Pagājušā gada nogalē laikraksta “Latvijas Avīze” papīra variantā tika nodrukāts Ilmāra Stūriškas viedoklis “Pieķerties pie katra salmiņa”, kurā autors pauda sašutumu par Latvijas Zēģelētāju savienības lēmumu virzīt uz valdības apbalvojumu Vitu Matīsi par izcīnīto pirmo vietu 2021. gada pasaules čempionātā vindsērfingā “Raceboard” klasē un vienlaikus izteica gandarījumu par Krišjāņa Kariņa valdības jeb Anitas Muižnieces vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu noraidīt šādu pieteikumu.
Te ir jāpiebilst, ka Vita Matīse uz pasaules čempionāta pirmā pakāpiena uzkāpa, sasniedzot gandrīz pusgadsimta vecuma slieksni. Tāpēc atteikums par atbalstu saistībā ar pasaules čempiones vecumu ir jāuzskata par valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas diskriminējošu politiku pret vecākā gadagājuma Latvijas pilsoņiem. Izskatās, ne tikai LTV vadību ir pārņēmis jaunības kults (Sandras Zviedres un citu LTV vecākās paaudzes darbinieku nomaiņa ar “jaunākiem modeļiem”), bet arī Krišjāņa Kariņa valdība izsludina totālu pazemojumu politiku pret visiem vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņiem. Ja tev ir virs 60 gadiem, tad naudas atbalsta vietā - še, saņem aptieku dāvanu karti! Ja tev ir tuvu 50 gadu slieksnim, tad valdības atzinība sportā tev vairs nepienākas.
Šeit ir jāatgādina, ka 2021. gada pasaules čempionāts vindsērfingā “Raceboard” klasē no 16. līdz 21. augustam norisinājās Rīgā, Ķīšezerā. Sacensībās piedalījās 64 dalībnieki no 13 valstīm - Vācijas, Francijas, Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Spānijas, Portugāles, Krievijas, Lielbritānijas, Horvātijas un Lietuvas, jo tagad dalību pasaules čempionātā stingri limitēja pandēmijas ierobežojumi daudzās pasaules valstīs. Vīriešu konkurencē uzvarēja Lietuvas, Slovākijas un Čehijas sportisti, bet sieviešu konkurencē visu goda pjedestālu aizņēma Latvijas sportistes. Aiz Vitas Matīses palika Ilona Grīnberga un Helēna Rožkalne. Ierobežots dalībnieku skaits pasaules un Eiropas čempionātos 2020. un 2021. gadā bija ne tikai vindsērfinga sacensībās. Arī Eiropas čempionātos rogainingā, kuri notika Baltijas valstīs (2020. gada augustā - Latvijā, Tukuma apkārtnē, bet 2021. gada septembrī - Igaunijā, Otepē) un kuros man bija tas gods piedalīties, lielākā daļa dalībnieku bija no Igaunijas, Latvijas un Ukrainas. Tāda tad bija 2020. un 2021. gada specifika. Lielākā problēma daudziem sportistiem bija izbraukt no savas valsts, nevis iebraukt Igaunijā vai Latvijā. Taču noteikumi visiem ir vienādi! Tāpēc tas neatceļ Latvijas sportistu panākumus nedz rogainingā, nedz vindsērfingā.
Labi! Krišjāņa Kariņa valdība un Anitas Muižnieces vadītā Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta jaunības kultu un īsteno pret Latvijas vecākā gadagājuma cilvēkiem pazemojošu un diskriminējošu politiku. Tā ir viņu izvēle, un Latvijas pilsoņi to varēs novērtēt šī gada Saeimas vēlēšanās. Šokē kas cits. Latvijas ietekmīgākais drukātais medijs - “Latvijas Avīze”, kuras lasītāju lielākā daļa ir vecāka gadagājuma ļaudis, kā galveno viedokļa paudēju par sporta politiku izvēlas personu, kas atbalsta Krišjāņa Kariņa valdības un Anitas Muižnieces vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto vecākās paaudzes ļaužu diskrimināciju un pazemošanu. Iespējams, ka šāda stratēģija sagādā šī uzņēmuma īpašniekiem galvenos ienākumus.
Manuprāt, personām, kuras uzņemas rakstīt par sportu, nebūtu grēks celt kvalifikāciju un apjēgt, ka ļoti daudzos sporta veidos (vieglatlētika, peldēšana u.c.) jaunības kults ir noteicošais, bet ir sporta veidi (snūkers, šahs, šaušana, burāšana u.c.), kuros panākumi un pasaules vai olimpiskā čempiona tituli ir iespējami pat pēc četrdesmit gadu vecuma. Tāpēc personai, kas pretendē uz sporta žurnālista statusu, ir nepiedodami ņirgt (un tas ir dziļi neētiski) par faktu, ka 49 gadus veca latviešu sportiste ir guvusi panākumus pasaules čempionātā ar burāšanu saistītā sporta veidā.