Juris Paiders

12. aprīlī Eiropas Padome izplatīja paziņojumu par papildu sankcijām attiecībā pret Irānu: “Reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, Padome šodien nolēma pagarināt ierobežojošos pasākumus līdz 2022. gada 13. aprīlim. Šie pasākumi ietver ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, kā arī aizliegumu eksportēt uz Irānu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un aprīkojumu telekomunikāciju uzraudzībai. Turklāt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir aizliegts darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.” Sankcijas tika attiecinātas pret astoņām Irānas personām par viņu darbību 2019. gada novembrī, kad demonstrācijas pārauga vardarbībā.
 
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.
 
Marta pirmajā pusē notika Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesija. Ķīnas Nacionālais tautas kongress ir valsts augstākais likumdevējs. Ķīnas Komunistiskās partijas vadības sagatavotie lēmumu projekti formāli iegūst likuma spēku, kad tos apstiprina Ķīnas Nacionālais tautas kongress.
 
Šī gada 5. martā Finanšu izlūkošanas dienests publiskoja kopsavilkumu par pašu izstrādāto “Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumu par 2017. –2019. gadu”. Šajā ziņojumā FID pats novērtēja savu (Latvijas) spēju vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus un izveidotās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju novēršanas un apkarošanas sistēmas noturību kā augstu.
 
Kā liecina ES statistikas iestādes – Eurostat apkopotā informācija, 2020. gadā ir noticis nozīmīgs pavērsiens ekonomisko interešu sadalījumā starp ES, ASV un Ķīnu. 2020. gads ir pirmais gads, kad Eiropas Savienībai ekonomiskās attiecības ar Ķīnu ir kļuvušas nozīmīgākas par ekonomiskajām attiecībām ar ASV. Līdz 2020. gadam kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV bija lielāks nekā starp ES un Ķīnu, bet tagad šī bilance ir mainījusies par labu Ķīnai.
 
Šogad ir viens no aukstākajiem februāriem pēdējo divdesmit gadu laikā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka februāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,8 grādi, proti, piecus grādus zemāka par klimatisko normu (Bauskā februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra bija pat 7,8 grādus zemāka par klimatisko normu).
 
Valdības noteiktie tirdzniecības aizliegumi ir jāvērtē kā necilvēcīga attieksme pret Latvijas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu – vientuļiem veciem cilvēkiem. Šāda valdības politika jau ir pielīdzināma spīdzināšanai.
 
Vakar biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, kas ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa, izplatīja “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2020. gada rezultātus.
 
Šī gada janvāra vidus pārsteidza Latviju ar krietnu laiku nepieredzētu aukstumu. 17. janvāra rītā Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 31 grādam. Man pie loga Ozolnieku novadā neilgi pirms deviņiem no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 26,5 grādu atzīmei. Rīgā bija nedaudz siltāks – ap mīnus 20 grādiem.
 
Pēc valdības krīzes Igaunijā otrs starptautiski nozīmīgākais notikums Baltijā bija Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ierosinājums Valsts lietuviešu valodas komisijai izvērtēt iespēju atteikties no tradicionālā Baltkrievijas valsts nosaukuma lietuviešu valodā.
 
Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir laidusi klājā “Latvijas statistikas gadagrāmatu 2020”. Tajā ir apkopota statistika par 2019. gadu, un tā ir izvietota salīdzinājumos ar iepriekšējiem gadiem.
 
Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
 
2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.
 
Arī pagājušajā gadā turpinājās latviešu lasītāju paradumu maiņa, arvien vairāk atsakoties no tradicionāliem masu informācijas līdzekļiem par labu interneta izdevumiem un sociālajiem tīkliem. Visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir pārvarēta zīmīga robeža. Jau 55,3% no visiem aptaujātajiem lasītājiem, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, drukātos laikrakstus lasa retāk nekā reizi mēnesī vai nelasa nemaz. Tā liecina visjaunākās reprezentatīvā pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris).
 
Ļoti daudziem izglītotiem Latvijas cilvēkiem es piedāvāju izlasīt pravietojumu – nākotnes vīziju un aicināju izteikties, par kuru laikmetu, viņuprāt, ir runa nākotnes tēlojumā:
 
Pagājušās nedēļas nozīmīgākais starptautiskais notikums bija Marokas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Par šo notikumu pirmais – 10. decembrī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.
 
20. gadsimta septiņdesmitajos gados sākot reformēt Ķīnas tautsaimniecību un ieviešot ekonomikā uz privāto iniciatīvu un brīvo tirgu balstītus principus, tika saglabāts centralizētās plānošanas modelis. Ķīnā valsts līmeņa plānošana notiek pa piecu gadu posmiem. 2020. gada decembrī noslēgsies kārtējais piecu gadu cikls (Ķīnas 13. piecgade), un no nākamā gada janvāra sāksies 14. piecgade.
 
Diemžēl vislielākie izaicinājumi un vislielākais problēmu loks, ar ko šobrīd ir jāsaduras kvalitatīvam laikrakstam, kurš pāries uz digitālo formātu, ir starptautisko konglomerātu īpašumā esošo sociālo tīklu piekoptā cenzūra. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”. Lai palielinātu lasītāju bāzi digitālajos izdevumos, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir vietējie un starptautiskie sociālie tīkli.
 
11. novembrī LTV1 plkst. 22.10 notiks Dzintara Dreiberga filmas “Dvēseļu putenis” televīzijas pirmizrāde. Šīs filmas pirmizrāde kinoteātros notika 2019. gada 8. novembrī, un gada laikā to noskatījās jau vairāk nekā 250 000 skatītāju. “Dvēseļu putenis” atjaunotās Latvijas kino vēsturē kļuva par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot pat tādus Holivudas grāvējus kā Džeimsa Kemerona 1997. gadā uzņemto filmu “Titāniks” (Titanic) un tā paša Džeimsa Kemerona 2009. gadā uzņemto zinātniskās fantastikas filmu “Avatars” (Avatar).
 
Vienā no savām priekšvēlēšanu runām pagaidām vēl amatā esošais ASV prezidents Donalds Tramps ļoti trāpīgi aizrādīja, ka vairs nav iespējams saņemt informāciju par pasaulē un Amerikā notiekošo, jo no lielajiem informācijas kanāliem vienīgais, kas tiek skandēts, ir: “Covid, covid covid, covid!” Savukārt citi, vērtējot pašreizējo globālo informācijas plūsmu, izteica joku ‒ ja no 2020. gada marta mūs vērotu citplanētieši, tad viņi viennozīmīgi secinātu, ka visā Rietumu pasaulē dominē reliģija, kuras adepti pielūdz kaut kādu visspēcīgu dievišķi mistisku būtni, vārdā Covid-19, un nospriestu, ka visā šajā Zemes daļā valda noslēpumains Covid kults.
 
Šonedēļ aprit pusgads, kopš Neatkarīgā ir no papīra formāta pārgājusi uz digitālo formātu, un tas ir laiks, kad parasti tiek izteikti secinājumi par paveikto.
 
Pašlaik Eiropā un ASV tiek kultivēta savdabīga liberāli demokrātiska paradigma, ka autoritāri līderi ilgstoši pie varas var noturēties, tikai viltojot vēlēšanu rezultātus. Tāpēc tagad daudzviet jau ir apgūts politisko pārmaiņu scenārijs. Kad amatā ilgi bijis autoritārs līderis tiek pārvēlēts uz kārtējo termiņu, tie, kuri vēlas pārmaiņas (tādu autoritāros režīmos vienmēr ir ļoti daudz, īpaši tad, ja līderis ir pie varas gadu desmitiem), deklarē, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti, un pieprasa varas nomaiņu, jaunas vēlēšanas utt. Tieši šāds scenārijs tika īstenots Latīņamerikas zemē Bolīvijā 2019. gadā.