Juris Paiders

Kā liecina “International Trade Center” (ITC) apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no kviešu (precīzi – kviešu un kviešu rudzu maisījuma) eksporta bija 499 miljoni eiro, kas ievērojamai pārsniedza eksporta ienākumus, kurus, piemēram, ik gadus sagādā Latvijas dzelzceļš.
 
Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.
 
Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.
 
Pagājušajā nedēļā vairākas Krievijas komercbankas atsāka brīvi konvertējamas valūtas apmaiņu pret Krievijas rubļiem.
 
Jau ir apritējuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aptuveni tikpat ilgs laiks ir pagājis, kopš pret Krieviju tika noteiktas daudz stingrākas ekonomiskās sankcijas nekā 2014. gadā. Tagad jau var bezkaislīgi novērtēt sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku triju mēnešu laikā. Sankciju leģitīmais mērķis bija liegt Krievijai tehnoloģijas un finanšu resursus karadarbības uzturēšanai.
 
18. maijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs oficiāli saņēma Somijas un Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai. Tas ir vēsturisks notikums, jo gandrīz divus gadsimtus (kopš 1815. gada) Zviedrija bija neitrāla valsts. Tikai 1995. gadā, pievienojoties ES, Zviedrija zaudēja pastāvīgo neitralitāti. ES dalībvalstīm ir jāievēro kopēja ES politika, tāpēc ES dalībvalstis nevar tikt starptautiski atzītas kā pastāvīgi neitrālas valstis. Līdz 2008. gadam Zviedrija ārpus kopējās ES nostājas turpināja īstenot neitrālām valstīm raksturīgu politiku.
 
Jau vairākus gadus nedzīvoju Rīgā, tāpēc tās sabiedrisko transportu izmantoju visai reti. Sanāca, ka tieši 14. maijā man bija ērtāk un vienkāršāk braukt ar vilcienu.
 
Maija sākumā aprit divi gadi, kopš “Neatkarīgā” no tipogrāfiski iespiesta laikraksta pārtapa par kvalitatīvu digitālo dienas laikrakstu. Šajā laikā mēs vairāk nekā divas reizes palielinājām “Neatkarīgās” auditoriju. 2022. gada martā, atbilstoši “Google Analytics” uzskaitei, tikai “Neatkarīgo” apmeklēja 620 tūkstoši unikālo lietotāju.
 
Otrajā maijā Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja stingru brīdinājumu Latvijas valstspiederīgajiem neceļot uz Piedņestru un nekavējoties to pamest: “Ņemot vērā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai un Krievijas bruņoto spēku karadarbību netālu no Moldovas robežas, kas rada šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Piedņestras reģionu un tajā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest Piedņestras reģionu.
 
Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kādu laiku pavadīt Igaunijā un pavērot, kā darbojas ETV+ – Igaunijas televīzijas TV kanāls krievu valodā.
 
Šonedēļ ASV un Lielbritānijas militārie eksperti izteica nopietnas bažas par to, ka karadarbībā pret Mariupoles cīnītājiem Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus.
 
Diemžēl lielā vienprātība un solidaritāte, kura starptautiskajā sabiedrībā dominēja pirmajā mēnesī no tā brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, sāk mazināties. Gadījumā, ja 7. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Krievijas atstādināšanu no ANO Cilvēktiesību padomes tās valstis, kuras balsojumā nereģistrējās, balsojumā tomēr piedalītos un nobalsotu “atturos”, tad lēmums netiktu pieņemts un Krievijas paliktu ANO Cilvēktiesību padomē.
 
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. martā paziņoja, ka Krievija par dabasgāzes piegādēm uz Krievijai “nedraudzīgām valstīm”, par kādām ir atzītas pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis, samaksu pieņems tikai Krievijas rubļos, solot šādā gadījumā piegādāt gāzi tādā apjomā, kāds ir noteikts iepriekš noslēgtos līgumos.
 
Krievijas agresija pret Ukrainu ilgtermiņā ietekmēs Krievijas ekonomisko attīstību, atsviežot to vismaz par desmit, ja ne pat par divdesmit gadiem atpakaļ ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības jomā.
 
Laikā, kad jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, Indijas valsts naftas kompānija “Indian Oil” iegādājās no Krievijas trīs miljonus barelu naftas, jo Krievija piedāvā savu naftu iegādāties par cenu, kas ir par 20% zemāka, salīdzinot ar biržas cenu. Ļauti daudzi Latvijā ir pauduši neizpratni, kāpēc pasaules lielākā demokrātiskā valsts Indija nepievienojās kopējam Krievijas agresijas nosodījumam un ekonomiskajām sankcijām, bet netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.
 
Kara sākums Ukrainā un Vladimira Putina izvirzītie mērķi un prasības lielā mērā ļauj saprast, ka daudzi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi bija daļa no Vladimira Putina ieceres atjaunot Krievijas impēriju bijušajā PSRS telpā.
 
ANO Ģenerālajā asamblejā 2. martā notika balsojums par rezolūciju, kurā tika pausts starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu un nosodīta Baltkrievijas iesaiste šajā karā.
 
Jau noslēdzas pirmā nedēļa, kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu. Ja Vladimiram Putinam bija ieplānots zibenskarš (ātra un viegla uzvara), tad Putina un Krievijas militāristu iecerētais nav izdevies. Lai gan vairākos virzienos Krievijas armijas kontrolē ir nonākušas daudzas Ukrainas pilsētas, kopējais Krievijas armijas pārvietošanās ātrums pat Ukrainas dienvidu daļā neliecina par panākumiem.
 
1974. gada 14. decembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Nr. 3314 “Par agresiju”.
 
24. februāra rīts sākās ar nepieteikta kara sākumu starp Krieviju un Ukrainu. Jau piecos no rīta pēc Latvijas laika tika slēgta gaisa telpa civilai aviācijas satiksmei Krievijas dienvidrietumos, bet stundu pēc tam visos Krievijas telekanālos tika paraidīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par militāra iebrukuma (karadarbības) sākšanu Ukrainā.
 
21. decembrī uzstājoties valdības sēdē, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis izteica prognozi, ka februāra vidū būs 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā un 4550 vienlaikus stacionēto Covid-19 pacientu.
 
Kā liecina 8. februārī publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja, Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākā ticība, ka valsts vara ņem vērā iedzīvotāju intereses.