Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_downwardJuris Paiders / Viedokļi

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kurās prognozējamu uzvaru guva valdošā partija “Vienotā Krievija”.
Juris Paiders / 21.sep 2021
Latvijas kovidapmātie savu vakcinācijas atbalsta propagandu balsta uz meliem un primitīvām manipulācijām. Šāds secinājums izriet no pagājušajā nedēļā Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem un Nacionālā veselības dienesta iesniegtajiem datiem par vakcināciju pabeigušām personām.
Juris Paiders / 15.sep 2021
Mēdz teikt, ka PSRS sabruka nevis tāpēc, ka tā spēja spīdoši uzvarēt Otrajā pasaules karā, bet gan tāpēc, ka tā zaudēja miera periodu.
Juris Paiders / 28.aug 2021
Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.
Juris Paiders / 25.aug 2021
Praktiski visu 21. gadsimtu ASV un tās sabiedroto militārā klātbūtne Afganistānā nodrošināja Centrālās Āzijas autoritāro, bet reliģiski laicīgo režīmu stabilitāti.
Juris Paiders / 19.aug 2021
Globālais bizness jau labu laiku kā galveno finanšu resursu sagrābšanas instrumentu izmanto cilvēku bailes un ar informācijas kampaņām attīstītas fobijas. Iebiedēti cilvēki pieprasa, lai valdības rīkojas nekavējoties, lai valdības tērē valstu resursus atbilstoši globālā biznesa vajadzībām.
Juris Paiders / 16.aug 2021
Vakardiena sākās ar šokējošu globālu jaunumu. Afganistānas islāmistu grupējums “Taleban” ieņēma otru lielāko Afganistānas pilsētu Kandahāru. Pirms tam talibu kontrolē jau bija trešā lielākā Afganistānas pilsēta – Herāta, bet nedēļas laikā talibi ieņēma vai bez cīņām pārņēma kontroli pār desmit mazākām provinču galvaspilsētām. Kandahāras un Herātas nosaukumi nav sveši manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem, jo no šīm pilsētām uz Latviju tika sūtīti “cinka zārki” ar Latvijas zēnu mirstīgajām atliekām, kuri bija iesaukti PSRS armijā un nosūtīti karot uz Afganistānu 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
Juris Paiders / 14.aug 2021
Kā liecina “International Trade Centre” apkopotā statistika, Latvijas komercbanku sistēma tika “sakārtota”, faktiski atsakoties no finanšu pakalpojumu eksporta. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam Latvija ir Eiropas līderis pēc relatīvā apjoma, par kādu samazinājās finanšu pakalpojumu eksports. Pēc finanšu pakalpojumu sarukuma apjoma Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. 2017. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija gandrīz pusmiljards (495 miljoni) ASV dolāru. 2020. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija vairs tikai 154 miljoni dolāru.
Juris Paiders / 11.aug 2021
Kā liecina “International Trade Centre” un ANO aģentūras COMTRADE apkopotā statistika, Latvija ir ne tikai viens no Eiropas līderiem pēc alkohola patēriņa, bet Latvija ir Eiropas lielvalsts pēc stiprā alkohola ražošanas daudzuma un eksporta. 2020. gadā Latvija (pēc apjoma astotajā vietā Eiropā un trīspadsmitajā vietā pasaulē) saražoja un eksportēja stipros alkoholiskos dzērienus par gandrīz pusmiljardu (474 miljoni) ASV dolāru.
Juris Paiders / 6.aug 2021
Jūlija beigās Veselības ministrija sāka kampaņu, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu patēriņu. Pamatojums bija Pasaules veselības organizācijas apkopotā statistika, no kuras izrietēja, ka Latvija ir visvairāk alkoholu dzerošā Eiropas valsts.
Juris Paiders / 3.aug 2021
22. jūlijā Ķīnas Nacionālās veselības komisija noraidīja Pasaules veselības organizācijas priekšlikumu veikt atkārtotu laboratoriju un tirgu pārbaudi Uhaņas pilsētā, lai pārbaudītu arī hipotēzi, ka Covid-19 ir nokļuvis vidē no kādas ķīniešu laboratorijas.
Juris Paiders / 26.jūl 2021
Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija – 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda – 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.
Juris Paiders / 16.jūl 2021
Pretdarbība, lai ātri gāztu pie varas esošo Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, neizdevās. Viena no neveiksmes blaknēm ir tā, ka autoritārs līderis var īstenot kaimiņvalstīm ļoti nepatīkamu politiku un, ja autoritārs līderis pie varas aizkavēsies ilgāku laiku, lielo rēķinu par neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu būs jāmaksā Baltkrievijas kaimiņvalstīm ES pusē.
Juris Paiders / 12.jūl 2021
Bena Latkovska raksts "Multimiljardieris Bernāns Arno par santīmiem gatavs bučot zābaku Putinam" 6. jūlija Neatkarīgajā ierosina diskusiju par jautājumu, vai ikvienam uzņēmumam, cilvēkam ir jāiesaistās jebkurā globālā konfliktā ar tādas valsts līderiem, kuri dažkārt pārkāpj civilizētā sabiedrībā pieņemtās normas vai neievēro starptautiskās tiesības.
Juris Paiders / 9.jūl 2021
6. jūlijā Baltkrievijas Augstākā tiesa piesprieda 14 gadus ilgu cietumsodu Viktoram Babariko, vienam no Baltkrievijas redzamākajiem opozicionāriem. 2020. gadā Viktors Babariko plānoja kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču neilgi pirms velēšanām viņš tika aizturēts. Formāli prāva nebija politiska, jo pretendents uz Baltkrievijas prezidenta amatu tika apsūdzēts korupcijā, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksāšanā.
Juris Paiders / 8.jūl 2021
Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc graudu daudzuma, bija 7,7%. 2020. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.
Juris Paiders / 6.jūl 2021
Pēdējā laikā īpaši ES līmenī arvien lielāku ietekmi gūst politiskais virziens, kas izceļas ar īpašu izturēšanos pret visiem cilvēka saimnieciskajā apritē iekļautajiem dzīvniekiem. Šī virziena agresīvākie pārstāvji pat pieprasa visiem piekopt to dzīvesveidu, kādu ievēro viņi, un uzstāj, lai pilnīgi visi pārņemtu viņu vērtību sistēmu attiecībās ar dzīvo dabu. Vulgarizējot dažkārt tiek likta vienlīdzības zīme starp agresīvajiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem un vegāniem, kā arī tiem, kas nelieto pārtikā gaļu un aicina citus sekot viņu paraugam.
Juris Paiders / 4.jūl 2021
29. jūnijā notika Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā rīkotais seminārs par Ķīnas attīstību un jaunām iespējām Ķīnas un Latvijas attiecībās. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs uzsvēra, ka semināra datums ir izvēlēts tāpēc, ka 1. jūlijā Ķīnas Komunistiskā partija atzīmēs savas dibināšanas 100. gadadienu.
Juris Paiders / 2.jūl 2021
Jāņu laiks ir brīdis, kad neatņemama svētku galda sastāvdaļa ir siers. Latvju nacionālais šašliks var būt, bet var arī nebūt, bet siers ir obligāta un neatņemama svētku galda sastāvdaļa. Ne vienmēr galdā ir jābūt tieši autentiskam ķimeņu sieram. Ir ļaudis, kuriem ķimenes nepatīk, tāpēc Latvijas ražotāji piedāvā sierus visādām gaumēm.
Juris Paiders / 24.jun 2021
Šādi secinājumi izriet no pagājušajā nedēļā publiskotā starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojuma – “Global Corruption Barometer – EU 2021”.
Juris Paiders / 21.jun 2021
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds maija beigās laida klajā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesora, ģeoloģijas zinātņu doktora Kristapa Lamstera grāmatu “Mūsdienu ledāji”. Grāmatā ir apkopoti Kristapa Lamstera pētniecības projektā “Zemledāja un ledāja malas veidojumu un procesu salīdzinājums Skandināvijas ledus vairoga dienvidu sektora ārējā zonā un mūsdienu ledājos Grenlandē, Islandē un Antarktikā” iegūtie rezultāti. “Mūsdienu ledāji” apskata mūsdienu ledāju attīstību, īpaši izceļot Arktiku un Antarktiku. Grāmatu papildina nodaļa par ledus veidojumiem, sasalušu gāzu veidotām reljefa formām uz citām Saules sistēmas planētām un planētu pavadoņiem.
Juris Paiders / 20.jun 2021
Šādi secinājumi izriet no šonedēļ publiskotā starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojuma – “Global Corruption Barometer – EU 2021” Pēc “Transparency International” pasūtījuma laikā no 2020. gada oktobra līdz decembrim visās ES dalībvalstīs tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, kā koronavīrusa pandēmija ietekmēja korupciju Eiropas Savienībā. Aptaujā atbildes sniedza vairāk nekā 40 000 cilvēku. Latvijā aptauju veica “Kantar TNS Latvia”. Aptauja notika 2020. gada oktobrī un novembrī, un tajā piedalījās 1001 respondents.
Juris Paiders / 18.jun 2021