Arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ārvalstu tiešās investīcijas turpina ienākt Latvijā

© Latvijas Banka

Lai ekonomika augtu un labklājība palielinātos, ir nepieciešams, lai uzņēmēji nemitīgi investētu jaunās iekārtās, būvēs utt. Ja investīcijas tiek veiktas šodien, tad ir pamats cerēt uz ienākumiem rīt. Ja investīcijas netiek veiktas, tad tas nozīmē mazāku ienākumu daudzumu nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.

Latvijā krass ārvalstu tiešo investīciju samazinājums notika pēc 2008. gada krīzes sākuma. 2008. gada trešajā ceturksnī uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas bija 8,5 miljardi. Sākoties krīzei, sākās ārvalstu kapitāla evakuācija, un 2009. gada vidū uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas samazinājās līdz 7,9 miljardiem eiro. Pirmskrīzes apjoms tika sasniegts tikai 2011. gada sākumā. Laikā, kad privātie uzņēmumi nevēlas investēt, šo uzdevumu var veikt valsts vai pašvaldības. 2010.-2012. gadā trešdaļu no visām investīcijām Latvijā nodrošināja valsts un pašvaldību ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā. Ja valsts iespējas ieguldīt attīstībā ir ierobežotas, tad valsts var piespiest uzņēmējus investēt ar politiskiem līdzekļiem. Piemēram, tikai piedraudot Meksikā ražotus vieglos auto aplikt ar 20% muitu, 2017. gadā ASV tā laika prezidents Donalds Tramps piespieda Japānas autobūvētājus atsākt investēt ASV. Latvijā šādus politiskus līdzekļus neizmanto, tāpēc Latvijā ir relatīvi augsta valsts sektora daļa kopējā investīciju struktūrā. 2021. gadā pret Latvijas kopējo IKP privātās investīcijas bija 18,8%, bet valsts sektora investīcijas - 4,8%. (“Latvijas Makroekonomiskais apskats”, 10. lpp.).

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā šī gada “Latvijas Makroekonomiskajā apskatā” ir uzsvērts, ka “ilgtermiņa skatījumā privātās investīcijas joprojām ir zemā līmenī, ko lielā mērā ietekmē vājā kreditēšana, zems pieprasījums un liela nenoteiktība. Šo faktoru negatīvo ietekmi uz investīcijām būtiski pastiprināja Covid-19 krīze.” Savukārt pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu piesardzība uzņemties jaunus riskus tikai pastiprinājās ("Finanšu stabilitātes pārskats" (29.06.2022.), 12. lpp.).

Ņemot vērā vietējā privātā sektora piesardzību, būtisks Latvijas ekonomikas attīstības dzinējspēks bija tiešās ārvalstu investīcijas. Tomēr, analizējot Latvijas Bankas sagatavoto ārvalstu tiešo investīciju statistiku, ir jābūt visai piesardzīgiem. Piemēram, 2021. gada laikā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieauga par neticamiem 4,2 miljardiem eiro. Taču ir jāņem vērā, ka trīs miljardi no atlikuma bilances pieauguma attiecas tikai uz vienu mēnesi (2021. gada oktobri) un tikai uz vienu valsti (Zviedriju). Tā kā viens no Latvijas lielākajiem ārvalstu ieguldītajiem 2021. gada 1. oktobrī īstenoja akcionāru struktūras maiņu, kad par visu akciju turētāju kļuva viens Zviedrijas uzņēmums, tad, visticamāk, šajā statistikā parādās arī grāmatvedības uzskaites maiņa (likums aizliedz statistikas iestādei identificēt statistiku līdz viena uzņēmuma līmenim).

Tomēr, neskatoties uz šādiem izņēmumiem, ārvalstu tiešās investīcijas visumā ir labs indikators uzņēmēju noskaņojumam. Kā liecina 2021. gada sākuma investīciju plūsmas statistika, Krievijas agresija Ukrainā neizraisīja masveidīgu ārvalstu kapitāla bēgšanu no Latvijas.

Šā gada pirmo četru mēnešu laikā ārvalstu tiešo investīciju bilance bija plus 420 miljoni eiro, un bilance bija negatīva tikai vienu mēnesi - 2021. gada martā, kad ārvalstu tiešo investīciju atlikumi samazinājās par 31 miljonu eiro. Tā kā 2021. gada pirmajā ceturksnī Krievijas tiešo ieguldījumu atlikums samazinājās par 19 miljoniem eiro, var secināt, ka šogad ārvalstu kapitāla aizplūšana bija saistīta ar Krievijas uzņēmumu īpašnieku maiņu. Savukārt Krievijas uzkrātais kapitāls Latvijas uzņēmumos joprojām ir ļoti augsts - 1,8 miljardi eiro.

Šā gada aprīlī ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieauga par 93 miljoniem eiro, un līdz ar to var secināt, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nav izprovocējusi strauju ārvalstu kapitāla evakuāciju no Latvijas.

Komentāri

Atentāts pret Trampu viņa priekšvēlēšanu mītiņā Pensilvānijas pilsētā Butlerā izvērtās traģisks. Uz vietas tika nošauts viens skatītājs, divi smagi ievainoti. Pats Tramps tika cauri ar sašautu ausi un izbīli. Par to pretī iegūstot gluži vai ikoniskas bildes, kurās izskatās kā varonis cīnītājs uz ASV zvaigžņsvītrotā karoga fona. Nošauts arī pats šāvējs, 20 gadus vecais Tomass Metjū Kruks, kurš uz Trampu šāvis no netālu esošās ēkas jumta.