Juris Paiders

20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā baznīca bija institūcija ar vienu no visaugstākajiem sabiedrības uzticības reitingiem.
 
8. janvārī mūžībā devās uztura mācības pamatlicējs Latvijā, dietologs, medicīnas zinātņu doktors un RSU docents Zigurds Zariņš. Nav viegli būt pilnīgi objektīvam, veicot pētījumus, kuros saduras pārtikas piedevu un dažādu farmācijas produktu ražotāju biznesa intereses. Nav viegli iebilst, kad lielā sabiedrības daļā sākas aizraušanās ar kādu modernu diētu vai ar dzīvesveidu, kuru viedokļu līderi deklarē kā “veselīgu”.
 
Atgādināsim, ka Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.
 
Pagājušā gada nogalē laikraksta “Latvijas Avīze” papīra variantā tika nodrukāts Ilmāra Stūriškas viedoklis “Pieķerties pie katra salmiņa”, kurā autors pauda sašutumu par Latvijas Zēģelētāju savienības lēmumu virzīt uz valdības apbalvojumu Vitu Matīsi par izcīnīto pirmo vietu 2021. gada pasaules čempionātā vindsērfingā “Raceboard” klasē un vienlaikus izteica gandarījumu par Krišjāņa Kariņa valdības jeb Anitas Muižnieces vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu noraidīt šādu pieteikumu.
 
Ekonomisko izaugsmi un bagātības pieaugumu nodrošina iekšējais patēriņš un ārējā tirdzniecība. Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, nodrošina nodokļu naudas pārdale un ES naudas plūsma. Savukārt Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.
 
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes tikko publiskotajā ikgadējā datu krājumā “Latvijas statistikas gadagrāmata 2021” iekļautā informācija, Latvijas iedzīvotāju starptautiskās migrācijas saldo palēnām tuvojas nullei.
 
Laikā, kad notika diskusijas par Latvijas valsts budžetu 2022. gadam, vairāki politiķi aizstāvēja Latvijas valsts budžeta militāro izdevumu lielumu, biedējot visus Latvijas iedzīvotājus ar argumentu, ka militāros izdevumus nevar samazināt, jo “Pleskavas tanki” pie Latvijas robežas to tik vien gaida, lai sagrautu Latvijas neatkarību.
 
14. novembrī man bija iespēja “France24” noskatīties interviju ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Galvenā problēma, kuru Lietuvas ārlietu ministrs centās izskaidrot globālā medija publikai, bija atšķirība starp bēgļiem un personām, kuras šogad mēģina no Baltkrievijas nelikumīgi iekļūt ES.
 
31. oktobrī sākās Glāzgovas ANO Klimata samits, kura mērķis ir “glābt pasauli no klimata katastrofas”. Pirms tam Romā tikās pasaules 20 lielāko valstu vadītāji (G20), kurus “globālais klimata aktīvs” mēģināja piedabūt vienoties par nepieciešamību ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
 
Pašreizējais Eiropas Komisijas un Polijas konflikts visai skaidri iezīmē atšķirību dažādu tiesību normu interpretācijā par to, kādas tiesību normas ir pārākas Eiropas Savienībā. ES tiesas pretenzijas pret Poliju balstās nevis uz to, ka Polija nepildītu iestāšanās līgumu ES, bet gan uz jaunu ES iestāšanās līguma interpretāciju. Eiropas līmeņa tiesu varas lēmumos (vismaz attiecībā uz Polijas tieslietu reformu) tagad ir iekļautas arī tādas normas, kuras nav tieši atrunātas iestāšanās līgumā. Tagad ES tiesa deklarē Eiropas Savienības normu pārākumu pār dalībvalstu konstitucionālajām normām. Faktiski ES līmenī tiesu vara sāk īstenot tirāniju pār citiem ES varas atzariem.
 
Šogad Eiropas biržās dabasgāzes cenas palielinājās aptuveni 2,5 reizes. Lai gan tiek izteikti visdažādākie minējumi par iemesliem, sākot no ekonomiskās aktivitātes pieauguma, pārvarot pandēmijas radīto krīzi, noslēdzot ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Āzijas tirgos, tomēr pašreizējais gāzes cenu kāpums ir jāuzskata par sekām ilgstošajam Krievijas un ES konfliktam enerģētikā. Vispirms ir jāatgādina Krievijas valdības nostāja par transporta pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu.
 
Pagājušās nedēļas nogalē neapturamo kovida ziņu plūsmu viegli aizēnoja svaigākais globālais korupcijas “atmaskojums” jeb t. s. Pandoras dokumenti (Pandora Papers).
 
15. septembrī ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Skots Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par jaunas stratēģiskās aizsardzības alianses AUKUS (angliski – Australia, United Kingdom, United States) izveidošanu. Viens no šīs vienošanās rezultātiem bija Austrālijas atteikšanās no jau noslēgtā darījuma – iegādāties Francijā ražotās ar dīzeļdzinējiem aprīkotas zemūdenes par trīsdesmit miljardiem eiro.
 
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kurās prognozējamu uzvaru guva valdošā partija “Vienotā Krievija”.
 
Latvijas kovidapmātie savu vakcinācijas atbalsta propagandu balsta uz meliem un primitīvām manipulācijām. Šāds secinājums izriet no pagājušajā nedēļā Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem un Nacionālā veselības dienesta iesniegtajiem datiem par vakcināciju pabeigušām personām.
 
Mēdz teikt, ka PSRS sabruka nevis tāpēc, ka tā spēja spīdoši uzvarēt Otrajā pasaules karā, bet gan tāpēc, ka tā zaudēja miera periodu.
 
Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.
 
Praktiski visu 21. gadsimtu ASV un tās sabiedroto militārā klātbūtne Afganistānā nodrošināja Centrālās Āzijas autoritāro, bet reliģiski laicīgo režīmu stabilitāti.
 
Globālais bizness jau labu laiku kā galveno finanšu resursu sagrābšanas instrumentu izmanto cilvēku bailes un ar informācijas kampaņām attīstītas fobijas. Iebiedēti cilvēki pieprasa, lai valdības rīkojas nekavējoties, lai valdības tērē valstu resursus atbilstoši globālā biznesa vajadzībām.
 
Vakardiena sākās ar šokējošu globālu jaunumu. Afganistānas islāmistu grupējums “Taleban” ieņēma otru lielāko Afganistānas pilsētu Kandahāru. Pirms tam talibu kontrolē jau bija trešā lielākā Afganistānas pilsēta – Herāta, bet nedēļas laikā talibi ieņēma vai bez cīņām pārņēma kontroli pār desmit mazākām provinču galvaspilsētām. Kandahāras un Herātas nosaukumi nav sveši manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem, jo no šīm pilsētām uz Latviju tika sūtīti “cinka zārki” ar Latvijas zēnu mirstīgajām atliekām, kuri bija iesaukti PSRS armijā un nosūtīti karot uz Afganistānu 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
 
Kā liecina “International Trade Centre” apkopotā statistika, Latvijas komercbanku sistēma tika “sakārtota”, faktiski atsakoties no finanšu pakalpojumu eksporta. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam Latvija ir Eiropas līderis pēc relatīvā apjoma, par kādu samazinājās finanšu pakalpojumu eksports. Pēc finanšu pakalpojumu sarukuma apjoma Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. 2017. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija gandrīz pusmiljards (495 miljoni) ASV dolāru. 2020. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija vairs tikai 154 miljoni dolāru.