Juris Paiders

Ir vispārzināms; lai pētījums būtu objektīvs, pētnieku ienākumi nedrīkst būt atkarīgi no pētāmās parādības lieluma. Ja zāļu efektivitātes pētījumus finansē farmācijas uzņēmumi, kas pelnīs miljardus no attiecīgo zāļu tirdzniecības, tad uz objektīvu pētījumu var pretendēt tikai tie pētnieki, kurus farmācijas giganti nefinansē. Tas pats attiecas uz svarīgām sociālajām un ekonomiskajām parādībām.
 
Augustā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ierosināja deviņpadsmit administratīvās lietas pret kabeļoperatoriem, kuri izplata Krievijas TV kanālu Rossiya – 24. Iemesls bija Rossiya – 24 ziņu raidījumā 30. maijā izplatīta informācija, kurā tika apgalvots, ka «jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu, tajā skaitā krievu, diskriminācijā». NEPLP secināja, ka attiecīgais teksts ir vērtējams kā naida runa pret Valsts prezidentu Egilu Levitu.
 
Jau trešo mēnesi nerimst protesti Ķīnas autonomajā apgabalā Honkongā. Ir pilnīgi saprotami, ka cilvēki, kuri visu mūžu ir dzīvojuši demokrātiskā iekārtā, izjūt simpātijas pret tiem, kuru brīvības un tiesības tiek ierobežotas.
 
Eiropas Centrālās bankas lēmums Latvijas PNB banku atzīt par finanšu iestādi, kura ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, atdzīvināja vasaras nogales politisko un ekonomisko dzīvi Latvijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs bija optimisma pilns un pauda nostāju, ka «ECB lēmums attiecībā uz PNB banku nerada ietekmi uz Latvijas banku sektoru, un tas ir stabils». Pat vairāk – «Latvija ir droša valsts, un bankas klienti var būt droši par savu naudu… Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms, un valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nebūs nepieciešami.» Finanšu ministrs uzsvēra, ka šīs bankas slēgšana «ir sistemātiskas un konsekventas banku uzraudzības pieejas likumsakarīgs rezultāts».
 
No augusta sākuma Dānijas trešā lielākā banka Jyske Bank sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 10 gadu termiņu ar negatīvu, –0,5 procentu lielu kredīta likmi gadā. Pirms tam Nordea banka jau sāka izsniegt hipotekāros kredītus uz 20 gadiem ar nulles procentu likmi.
 
Izslavētās čeku loterijas pirmā izloze notika ļoti interesanti. Informācija par izlozes uzvarētāji mājaslapā tika ievietota jau divas dienas pirms oficiālās izlozes. Kad par šo jaunumu ziņoja Neatkarīgā (Ilzes Šteinfeldes raksts 12. augusta avīzes numurā), loterijas organizatori paskaidroja, ka tas bija tikai tāds tests vien, un turpināja slavināt savu pasākumu cīņai pret ēnu ekonomiku.
 
Šīs vasaras lielākais mediju notikums neapšaubāmi bija Latvijas Radio (LR) Ziņu dienesta sarīkotais tracis. Sākumā viss izskatījās saprotami un vienkārši. Ļaunā LR valde nemaksā cienījamu atalgojumu augsti profesionāliem un kvalificētiem žurnālistiem par viņu smago un radošo darbu. Ziņu dienesta darbinieki publiski izteica neuzticību tādai LR valdei. Tālāk sekoja ļoti dīvaina LR valdes darbība, meklējot papildus simts tūkstošus eiro, lai varētu samaksāt darbiniekiem papildu atalgojumu.
 
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš saasinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 1. augustā paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm par desmit procentiem – 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Jaunie muitas tarifi tika noteikti papildus jau šogad ieviestajiem muitas tarifiem Ķīnas precēm 25% lielumā un 250 miljardu dolāru vērtībā. Atbildot uz šo ASV valdības soli, Ķīnas uzņēmumi pārtrauca iegādāties ASV lauksaimniecības preces – pilnībā atsakoties no ASV audzētas sojas un citiem lauksaimniecības produktiem.
 
Visai klusi Latvijas informatīvajā telpā tika sumināts Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes šā gada otrā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. No tā izrietēja, ka 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, Latvijas IKP apjoms, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga tikai par 2,1%. Kā ierasts, tad neilgi pirms ekonomiskās izaugsmes datu publiskošanas savās prognozēs dalījās Latvijas lielāko komercbanku slavenākie analītiķi.
 
31. jūlijā laikrakstā Diena publicēta intervija ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Guntaru Līci. Uz jautājumu «Vai nav tā, ka pašreizējā valdība ir izteikti tendēta iznīcināt latvisko informatīvo telpu? Latvijas Radio nedod naudu, Latvijas pastam nekompensē ar preses izplatīšanu saistītos zaudējumus, tā apzināti pakļaujot vietējās avīzes un žurnālus bankrotiem, jo tie vieni nevarēs nosegt augstās piegādes izmaksas. Uz tā fona – televīzijā jau tagad dominē Krievijas kanāli, bet mazumtirdzniecībā plaši pārstāvēti kaimiņvalstī izdotie preses izdevumi» viens Latvijas izdevēju līderiem atbildēja: «Jā, viņi acīmredzot grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu...»
 
Aizvakar ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) negaidīti samazināja bāzes procentu likmi par 0,25 procenta punktiem. Iepriekšējo reizi ASV FRS procentu likmes samazināja vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad ASV un globālā ekonomika nonāca tik dziļā ekonomiskā krīzē, kāda nebija piedzīvota kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Tas nozīmē, ka ir vērojamas tendences, kuras liecina, ka tuvojas ļoti bīstama ekonomikas lejupslīde, un ASV FRS īsteno preventīvus pasākumus, lai aizsargātu ASV biznesa intereses. Reaģējot uz ASV FRS lēmumu, procentu likmes nekavējoties samazināja arī Brazīlijas Centrālā banka, bet Eiropas Centrālās bankas vadība paziņoja, ka varētu līdzīgu lēmumu apsvērt jau šī gada septembrī.
 
Jūlija vidū viens no svarīgākajiem ekonomikas jaunumiem bija jaunākās Ķīnas statistikas publiskošana, kas liecina, ka Ķīnas izaugsme no 6,4% liela IKP pieauguma 2019. gada pirmajā ceturksnī samazinājis līdz 6,2% lielam pieaugumam šī gada otrajā ceturksnī. Šāds izaugsmes rādītājs Ķīnai ir viszemākais pēdējo 27 gadu laikā. Kad pirms divdesmit septiņiem gadiem Ķīnas izaugsme sabremzējās, tolaik, lai gan Ķīna bija pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts pasaulē, tai nebija ievērojamas nozīmes pasaules ārējā tirdzniecībā un globālajā ekonomikā.
 
Lai kādus pekstiņus sacerētu valdības piebarotie ekonomikas «eksperti», bet no 2014. līdz 2018. gadam Latvijas galvenais izaugsmes motors bija nemitīga minimālās algas paaugstināšana. 2013. gada decembrī minimālā alga bija 285 eiro mēnesī, bet līdz 2018. gada 1. janvārim tā tika paaugstināta par vairāk nekā 50% un sasniedza 430 eiro mēnesī. Pa šo laiku IKP faktiskas cenās (oficiālā inflācija plus IKP reālā izaugsme) pieauga tikai par 30%. Līdz ar to matemātiski no 2014. līdz 2018. gadam minimālā alga tika paaugstināta, ievērojami apsteidzot darba ražīgumu.
 
Ar Baltijas-Kazahstānas ekonomiskās attīstības asociācijas atbalstu latviešu valodā ir nākusi klajā Nursultana Nazarbajeva grāmata Neatkarības laikmets.
 
Vairākiem maniem paziņām tagad ir jauna aizraušanās – ir sākusies čeku loterijas ēra. Ļaudis ir tā izrāvušies, ka cenšas šajā nodarbē iesaistīt ikvienu, piedāvājot katru apmācīt, kā ievadīt čeku un kases aparātu šasiju numuru attiecīgajā vietnē.
 
25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ar nospiedošu balsu pārsvaru (116 par, 62 pret) atjaunoja Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumos, atbalstot separātistus. Sanāk acīm redzama pretruna. Lielākā daļa no valstīm, kas neatzīst (un tuvākajā laikā netaisās atzīt) Krimas aneksiju, nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tāpēc interpretēt balsojumu kā atbalstu Kremļa politikai (kā to dara daudzi vadošo Krievijas TV kanālu politiskie komentētāji) ir aplami. Patiesībā balsojums nozīmē to, ka ir mainījusies attieksme pret Ukrainu. Pirms pieciem gadiem praktiski visur Eiropā Ukrainu viennozīmīgi uztvēra tikai kā Krievijas agresijas upuri, taču tagad Ukrainu jau uztver ne tikai kā upuri, bet kā valsti, kurai konflikta uzturēšana un Krievijas provocēšana jaunai militārai agresijai ir kļuvusi par vienu no ārējās un iekšējās politikas stūrakmeņiem.
 
Ziņa, ka Igaunijā bāzētais starptautiskais autopārvadātājs Lux Express jūnijā sāk regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga–Birži–Daugavpils, izraisīja milzīgu ažiotāžu līdz šim visai miegainajā un pašapmierinātajā Latvijas autotransporta nozarē. Igauņu pārvadātājam tika draudēts ar policiju, tika izplatīti paziņojumi par «nelikumīgo un nelicencēto» maršrutu. Tika draudēts, ka Igaunijas uzņēmums sagraus Latvijas sabiedrisko pārvadājumu nozari. Kā Igaunijas uzņēmuma lēmums bez Latvijas valdības finanšu atbalsta piedāvāt autobusu satiksmi starp divām Latvijas pilsētām var sagraut sabiedrisko pārvadājumu nozari?
 
Vācija ir sākusi izraidīt un uz Latviju jau ir deportējusi pirmo sīriešu grupu, kuriem 2016. gadā Latvijā tika piešķirts alternatīvais statuss, bet kuri no Latvijas aizbēga uz Vāciju un mēģināja bēgļa statusu iegūt Vācijā.
 
No 31. maijam līdz 1. jūnijam Jūrmalā notika XXIV Baltijas foruma konference Komunisma demontāža: ko māca antikomunisma revolūcijas, kas bija veltīta Eiropas ģeopolitiskajiem notikumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā.
 
Vēl pirms pāris mēnešiem bija bažas, ka politiskie spēki, kuru redzamākie līderi ir Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni un Francijas politiķe Marina Lepēna un kuri iestājas par pakāpeniski evolucionējošu Eiropas Savienību (šos spēkus politiskie pretinieki zākā par nacionālistiem, Eiropas pretiniekiem utt.), pēc vēlēšanām iegūs ievērojamu ietekmi Eiropas Parlamentā (EP). Taču, kad tika apkopoti kopējie EP vēlēšanu rezultāti, kļuva skaidrs, ka, par spīti «nacionālistu» ievērojamiem panākumiem Itālijā, Ungārija, Francijā un citviet, to ietekme EP būs mazāka, nekā sākotnēji tika prognozēts. Dažādu Eiropas valstu struktūras kopīgiem pūliņiem novērsa «nacionālistu» ietekmes ievērojamu pieaugumu.
 
15. maijā ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli informācijas tehnoloģiju jomā, apgalvojot, ka ASV telekomunikāciju tīklu citas valstis izmantojot spiegošanai un tāpēc ir radīti nozīmīgi draudi ASV nacionālajai drošībai. Rīkojuma ietvaros ASV Tieslietu ministrijai tika uzdots noteikt liegumu ASV uzņēmumiem piegādāt ASV tehnoloģijas Ķīnas uzņēmumam Huawei, kā arī iegādāties jebkuru IT produkciju no Huawei.
 
Trešdien mani intervēja viena no Latvijas televīzijām par problēmām saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Kad izteicos, ka joprojām nedz pa pastu, nedz uz savu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) norādīto e-pastu neesmu saņēmis informāciju par vēlēšanu iecirkni, kurā man ir jābalso, tad gan TV žurnālists, gan TV operators atzina, ka arī viņi nav no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP)saņēmuši informāciju par savu vēlēšanu iecirkni.