Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija – 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda – 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.
2019. gadā Latvija eksportēja 1,71 miljonu tonnu, Vācija - 1,44 miljonus tonnu, bet Kanāda - 1,19 miljonus tonnu kūdras. 2019. gadā Igaunija eksportēja 1,08 miljonus tonnu, Lietuva 0,87 miljonus tonnu, bet Īrija 0,79 miljonus tonnu kūdras.
2018. gadā Latvija eksportēja 1,85 miljonus tonnu kūdras, Vācija - 1,59 miljonus tonnu, bet Kanāda - 1,23 miljonus tonnu. 2018. gadā Igaunija eksportēja 1,04 miljonus tonnu, Lietuva 0,84 miljonus tonnu, bet Īrija 0,77 miljonus tonnu kūdras.
Līdz 2018. gadam pasaules lielākais kūdras eksportētājs bija Vācija. Pasaules globālajā tirgū galvenie kūdras importētāji ir Vācija, Itālija, Ķīna, Nīderlande, Beļģija, Polija, Spānija, Korejas Republika,
ASV. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras eksporta ir otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas. 2020. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta bija 237 miljoni ASV dolāru, 2019. gadā - 209 miljoni dolāru, bet 2018. gadā 211 miljoni dolāru.
Latvijas daļa globālajā kūdras tirgū 2020. gadā bija 14,7%.
Latvijas kūdras eksports pret ieguvi (2018.-2019. g.) bija 98%, bet tas nenozīmē, ka Latvija eksportē gandrīz visu iegūto kūdru. Latvija ir arī nozīmīgs kūdras importētājs - galvenokārt no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas. Latvijas kūdras importa apjoms 2020. gadā bija 68 tūkstoši tonnu.
Tomēr pašlaik šī Latvijas dabiskās specializācijas nozares nākotne ir apdraudēta. Latvijas eirofondofāgus (Eiropas fondu izrijēji) interesē Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns apmaiņā pret kūdras ieguves pārtraukšanu piedāvāt 450 miljonus eiro. Izzagt 450 miljonus eiro Eiropas fondu naudas, lai nogalinātu nozari, kura nodrošina 3000 darba vietas daudzos Latvijas novados ārpus Rīgas - šādas izdarības ir jāvērtē kā ekonomiskā diversija pret valsti. Turklāt ekonomiskā diversija tiek piesegta ar skaļiem lozungiem par dabu, klimata pārmaiņām un oglekļa dioksīdu.
Latvijas ienākami no kūdras eksporta pēdējo triju gadu laikā bija aptuveni 600 miljoni eiro, kas ir vairāk par tiem Jūdasa grašiem, kurus Eiropas Zaļā kursa investīciju plānā tiek piedāvāts piešķirt Latvijai par mūsu lauku novadu ekonomisko nogalināšanu un atteikšanos no nozares, kurā Latvija stabili ir pasaules līderis.
Kūdras ieguve mūsdienās ir ne tikai nozīmīga eksporta nozare. Kūdras nozare ir arī ar ļoti būtisku stratēģisko potenciālu dažādu globālu draudu gadījumā.
Kūdra ir Latvijas vietējais resurss, kas ir bijis Latvijas sociālās stabilitātes un izdzīvošanas pamats kritisku situāciju laikā. Kūdras nozīme Latvijas enerģētikā bija ar ievērojamu nozīmi laikos, kad nebija iespējams energoresursu imports. Visspilgtāk tas izpaudās Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā akmeņogļu (tolaik akmeņogles bija vissvarīgākais siltuma resurss Rīgas daudzīvokļu namiem un rūpniecības objektiem) importa iespējas bija minimālas, bet malkas resursi, ar tiem aizstājot akmeņogles, pietiktu tikai diviem gadiem. Tāpēc vēl Umaņa valdīšanas laikā - 1940. gada martā -rīdziniekiem bija iespēja iegūt lietošanā kūdras ieguves lauciņus, kuros varēja izgriezt un izžāvēt kūdru, lai to izmantotu apkurei ziemas laikā (“Brīvā Zeme”, 1940. gada 6. marts). Arī nacistu okupācijas laikā, sākot ar 1942. gadu, rīdziniekiem par apkuri ziemā bija jārūpējas pašiem. Katrai strādājošā rīdzinieka ģimenei iedalīja kūdras lauciņu un nestrādājošiem ģimenes locekļiem (tolaik strādājošajiem darba nedēļa bija 72 stundas, mūsdienās - 40 stundas nedēļā) bija vasaras laikā kūdra jāsagriež un jāizžāvē, lai to izmantotu ziemas laikā mājokļa apkurei (“Tēvija”, 26.05.1942.).
PSRS laikā Latvijas rūpniecības forsētai attīstībai nepietika enerģētisko resursu, tāpēc līdz brīdim, kamēr Latvija tika pieslēgta PSRS dabasgāzes sistēmai, Latvijai bija jāizmanto vietējie enerģētiskie resursi. Vienīgais ātri izmantojamais resurss bija kūdra, tāpēc TEC-1 tika izveidots, balstoties uz Strenču kūdras krājumu kurināšanu. Kūdras izmantošana Latvijā sasniedza savu maksimumu laikā starp 1960. un 1970. gadu, kad Latvijā vidēji gadā ieguva 1,8-2,1 miljonu tonnu kūdras. Šajā laikā kūdra veidoja ceturto daļu no Latvijā patērētajiem enerģētiskajiem resursiem. 1960. gadā 27% no Latvijas energobilances veidoja kūdra.
Dedzinot kūdru, ir ļoti augsts piesārņojuma līmenis, liels pelnu apjoms, tāpēc mūsdienās enerģētikā daudz efektīvāk ir izmantot dabas gāzi vai atjaunojamos resursu. Līdz ar to 21. gadsimtā gan Latvijā, gan citviet pasaulē kūdra praktiski netiek izmantota kā kurināmais, bet gan kā izejviela lauksaimniecības mēslojuma, melnzemes substrāta u.c. preču ražošanai. No Latvijā iegūtās kūdras mazāk nekā 2% tiek izmantoti kā kurināmais, bet visa pārējā iegūtā kūdra ir izejviela augsnes uzlabošanai domātu maisījumu un substrātu ražošanai.
Taču jebkurā gadījumā kūdras ieguve un eksports ir dabiska Latvijas specializācija, kas dod Latvijai stabilus eksporta ienākumus, nodrošina vairākus tūkstošus ģimeņu ar darbu un ienākumiem Latvijas novados ārpus Rīgas.
