Juris Paiders

Šī laikam ir pirmā valdība, kuras izveidi noraka pārāk ambiciozi sastādītā valdības darbības programma.
 
Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Inflācija precēm bija 3,3% gadā, bet pakalpojumiem –3,0% gadā. Lai saprastu, cik patiesi šie skaitļi ataino Latvijas ekonomisko realitāti, mēģināsim saprast, kas Latvijā visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas.
 
ASV demokrātiskā pārstāvniecības sistēma izveidojas pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem un ir visu šo laiku nav mainījusies. ASV parlamenta apakšpalātas (Kongresa) deputātiem pilnvaras ir tikai uz diviem gadiem, un tos pārvēlē ik pēc diviem gadiem. ASV parlamenta augšpalātas (Senāta) deputātiem pilnvaras ir uz sešiem gadiem. Katrus divus gadus tiek pārvēlēta trešdaļa Senāta locekļu. Izpildvaru (analogs Latvijas Ministru kabinetam) pārstāv prezidents, kuru pārvēlē reizi četros gados.
 
3. novembrī Baltijas foruma ikgadējā konferencē tika sapulcināti ASV un Krievijas eksperti, lai meklētu izeju no drošības strupceļa, kuru izraisa ASV un Krievijas konflikts. Abu pušu eksperti piekrita, ka tuvākajā laikā ASV un Krievijas attiecībās būtisks progress nav iespējams, jo tam traucē konflikts Doņeckā.
 
Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aplaimoja Latvijas ļaudis un visu progresīvo cilvēci, publiskojot Latvijas izaugsmes rādītājus 2018. gada 3. ceturksnī. Pagaidām ir publiskots tikai IKP ātrais novērtējums: «2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 4,8%.» Savukārt vērtējot pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika gada laikā ir augusi pat par 5,5%.
 
29. oktobrī Vācijas kanclere Angela Merkele visai negaidīti paziņoja, ka jau šā gada decembrī atkāpsies no Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) vadītājas amata un KDS kongress jau šogad izvēlēsies citu līderi. Angela Merkele apsolīja, ka nekandidēs nākamajās Bundestāga vēlēšanās un ka neplāno kandidēt uz amatu Eiropas Komisijā. Angela Merkele apsolīja palikt Vācijas kancleres amatā līdz 2021. gadam, bet pēc tam atstāt politiku uz visiem laikiem.
 
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noraidīja Itālijas valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja Itālijas valdību to pārstrādāt. Eiropas Komisija uzskata, ka Itālijas 2019. gada budžeta projekts neatbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Itālijas valdībai vēl ir laiks – nedaudz vairāk par divām nedēļām, lai izpildītu Eiropas Komisijas prasības.
 
2015. gada 22. decembrī ASV Nacionālās drošības arhīvs (National Security Archive) publiskoja 1959. gadā sagatavoto ASV kodolmērķu sarakstu (SAC Atomic, 1959), kurā ir norādītas svarīgāko militāro mērķu ģeogrāfiskās koordinātas iespējamam karam ar PSRS
 
Šonedēļ, kā jau tas ir pieņems gadu desmitiem, 28. oktobrī, mēneša pēdējā svētdienā, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Iespējams, ka nākamais, 2019. gads būs pēdējais gads, kad Eiropas Savienībā notiks sinhrona pāreja uz vasaras laiku.
 
Publiskajā telpā tika izplatīta ziņa, ka šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja sāks izskatīt priekšlikumu aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgas veikalos no plkst. 19.00 vakarā līdz plkst. 10.00 no rīta, kā arī ierosinājumu pilnībā aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgas veikalos svētdienās. Attiecīgos ierosinājumus sagatavojis Rīgas domes Labklājības departaments kopīgi ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Vakar gan komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais precizēja, ka tiks skatīts jautājums par veikaliņiem guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā tirgo alkoholu visu diennakti, kā arī uzklausīti priekšlikumi šādu veikalu – kafejnīcu darbības ierobežošanai.
 
Ņemot vērā to, ka pēc 6. oktobra vēlēšanām ir ievērojami izmainījies Saeimas deputātu sastāvs un Latvijas lielajā politikā ienāca ļoti daudz ļaužu bez pieredzes politisko aizkulišu spēlēs, būtu saprātīgi katram jaunajam politiķim izsniegt īsu pamācību (instrukciju) koalīcijas izveides pamatos. Tā kā «vecie» politiķi tādu nav uzrakstījuši, atgādināsim visiem lasītājiem Latvijas koalīciju veidošanas principus.
 
Novērtēsim iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanas, analizējot to, kāds bija Latvijas pilsoņu balsojums par partijām, kas pašlaik joprojām veido valdību. Valdību joprojām veido ZZS, Nacionālās apvienības un Vienotības koalīcija.
 
Pēc vakar publicētā viedokļa Neskaidrie velēšanu rezultāti es saņēmu daudzus lasītāju jautājumus par to, kas tagad būs. Kas notiks, ja vairākumu Saeimā iegūs spēki, kas nepārstāvēs ZZS, Vienotību un nacionālo bloku? Kas notiks, ja Saskaņa, KPV LV un jaunkonservatīvie iegūs matemātisku vairākumu Saeimā? Kas tad būs? Vai Krievija jau 7. oktobrī izpletīsies līdz pat Rucavas–Kolkas līnijai?
 
Tuvojoties vēlēšanām, arvien lielāku publikas interesi izraisa svaigāko aptauju rezultāti, kurās ļaudis atbild, par ko viņi balsos, vai piedalīsies vēlēšanās un kāda izskatīsies Saeima, ja vēlēšanas notiktu jau šodien?
 
Manā profesionālajā darbībā man tā vai citādi bija jāvērtē vai jāapraksta pilnīgi visas Saeimas vēlēšanas pēc neatkarības atjaunošanas. Lielākā atšķirība starp citām un šī gada priekšvēlēšanu gaisotni: visdažādāko slāņu un aprindu vēlētāji izsakās, ka «nav par ko balsot».
 
Sazvērestības teoriju piekritēji jau paguva saistīt Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska vizīti Latvijā ar Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Jā! Pavesta vizīte notika desmit dienas pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām. Taču šī vizīte nekādā mēra nav pieskaņota Latvijas iekšpolitiskajiem notikumiem. Pāvests neapmeklēja tikai Latviju, bet vienā vizītē – visas Baltijas valstis. Galvenais vizītes pamatojums ir neatkarības simtgades svinības visās trijās Baltijas valstīs šogad. Turklāt šāda vizīte varēja notikt tikai laikā, kad pāvests bija brīvs no citiem pienākumiem.
 
Padomju laikā bija ļoti populāra anekdote, par kuras publisku stāstīšanu varēja iekulties nepatikšanās, pat zaudējot darbu. Anekdote izsmēja padomju lauksaimniecības nespēju nodrošināt valsti ar pašu saražotiem pārtikas produktiem pietiekamā apjomā. Padomju varai ir tikai pieci ienaidnieki – starptautiskais imperiālisms un četri gadalaiki, jo visas grūtības un problēmas tika skaidrotas vai nu ar pārāk aukstu ziemu, vai lietainu un vēlu pavasari, vai netipisku vasaru, vai ar lietainu un pārāk ātru rudeni.
 
Aplūkosim nedaudz vienkāršotu biznesa piemēru. Zemnieku saimniecība piegādāja kādam uzņēmumam graudus par vienu miljonu eiro.
 
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, par laimi, nav pieredzes, kā ir tad, ja ir jālūdz patvērums pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem svešā zemē.
 
Pēdējo pāris gadu laikā periodiski uzplaiksnī domstarpības starp ekonomikas analītiķiem un statistiķiem par to, kā interpretēt uzrādītos Latvijas IKP pieauguma procentus.
 
Pirms pāris dienām, meklējot bērnu vasaras augumam atbilstošas drēbes jaunajam mācību gadam, vienā no lielākajiem Latvijas lielveikaliem pievērsu uzmanību pielaikošanas kabīnītē ievietotam brīdinājuma uzrakstam. Uzraksts liecināja, ka, tā kā veikals nodrošina pielaikošanas iespējas, tad nopirktās drēbes, ja to izmērs būs neatbilstošs, veikalā vairāk nevarēs atdot atpakaļ un tās pret cita izmēra drēbēm nemainīs. Punkts. Apgalvojums tika pamatots ar kaut kādiem likumu un noteikumu paragrāfiem.
 
Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija publiskoja provizoriskos rezultātus par zaudējumiem, kurus izraisījis šīs vasaras sausums. Ilgstošā sausuma dēļ zālāju attīstība aizkavējās praktiski visā Latvijas teritorijā, bet zaļmasas ražība šogad vidēji valstī bija par 54% mazāka nekā vidēji pēdējo trīs gadu laikā. Zaudējumi rodas, jo ir jāpļauj lielākas platības un zāles zemās ražības dēļ lopkopjiem būs jāiepērk vairāk lopbarības nekā citus gadus. Turklāt šogad lopbarības iegādes cena ir divas reizes lielāka nekā normālā lauksaimnieciskā gadā. Zemkopības ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē lopbarības sagatavošana un iegāde palielinās Latvijas zemnieku kopējos izdevumus par aptuveni 100 miljoniem eiro.