Igaunijas sabiedriskās TV mērķis ir novērst iekšējos konfliktus, nevis tos visvisādi provocēt

Psiholoģes Oksanas Petsalu secinājums – miers un saticība ģimenē ir labāka par bezcerīgiem mēģinājumiem pārliecināt vecākā gadagājuma cilvēkus atteikties no viņu uzskatiem © Ekrānšāviņš

Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kādu laiku pavadīt Igaunijā un pavērot, kā darbojas ETV+ – Igaunijas televīzijas TV kanāls krievu valodā.

Igaunijā ir trīs sabiedriskās televīzijas kanāli. Igauņu valodā raida ETV, kas ir salīdzināms ar mūsējo LTV1, un ETV2, kuram ir zināma līdzība ar LTV7. Trešais ir ETV+ - Igaunijas sabiedriskais medijs, kas raida krievu valodā, vienlaikus dublējot saturu ar subtitriem igauņu valodā.

Igaunijas valdība pieņēma lēmumu par krievu valodas informācijas kanāla nepieciešamību pēc Krimas aneksijas un Austrumukrainas konflikta sākuma 2014. gadā. ETV+ sāka raidīt 2015. gada septembrī. Pirms tam bija izteiktas idejas vedot kopēju Baltijas kanālu krievu valodā, bet no Latvijas puses šajā projektā metās gan pazīstami naudas “apguvēji”, gan fanātiskie liberālās ideoloģijas sludinātāji, gan arī cita publika. Kopējs projekts nesanāca, taču arī tāpēc, ka Igaunijas sabiedriskās televīzijas galvenais uzdevums ir aizstāvēt Igaunijas intereses. ETV oficiālā misija ir Igaunijas dzīves attīstība un “rūpes par valsti”. Ļoti diplomātiskā formā tiek noteikts, ka Igaunijas sabiedriskās televīzijas uzdevums ir Igaunijas interešu aizsardzība. Savukārt ETV vīzija ir būt par vadošo mediju organizāciju ar vislielāko sabiedrības uzticību un ietekmi. Nav abstraktu prātulu par “redakcionālo neatkarību”. Kaut vai daži no pagājušajā nedēļas nogalē ETV+ apskatītajiem jautājumiem. Kā sievietēm pieteikties dienēt Igaunijas armijā? Vai iepirkšanās tikai “Lidl” lielveikalos atbilst Igaunijas interesēm? Neatbilst! Tāpēc tiek izteikts aicinājums prasīt “Lidl” pārdevējiem, kuras ir Igaunijas preces, un lielveikalā noteikti nopirkt tieši tās. Utt.

Igaunijas interesēs nav provocēt konfliktus ar visai lielo Igaunijas krievu minoritāti. Kā tagad izturēties pret tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri joprojām tic Kremļa propagandai? Jo daudzās Igaunijas ģimenēs starp paaudzēm veidojas konflikti, jo atšķirīgi uzskati par Ukrainas karu un Krieviju. Piemēram, kādas atbildes uz šiem jautājumiem ETV+ raidījumā “Apvārsnis (Gorizont)” 17. aprīlī sniedza psiholoģe Oksana Petsalu?

Oksana Petsalu: “Strīdā patiesību noskaidrot nav iespējams, ja strīds attiecas uz jautājumiem par vērtībām, kurām cilvēki tic.”

Ko darīt ja vecākā gadagājuma ģimenes locekļi mēģina jūs iesaistīt šādā diskusijā?

“Neatbildiet! Ejiet prom no jautājuma” .. “Nav tā, ka visi tie ļaudis, kuri pēdējos gadus skatījās tikai Krievijas kanālus, ir par Putinu. Tieši otrādi. Gandrīz visi šie cilvēki ir tādās pašās šausmās par karu kā visi citi. Gandrīz visi viņi ir ļoti labi un labsirdīgi cilvēki, kuri saviem bērniem un mazbērniem vēl tikai labu, kuri nekad visas savas dzīves laikā nav darījuši ko nelietīgu, kuri nekad nav atbalstījuši slepkavošanu.”

Oksana Petsalu skaidro, ka laikā, kad PSRS sabruka un tika atjaunots igauņu valodas un kultūras statuss, šie cilvēki tika apzīmogoti kā “okupanti” un šāds apzīmējums daudziem no viņiem bija aizskarošs. Savukārt daudz tīkamāka bija alternatīva, kuru piedāvāja Putins: “Jūs esat daļa no diženās krievu tautas, daļa no diženās krievu kultūras utt.” Šādu sava statusa apzīmējumu viņiem pieņemt bija daudz patīkamāk.

Oksana Petsalu aicina: “Neiesaistieties strīdos! Jūs viņus nepārliecināsiet.”

Un kopējs secinājums - miers un saticība ģimenē ir labāka par bezcerīgiem mēģinājumiem pārliecināt vecākā gadagājuma cilvēkus atteikties no viņu uzskatiem.

Līdztekus oriģinālajam Igaunijā veidotajam saturam ETV+ turpina demonstrēt Krievijas detektīvseriālus, Krievijas un citu valstu veidotas filmas par kultūras norisēm Krievijā, par krievu nacionālo minoritāšu dzīvi utt.

Lielā starpība starp Latviju un Igauniju ir tā, ka, atslēdzot Krievijas propagandas kanālus, Latvijā nav informācijas, kuru piedāvāt Latvijas krievu minoritātei. Savukārt Igaunijā jau ir kvalitatīvs informācijas kanāls krievu valodā, kura darbiniekiem jau ir septiņu gadu darba pieredze.

Tomēr galvenais. Šajā brīdī Igaunija ir formulējusi, ka tās interesēs ir maksimāli izvairīties no konfliktiem ar Igaunijas krievu minoritāti, nevis to visvisādi provocēt.

Komentāri

Kārtējais sabiedriskā medija skandāls – žurnālistes Olgas Kņazevas nicinošā attieksme pret valsts valodu, kas izplūda kādā raidījumā Latvijas Radio frekvencē, kas raida krieviski, konkrēti LR4, lika uzdot jautājumus uzraugorganizācijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – vadītājam Jānim Siksnim. Viņš atbildēja: “Jūsu jautājumi ir nosūtīti medijiem atbildes sagatavošanai. To pienākums ir sniegt skaidrojumu.” Šoreiz nepietika ar vienkāršiem, mazliet paplašinātiem teikumiem, nācās meklēt skaidrojumu, ko sniegtu Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Svarīgākais