Juris Paiders / Viedokļi

Laikā, kad jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, Indijas valsts naftas kompānija “Indian Oil” iegādājās no Krievijas trīs miljonus barelu naftas, jo Krievija piedāvā savu naftu iegādāties par cenu, kas ir par 20% zemāka, salīdzinot ar biržas cenu. Ļauti daudzi Latvijā ir pauduši neizpratni, kāpēc pasaules lielākā demokrātiskā valsts Indija nepievienojās kopējam Krievijas agresijas nosodījumam un ekonomiskajām sankcijām, bet netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.

Kara sākums Ukrainā un Vladimira Putina izvirzītie mērķi un prasības lielā mērā ļauj saprast, ka daudzi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi bija daļa no Vladimira Putina ieceres atjaunot Krievijas impēriju bijušajā PSRS telpā.

ANO Ģenerālajā asamblejā 2. martā notika balsojums par rezolūciju, kurā tika pausts starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu un nosodīta Baltkrievijas iesaiste šajā karā.

Jau noslēdzas pirmā nedēļa, kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu. Ja Vladimiram Putinam bija ieplānots zibenskarš (ātra un viegla uzvara), tad Putina un Krievijas militāristu iecerētais nav izdevies. Lai gan vairākos virzienos Krievijas armijas kontrolē ir nonākušas daudzas Ukrainas pilsētas, kopējais Krievijas armijas pārvietošanās ātrums pat Ukrainas dienvidu daļā neliecina par panākumiem.

1974. gada 14. decembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Nr. 3314 “Par agresiju”.

24. februāra rīts sākās ar nepieteikta kara sākumu starp Krieviju un Ukrainu. Jau piecos no rīta pēc Latvijas laika tika slēgta gaisa telpa civilai aviācijas satiksmei Krievijas dienvidrietumos, bet stundu pēc tam visos Krievijas telekanālos tika paraidīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par militāra iebrukuma (karadarbības) sākšanu Ukrainā.

21. decembrī uzstājoties valdības sēdē, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis izteica prognozi, ka februāra vidū būs 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā un 4550 vienlaikus stacionēto Covid-19 pacientu.

Kā liecina 8. februārī publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja, Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākā ticība, ka valsts vara ņem vērā iedzīvotāju intereses.

20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā baznīca bija institūcija ar vienu no visaugstākajiem sabiedrības uzticības reitingiem.

8. janvārī mūžībā devās uztura mācības pamatlicējs Latvijā, dietologs, medicīnas zinātņu doktors un RSU docents Zigurds Zariņš. Nav viegli būt pilnīgi objektīvam, veicot pētījumus, kuros saduras pārtikas piedevu un dažādu farmācijas produktu ražotāju biznesa intereses. Nav viegli iebilst, kad lielā sabiedrības daļā sākas aizraušanās ar kādu modernu diētu vai ar dzīvesveidu, kuru viedokļu līderi deklarē kā “veselīgu”.

Kazahstāna ir viena no zemēm, kura man ir ļoti tuva.

Atgādināsim, ka Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.

Pagājušā gada nogalē laikraksta “Latvijas Avīze” papīra variantā tika nodrukāts Ilmāra Stūriškas viedoklis “Pieķerties pie katra salmiņa”, kurā autors pauda sašutumu par Latvijas Zēģelētāju savienības lēmumu virzīt uz valdības apbalvojumu Vitu Matīsi par izcīnīto pirmo vietu 2021. gada pasaules čempionātā vindsērfingā “Raceboard” klasē un vienlaikus izteica gandarījumu par Krišjāņa Kariņa valdības jeb Anitas Muižnieces vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu noraidīt šādu pieteikumu.

Ekonomisko izaugsmi un bagātības pieaugumu nodrošina iekšējais patēriņš un ārējā tirdzniecība. Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti, par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam, nodrošina nodokļu naudas pārdale un ES naudas plūsma. Savukārt Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes tikko publiskotajā ikgadējā datu krājumā “Latvijas statistikas gadagrāmata 2021” iekļautā informācija, Latvijas iedzīvotāju starptautiskās migrācijas saldo palēnām tuvojas nullei.

Laikā, kad notika diskusijas par Latvijas valsts budžetu 2022. gadam, vairāki politiķi aizstāvēja Latvijas valsts budžeta militāro izdevumu lielumu, biedējot visus Latvijas iedzīvotājus ar argumentu, ka militāros izdevumus nevar samazināt, jo “Pleskavas tanki” pie Latvijas robežas to tik vien gaida, lai sagrautu Latvijas neatkarību.

14. novembrī man bija iespēja “France24” noskatīties interviju ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Galvenā problēma, kuru Lietuvas ārlietu ministrs centās izskaidrot globālā medija publikai, bija atšķirība starp bēgļiem un personām, kuras šogad mēģina no Baltkrievijas nelikumīgi iekļūt ES.

31. oktobrī sākās Glāzgovas ANO Klimata samits, kura mērķis ir “glābt pasauli no klimata katastrofas”. Pirms tam Romā tikās pasaules 20 lielāko valstu vadītāji (G20), kurus “globālais klimata aktīvs” mēģināja piedabūt vienoties par nepieciešamību ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pašreizējais Eiropas Komisijas un Polijas konflikts visai skaidri iezīmē atšķirību dažādu tiesību normu interpretācijā par to, kādas tiesību normas ir pārākas Eiropas Savienībā. ES tiesas pretenzijas pret Poliju balstās nevis uz to, ka Polija nepildītu iestāšanās līgumu ES, bet gan uz jaunu ES iestāšanās līguma interpretāciju. Eiropas līmeņa tiesu varas lēmumos (vismaz attiecībā uz Polijas tieslietu reformu) tagad ir iekļautas arī tādas normas, kuras nav tieši atrunātas iestāšanās līgumā. Tagad ES tiesa deklarē Eiropas Savienības normu pārākumu pār dalībvalstu konstitucionālajām normām. Faktiski ES līmenī tiesu vara sāk īstenot tirāniju pār citiem ES varas atzariem.

Šogad Eiropas biržās dabasgāzes cenas palielinājās aptuveni 2,5 reizes. Lai gan tiek izteikti visdažādākie minējumi par iemesliem, sākot no ekonomiskās aktivitātes pieauguma, pārvarot pandēmijas radīto krīzi, noslēdzot ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Āzijas tirgos, tomēr pašreizējais gāzes cenu kāpums ir jāuzskata par sekām ilgstošajam Krievijas un ES konfliktam enerģētikā. Vispirms ir jāatgādina Krievijas valdības nostāja par transporta pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu.

Pagājušās nedēļas nogalē neapturamo kovida ziņu plūsmu viegli aizēnoja svaigākais globālais korupcijas “atmaskojums” jeb t. s. Pandoras dokumenti (Pandora Papers).

15. septembrī ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Skots Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par jaunas stratēģiskās aizsardzības alianses AUKUS (angliski – Australia, United Kingdom, United States) izveidošanu. Viens no šīs vienošanās rezultātiem bija Austrālijas atteikšanās no jau noslēgtā darījuma – iegādāties Francijā ražotās ar dīzeļdzinējiem aprīkotas zemūdenes par trīsdesmit miljardiem eiro.