ANO Ģenerālajā asamblejā 2. martā notika balsojums par rezolūciju, kurā tika pausts starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu un nosodīta Baltkrievijas iesaiste šajā karā.
Rezolūcijā Krievijai tika pieprasīts “nekavējoties izbeigt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas”. No 193 ANO dalībvalstīm rezolūciju atbalstīja 141 ANO dalībvalsts. Piecas ANO dalībvalstis - Krievija, Baltkrievija, Eritreja, Ziemeļkoreja un Sīrija - nobalsoja pret. 12 ANO dalībvalstis balsojumā nepiedalījās, bet 35 ANO dalībvalstis atturējās.
Vispirms ir jāatzīmē, ka ANO Ģenerālās asamblejas 2. marta balsojums iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas daudzu valstu attieksmē pret Krievijas agresiju pret Ukrainu burtiski dažu dienu laikā. Kad 25. februārī notika balsojums par ANO Drošības padomes rezolūciju, kura “uz visstingrāko” nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu un kurā bija pieprasīts “nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas”, tad Apvienotie Arābu Emirāti balsojumā atturējās, taču balsojumā 2. martā ANO Ģenerālās asamblejas AAE delegācija jau pievienojās kopējam nosodījumam. Lai gan Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru 27. februārī paziņoja, ka Brazīlija paliks neitrāla karā, kuru Krievija sāka pret Ukrainu, jau 2. martā ANO Ģenerālās asamblejas Brazīlijas delegācija pievienojās kopējam nosodījumam.
Vēl divas no ANO Drošības padomes dalībvalstīm - Ķīna un Indija - atturējās gan 25. februāra balsojumā ANO Drošības padomē, gan arī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā 2. martā.
Ļoti interesants ir to valstu saraksts, kuru pārstāvji ANO Ģenerālās asamblejas 2. marta balsojumā nepiedalījās: Azerbaidžāna, Burkinafaso, Kamerūna, Svazilenda (Esvatīni), Etiopija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Maroka, Togo, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Venecuēla.
Šajā sarakstā ir valstis, kuru iedzīvotāju vairākuma attieksme un valdību pozīcija nesakrīt, bet šo valstu valdībām ir ļoti nevēlama konfrontācija ar Krieviju, īpaši ir izceļamas Azerbaidžāna, Etiopija, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Venecuēla.
Otrais saraksts ir valstis, kuras deklarēja neitralitāti un ANO Ģenerālās asamblejas 2. marta balsojumā piedalījās, tieši paužot savu attieksmi ar “atturas”. Atturējās: Alžīrija, Angola, Armēnija, Bangladeša, Bolīvija, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Ķīna, Kongo, Kuba, Salvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Indija, Irāna, Irāka, Kazahstāna, Kirgizstāna, Laosa, Madagaskara, Mali, Mongolija, Mozambika, Namībija, Nikaragva, Pakistāna, Senegāla, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Šrilanka, Sudāna, Tadžikistāna, Uganda, Tanzānija, Vjetnama un Zimbabve.
Tieši šis saraksts iezīmē jauno spēku sadalījumu pasaulē, nodalot Rietumu valstis no citiem iespējamajiem globālās izaugsmes centriem - Ķīnas un Indijas. Tāpēc
daudzu valstu atturēšanās ANO Ģenerālās asamblejas 2. marta balsojumā nav jāuztver kā atbalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu, bet gan kā iespēja demonstrēt noraidījumu ilglaicīgajai ASV un ES politikai attiecībā pret pārējo pasauli.
