Laikā, kad jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, Indijas valsts naftas kompānija “Indian Oil” iegādājās no Krievijas trīs miljonus barelu naftas, jo Krievija piedāvā savu naftu iegādāties par cenu, kas ir par 20% zemāka, salīdzinot ar biržas cenu. Ļauti daudzi Latvijā ir pauduši neizpratni, kāpēc pasaules lielākā demokrātiskā valsts Indija nepievienojās kopējam Krievijas agresijas nosodījumam un ekonomiskajām sankcijām, bet netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.
Te jāatgādina, ka atteikšanās pievienoties Krievijas naftas embargo nav vienīgā Indijas atbalsta izpausme Krievijas agresijai. Kad 25. februārī ANO Drošības padomē notika balsojums par rezolūciju, kura “uz visstingrāko” nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu un kurā bija pieprasīts “nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas”, Indija atturējās. Arī 2. martā, kad ANO Ģenerālajā asamblejā notika balsojums par rezolūciju, kurā Krievijai tika pieprasīts “nekavējoties izbeigt militārās aktivitātes Ukrainā”, pieprasot izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas, Indija bija starp tām nedaudzajām pasaules valstīm, kas balsojumā atturējās.
Latvijas ļaudis nepārsteidza Ķīnas lēmums atturēties balsojumā gan par ANO Drošības padomes rezolūciju 25. februārī, gan par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 2. martā. Ķīnā ir vienas (komunistiskās) partijas pārvalde, un Krievija Ķīnā tiek uztverta kā iespējamais sabiedrotais gruzdošajā konfliktā ar ASV.
Indija ir neapšaubāmi demokrātiska valsts un turklāt pasaules lielākā demokrātiskā valsts. Kāpēc šāda valsts netieši atbalsta Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu?
Atbilde nav tikai vienkāršā ekonomiskajā izdevīgumā, kad, pērkot Krievijas naftu, var tikt pie lētākiem ogļūdeņražiem. Indijas ārpolitisko atbalstu Krievijai nosaka vēl divi apstākļi. Indija ir liels Krievijā ražotu ieroču pircējs. Gandrīz divas trešdaļas no Indijas bruņojuma ir ražots Krievijā. Pārorientēšanās uz citiem ieroču piegādātājiem ir dārga un laikietilpīga.
Tomēr vissvarīgākais ir Krievijas sniegtais atbalsts Indijas valdībai Kašmiras jautājumā.
Kad 1947. gadā Indija nodalījās no Britu impērijas, neatkarīgajā Indijā netika iekļautas tās teritorijas, kurās iedzīvotāju vairākums bija musulmaņi. Britu Indijas musulmaņu teritorijas vēlāk, nodaloties no Britu impērijas, izveidoja Pakistānu. 1947. gadā Britu Indijas sadalīšanās nebija draudzīga - notika asiņaini slaktiņi, un miljoniem bēgļu mainīja savas dzīvesvietas. Ļoti sarežģīts izvērtās Kašmiras piederības jautājums. Kašmiras valdnieks bija hinduists, bet lielākā daļa iedzīvotāju - musulmaņi, turklāt uz daļu no Kašmiras pretendēja arī Ķīna. Tajā Kašmiras daļā, kura palika Indijas sastāvā, 97% no iedzīvotājiem bija musulmaņi. Atbilstoši 1954. gada Indijas satversmei Kašmiras musulmaņi ieguva ļoti plašu autonomiju. Indijas centrālās valdības izlemšanā palika tikai ārlietas, drošība un vēl dažas jomas. Pārējie jautājumi bija vietējās varas kompetencē. Piemēram, Kašmirā darījumi ar nekustamo īpašumu varēja notikt tikai starp Kašmiras iedzīvotājiem. Citu Indijas štatu pilsoņiem nebija tiesību iegādāties zemi vai ēkas Kašmirā. Taču Indijas parlaments 2019. gada augustā negaidīti izmainīja satversmi. Kašmiras autonomija tika likvidēta. Lai novērstu protestus, Kašmirā tika ieviests īpašais stāvoklis, atslēgti mobilie sakari un internets utt.
Šāda Indijas premjerministra Narendra Modi īstenotā politika izraisīja sašutumu musulmaņu zemēs visā pasaulē. Taču musulmaņu valstu kopējais nosodījums nevarēja izvērsties skarbā ANO Drošības padomes rezolūcijā, jo Narendra Modi atrada izcilu sabiedroto Vladimira Putina izskatā. Krievija piedraudēja, ka izmantos savas veto tiesības iespējami nosodošai ANO Drošības padomes rezolūcijai par Indijas īstenoto politiku Kašmirā.
Pēc 2019. gada augusta hinduistu nacionālists Narendra Modi ir lielu pateicību parādā Vladimiram Putinam, tāpēc Indijas oficiālā nostāja pēc Krievijas iebrukumā Ukrainā izpaudusies tikai kā aicinājumi Krievijai izbeigt karadarbības un ierosinājumi NATO un Krievijas domstarpības risināt tikai sarunu ceļā.
Tā kā Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, tad Indijas premjerministrs, lai īstenotu jau aizsākto un pret Indijas musulmaņiem vērsto iekšpolitiku, netieši ir nostājies Krievijas agresijas atbalstītāju pusē.