Juris Paiders

Šī gada janvāra vidus pārsteidza Latviju ar krietnu laiku nepieredzētu aukstumu. 17. janvāra rītā Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 31 grādam. Man pie loga Ozolnieku novadā neilgi pirms deviņiem no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 26,5 grādu atzīmei. Rīgā bija nedaudz siltāks – ap mīnus 20 grādiem.
 
Pēc valdības krīzes Igaunijā otrs starptautiski nozīmīgākais notikums Baltijā bija Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ierosinājums Valsts lietuviešu valodas komisijai izvērtēt iespēju atteikties no tradicionālā Baltkrievijas valsts nosaukuma lietuviešu valodā.
 
Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir laidusi klājā “Latvijas statistikas gadagrāmatu 2020”. Tajā ir apkopota statistika par 2019. gadu, un tā ir izvietota salīdzinājumos ar iepriekšējiem gadiem.
 
Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
 
2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.
 
Arī pagājušajā gadā turpinājās latviešu lasītāju paradumu maiņa, arvien vairāk atsakoties no tradicionāliem masu informācijas līdzekļiem par labu interneta izdevumiem un sociālajiem tīkliem. Visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir pārvarēta zīmīga robeža. Jau 55,3% no visiem aptaujātajiem lasītājiem, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, drukātos laikrakstus lasa retāk nekā reizi mēnesī vai nelasa nemaz. Tā liecina visjaunākās reprezentatīvā pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris).
 
Ļoti daudziem izglītotiem Latvijas cilvēkiem es piedāvāju izlasīt pravietojumu – nākotnes vīziju un aicināju izteikties, par kuru laikmetu, viņuprāt, ir runa nākotnes tēlojumā:
 
Pagājušās nedēļas nozīmīgākais starptautiskais notikums bija Marokas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Par šo notikumu pirmais – 10. decembrī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.
 
20. gadsimta septiņdesmitajos gados sākot reformēt Ķīnas tautsaimniecību un ieviešot ekonomikā uz privāto iniciatīvu un brīvo tirgu balstītus principus, tika saglabāts centralizētās plānošanas modelis. Ķīnā valsts līmeņa plānošana notiek pa piecu gadu posmiem. 2020. gada decembrī noslēgsies kārtējais piecu gadu cikls (Ķīnas 13. piecgade), un no nākamā gada janvāra sāksies 14. piecgade.
 
Diemžēl vislielākie izaicinājumi un vislielākais problēmu loks, ar ko šobrīd ir jāsaduras kvalitatīvam laikrakstam, kurš pāries uz digitālo formātu, ir starptautisko konglomerātu īpašumā esošo sociālo tīklu piekoptā cenzūra. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”. Lai palielinātu lasītāju bāzi digitālajos izdevumos, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir vietējie un starptautiskie sociālie tīkli.
 
11. novembrī LTV1 plkst. 22.10 notiks Dzintara Dreiberga filmas “Dvēseļu putenis” televīzijas pirmizrāde. Šīs filmas pirmizrāde kinoteātros notika 2019. gada 8. novembrī, un gada laikā to noskatījās jau vairāk nekā 250 000 skatītāju. “Dvēseļu putenis” atjaunotās Latvijas kino vēsturē kļuva par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot pat tādus Holivudas grāvējus kā Džeimsa Kemerona 1997. gadā uzņemto filmu “Titāniks” (Titanic) un tā paša Džeimsa Kemerona 2009. gadā uzņemto zinātniskās fantastikas filmu “Avatars” (Avatar).
 
Vienā no savām priekšvēlēšanu runām pagaidām vēl amatā esošais ASV prezidents Donalds Tramps ļoti trāpīgi aizrādīja, ka vairs nav iespējams saņemt informāciju par pasaulē un Amerikā notiekošo, jo no lielajiem informācijas kanāliem vienīgais, kas tiek skandēts, ir: “Covid, covid covid, covid!” Savukārt citi, vērtējot pašreizējo globālo informācijas plūsmu, izteica joku ‒ ja no 2020. gada marta mūs vērotu citplanētieši, tad viņi viennozīmīgi secinātu, ka visā Rietumu pasaulē dominē reliģija, kuras adepti pielūdz kaut kādu visspēcīgu dievišķi mistisku būtni, vārdā Covid-19, un nospriestu, ka visā šajā Zemes daļā valda noslēpumains Covid kults.
 
Šonedēļ aprit pusgads, kopš Neatkarīgā ir no papīra formāta pārgājusi uz digitālo formātu, un tas ir laiks, kad parasti tiek izteikti secinājumi par paveikto.
 
Pašlaik Eiropā un ASV tiek kultivēta savdabīga liberāli demokrātiska paradigma, ka autoritāri līderi ilgstoši pie varas var noturēties, tikai viltojot vēlēšanu rezultātus. Tāpēc tagad daudzviet jau ir apgūts politisko pārmaiņu scenārijs. Kad amatā ilgi bijis autoritārs līderis tiek pārvēlēts uz kārtējo termiņu, tie, kuri vēlas pārmaiņas (tādu autoritāros režīmos vienmēr ir ļoti daudz, īpaši tad, ja līderis ir pie varas gadu desmitiem), deklarē, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti, un pieprasa varas nomaiņu, jaunas vēlēšanas utt. Tieši šāds scenārijs tika īstenots Latīņamerikas zemē Bolīvijā 2019. gadā.
 
Par spīti pandēmijai un ierobežojumiem, Latvijai tomēr izdevās veiksmīgi noorganizēt Eiropas čempionātu rogainingā, kas 22. un 23. augustā notika Tukuma un Engures novadā.
 
Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
 
Šogad Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izstrādāja vadlīnijas, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
 
Baltkrievijas pēdējā laika notikumi norisinās pēc klasiskā dziesmoto revolūciju scenārija.
 
Kā Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/321105-covid-aizliegumos-lielas-es-valstis-zaudeja-piekto-dalu-no-ekonomikas), “Eurostat” publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir šokējoši. Vidēji ES IKP samazinājās par 14,4%, jo īpaši IKP samazinājās lielajām ES valstīm. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, bet Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%. Lielās ES dalībvalstis 2020. gada otrajā ceturksnī par piekto daļu samazināja preču un pakalpojumu ražošanu.
 
Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%, savukārt Itālijas ekonomika samazinājis par 17%.
 
24. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits iepazīstināja Rīgas sabiedrību ar paša iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem. Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā tika ievietota karte, kurā ir attēlotas iecerētās “latviešu zemju” robežas. Diemžēl Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā ir norādīts, ka apspriešanai nodoto karti nedrīkst pārpublicēt: “Kartes pārpublicēšana bez autora – SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” – piekrišanas nav atļauta.” Autortiesības uz jauno robežu attēlojumu piederot SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, līdz ar to diskusijas var notikt, tikai veroties uz jauno zemju attēlu prezidenta mājaslapā.
 
Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā divus komentārus veltīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzrunai tautai TV3 tiešraidē 15. jūlijā.