Juris Paiders

Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju profesionāli ārvalstu lielo investoru konsultanti izprot ekonomikas procesus un labi saprot, kas patiesībā norisinās Latvijas ekonomikā.
 
Jūnija beigās labklājības ministrs Jānis Reirs aizsāka savu individuālo politiskās reklāmas kampaņu, iniciējot pensiju sistēmas reformu.
 
Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, būdams iesaukts padomju armijā, piedalījos šaušanas apmācībās no bruņotās kaujas mašīnas (BMP1) lielgabala. Ļaudis bez armijas pieredzes šādu kaujas mašīnu parasti dēvē par tanku, jo BMP ārēji ir līdzīga kaujas tankam.
 
Laiku pa laikam šķiet, ka Latvija ir gaudotāju zeme. Publiskā telpā mīļākā izprieca ir gausties par to, ka pie mums viss ir sliktāk nekā Igaunijā, ka citviet zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Laiks izbeigt pelnu kaisīšanu sev uz galvas! Latvietim ir jāaiztaisno mugura un jāpaceļ galva lepni. Beidzot ir nozare, par kuru mēs ar lepnumu varam teikt: «Latvijai ir ja ne visas planētas, tad ES priekšgalā. Šī jaunā Latvijas specializācijas joma ir likvidācija.»
 
Šonedēļ Ekonomikas ministrijas darba grupa beidzot iepazīstināja sabiedrību ar priekšlikumiem par to, kā izbeigt valsts izputināšanu ar t.s. obligāto iepirkuma komponenti.
 
Karstā vasara gigantiskos apjomos uzkarsēja Latvijas ekonomiku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, tad 2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 5,1%.
 
Es saprotu, ka tas var izklausīties nepopulāri, jo neatbilst ASV demokrātu partijas fanātiķu (tādu Latvijā ir pārpārēm) pieņemtajām dogmām, bet ir daudzi punkti, kuros ASV prezidentam Donaldam Trampam ir pilnīga taisnība. Piemēram, tirdzniecības sistēma, kas ir izveidojusies starp ASV un ES, jau 70 gadus rada Eiropai daudz lielākus ieguvums nekā Amerikai.
 
Līdz 16. augustam Eiropas Komisija gaida dalībvalstu izvērtējumu Eiropas Parlamenta iniciatīvai vienlaikus visā Eiropas Savienībā atteikties no vasaras laika. Šonedēļ priekšlikumu atteikties no vasaras laika atbalstīja Lietuvas valdība. Tā ierosina Eiropas Komisijai, atsakoties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku, pastāvīgi ieviest pašreizējo vasaras laiku.
 
Kopš Finanšu ministriju vada Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora nomaiņa izvēršas par kaut ko tādu, kas vienlaikus atgādina traģēdiju, komēdiju un farsu. Vispirms par VID ģenerāldirektori nekļuva bēdīgi slavenā Inga Koļegova. Tas ir labi, jo pašlaik viņa ir īstajā vietā! Tieši šonedēļ izcilā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore atklāja, kā visefektīvāk var novērst piesārņojumu. Tiklīdz kādu lielu pilsētu pārklāj kaitīgu putekļu mākonis, tad gaiss nekavējoties paliek tīrāks, ja tiek veikta Reģionālās vides pārvaldes amatpersonu rotācija. Ja Inga Koļegova tiktu savulaik aizrotēta uz VID, tad tik ģeniāls atklājums, ka ar amatpersonu rotāciju var novērst vides piesārņojumu, netiktu atklāts!
 
19. jūlijā Eiropas Komisija izplatīja paziņojumu, kurā tika norādīts, ka joprojām nav pārliecības, ka līdz Lielbritānijas izstāšanās no ES oficiālajam datumam – 2019. gada 30. martam – būs spēkā ratificēts izstāšanās līgums. Tāpēc Eiropas Komisija aicināja Eiropas Savienības dalībvalstīm sagatavoties iespējai, ka Lielbritānija izstāsies no ES bez kopējas vienošanās.
 
16. jūlijā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Visu aizvadīto nedēļu gan ASV, gan ES plašsaziņas līdzekļos virmoja kaislības par tikšanās rezultātiem. ASV demokrāti un to atbalstītāji visos varas līmeņos izmantoja tikšanos, lai apsūdzētu ASV prezidentu bezmaz ASV interešu nodevībā.
 
Šovasar Latvijas taksometru pakalpojumu nejēdzībām masa pārsniedza kritisko robežu. Trauksmi, ka krāpnieki, kas uzdodas par taksistiem, kompromitē Latviju un rada draudus valsts reputācijai, sacēla Neatkarīgā savā 25. jūnija publikācijā, pēc kā sekoja vairāku valdības locekļu reakcija uz šo situāciju – pirmais ar 26. jūnija vēstuli reaģēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
 
NATO samitā Briselē 11. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps pieprasīja, lai visu NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai tiktu palielināti līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim bija kopēja vienošanās, ka NATO dalībvalstis palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Tiesa, puse no NATO dalībvalstīm deklarēja, ka šo mērķi līdz 2024. gadam nemaz neplāno sasniegt.
 
Visi piekritīs, ka āmurs ir domāts, lai iedzītu dēlī naglu. Savukārt skrūvgriezis ir domāts, lai dēlī ieskrūvētu vai izskrūvētu skrūvi. Ar skrūvgriezi naglu nevar iedzīt. Ar āmuru skrūvi iedzīt var, bet tiks bojāts koks. Savukārt mikroskops ir domāts, lai ar to aplūkotu nelielus objektus ļoti lielā palielinājumā. Ar mikroskopu var iedzīt naglu dēlī, ar to var pat dēlī iedzīt skrūvi, bet mikroskops nav īsti piemērots šādai darbībai, un pēc šādas eksekūcijas tas, visticamāk, iecerētajam mērķim vairāk nekalpos.
 
Demokrātiskās valstis ir normāli, ja valdības lēmumi tiek pakļauti smagam, kritiskam un nemitīgam sabiedriskajam auditam. Plašā nozīmē pārvaldes lēmumu sabiedrisko auditu veic gan opozīcijas politiķi, gan nevalstisko organizāciju eksperti, gan masu informācijas līdzekļu žurnālisti, gan sociālo tīklu lietotāji, zinātnieki un daudzi citi.
 
Pašlaik Saeimā ir iesniegti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuros ir paredzēts noteikt, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas, gadījumā, ja krimināllieta būs noslēgusies ar nereabilitējošu pamatu, žurnālisti drīkstēs ar motivētu lūgumu vērsties attiecīgajā iestādē, lūdzot atļauju iepazīties ar noslēgtās krimināllietas materiāliem. Žurnālistiem atļaus iepazīties ar izbeigtu krimināllietu materiāliem, «ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību».
 
Šonedēļ, 13. un 14. jūnijā, norisinājās eirozonas nozīmīgākais finanšu tirgus notikums – Rīgā notika Eiropas Centrālās bankas Padomes sēde, kurā tika izskatīti jautājumi par eirozonas monetāro politiku. Lai gan Latvijā daudzi konspirācijas teoriju piekritēji ECB Padomes sēdi Rīgā šā gada jūnija vidū nekavējoties sasaistīja ar Latvijas notikumiem – gan Ilmāra Rimšēviča krimināllietu, gan šīs nedēļas lēmumu par ABLV bankas pašlikvidācijas sākšanu, tomēr konspirāciju teoriju fanāti ir jāapbēdina.
 
Jūnija sākums iezīmējās ar diviem globāliem notikumiem, kas, iespējams, liecina par noteikta vēstures laika posma beigām. Pirmais bija G-7 līderu samits. Par to tagad tiek ironizēts, ka šogad tas notika formātā 6+1, kurā Japāna, Lielbritānija, Kanāda, Itālija, Vācija un Francija bija no vienas puses, kopīgi konfliktējot ar ASV. Finālā sanāca fantastisks, vēl pirms dažiem mēnešiem neiespējams paradokss. ASV prezidents Donalds Tramps svētdien nespēja vienoties kopējā deklarācijā ar Japānas, Lielbritānijas, Kanādas, Itālijas, Vācijas un Francijas līderiem, bet jau otrdien spēja vienoties kopīgā deklarācijā ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu.
 
Lielie ģeogrāfiskie objekti – kalnu sistēmas, lielas upes vai jūras – Eiropā parasti nav tikai vienas valsts teritorijā. Jūru piekrastēs ir izvietojušās daudzas valstis, un jūru saimnieciska izmantošana vai jūras un jūras piekrastes ekoloģija Eiropā nav tikai vienas valsts problēma. Dažādu piekrastes valstu intereses var būt diametrāli pretējas.
 
4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
 
Viens no jautājumiem, kurā radikāli atšķiras ES un ASV pozīcijas, ir – kā veidot attiecības ar Irānu. Izraēla saskata Irānā vienu no lielākajiem savas drošības un nākotnes apdraudējumiem. Tieši Izraēlas lobiju ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās vienpusēji pārtraukt kodolvienošanos ar Irānu, cenšoties panākt pilnīgu Irānas kapitulāciju tās militārā potenciāla attīstībā.
 
28. maijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru, lai noteiktu visā Eiropas Savienībā vienreizējo plastmasas šķīvju un salmiņu, vates kociņu un daudzu citu plastmasas izstrādājumu izmantošanas aizliegumu.