sagatavoja 1259 zinātniskas publikācijas visaugstākā līmeņa zinātniskajos izdevumos, bet LU mācībspēki 620. Tieši šī starpība ir tā, kuras dēļ TU ir augstākā vietā pasaules reitingos. Kāpēc zinātnisko publikāciju skaita rezultāti ir tik atšķirīgi?
Tāpēc, ka TU no Igaunijas valsts budžeta 2018. gadā saņēma 32 miljonus eiro lielu zinātnes finansējumu (neskaitot projektos piesaistītos līdzekļus), bet LU bāzes finansējums zinātnei 2018. gadā bija 8,6 miljoni eiro. Ar četras reizes mazāku finansējumu zinātnei LU saražoja tikai divas reizes mazāk zinātniskas produkcijas - zinātniskās publikācijas visaugstākā līmeņa zinātniskajos izdevumos. Latvijas zinātnieki LU strādā divreiz produktīvāk nekā Igaunijas zinātnieki Tartu!!! Lai LU šajā rādītājā pārspētu TU, vajag vienkārši četrkāršot Latvijas valsts budžeta finansējumu zinātnei! Citas reformas nav vajadzīgas! Vispār tas ir smieklīgi. Valdība pieprasa, lai augstskolas demonstrē izcilu sniegumu zinātnē, bet nauda laboratorijām, to iekārtām utt. netiek piešķirta. Bez laboratorijām nav izpētes. Ja nav iedalīta nauda laboratoriju iekārtām, tad tajās nevar veikt eksperimentus. Ja nav eksperimentu, tad nav materiāla zinātniskajām publikācijām, bet bez publikācijām nav iespējams kāpt uz augšu pasaules augstskolu reitingos.
Patiesībā Latvijā ir jāreformē nevis augstskolu pārvaldība, bet politiskā pārvaldība valdības un ministriju līmenī! Nekompetences kalngals pašlaik koncentrējas struktūrās ap valdību.
Un noslēdzošais. Kam tiek gatavoti augstskolu absolventi? Latvijas darba devējiem! Kāda ir Latvijas lielākās darba devēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - nostāja? LTRK aicina valdību neapstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, iekams tas nav padziļināti apspriests ar iesaistītajām pusēm. Reformas procesam jābūt kvalitatīvam, datos balstītam, sasniedzamajiem rezultātiem ir jābūt skaidri definētiem un iezīmētiem ar indikatīvajiem rādītājiem. LTRK stingri iestājas pret augstākās izglītības iestāžu filiāļu slēgšanu, kas mazinās augstākās izglītības pieejamību reģionos utt.
Latvijas valdībai būtu jātiek skaidrībā, ko darīt ar daudzām mazajām augstskolām, taču vienīgā reforma, kas ir nepieciešama Latvijas vadošajām augstskolām - Latvijas Universitātei, Tehniskajai universitātei, Stradiņa universitātei u.c. -, ir nepietiekamā zinātnes un augstskolu darbības finansējuma palielināšana, vismaz līdz Tartu universitātes līmenim katrai augstskolai. Pēc šādas reformas var gaidīt zinātniskās darbības rezultātus, un pēc tam Latvijas augstskolas sāks kāpt augšup pasaules universitāšu reitingos.