Kā liecina “International Trade Centre” apkopotā statistika, Latvijas komercbanku sistēma tika “sakārtota”, faktiski atsakoties no finanšu pakalpojumu eksporta. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam Latvija ir Eiropas līderis pēc relatīvā apjoma, par kādu samazinājās finanšu pakalpojumu eksports. Pēc finanšu pakalpojumu sarukuma apjoma Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. 2017. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija gandrīz pusmiljards (495 miljoni) ASV dolāru. 2020. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija vairs tikai 154 miljoni dolāru.
Starp 2017. un 2020. gadu Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta apjoms samazinājās vairāk nekā trīs reizes jeb par 68,8%. Tik liels finanšu pakalpojuma eksporta samazinājums šajā laikā nebija vērojams nevienai citai Eiropas valstij. Šajā laikā Bulgārijas finanšu pakalpojumu eksporta apjoma samazinājums bija 41%, Igaunijas 35,9%, Moldovas 33,4%, Nīderlandes 17,7%, bet Zviedrijas 17,2%. Piecām Eiropas valstīm samazinājums bija neliels - mazāk par 2%, bet visām pārējām Eiropas valstīm finanšu pakalpojumu eksports pieauga. Portugālei un Lietuvai tas divkāršojās, bet Slovēnijai un Polijai tas pieauga vairāk nekā par 60%.
Latvijas finanšu pakalpojuma eksporta samazinājums bija saistīts ar to, ka šajā laikā Latvijā tika ieviesti vērienīgi banku sistēmas darbības apgrūtinājumi, kuri it kā bija domāti pret noziedzniekiem, kas izmantoja banku norēķinus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, bet faktiski padarīja par neiespējamu Latvijā īstenot finanšu pakalpojumu eksporta uzņēmējdarbības formu kā tādu.
Rezultātā 2020. gadā finanšu pakalpojumu eksporta ienākumi Latvijā bija tikai 81,7 dolāri uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinājumam 2020. gadā Luksemburgas finanšu pakalpojumu eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija vairāk nekā 100 000 ASV dolāru, Maltā - 8426 dolāri, Kiprā - 5126 dolāri, Īrijā - 3983, Šveicē - 2523, bet Lielbritānijā tie bija 1157 dolāri uz vienu iedzīvotāju. Pēc finanšu nozares “sakārtošanas” finanšu pakalpojumu eksports Latvijai vairs nav kaut cik nozīmīga specializācija starptautiskajā darba dalīšanā.
2020. gadā pat Latvijas rapšu audzētāju ienākumi no eksporta bija lielāki par visu Latvijas komercbanku finanšu pakalpojumu eksporta ienākumiem kopā.
Ņemot vērā, ka laikā, kad Latvijā (un daļēji arī Igaunijā) notika ievērojams finanšu pakalpojumu eksporta apjoma samazinājums, sinhroni notika finanšu pakalpojumu eksporta apjoms pieaugums Lietuvā un Slovākijā (abas ir eirozonas valstis), tāpēc, visticamāk, daudzi starptautiski uzņēmumi Latvijas apgrūtinājumu dēļ pārcēla banku norēķinus no Latvijas uz Lietuvu, Slovākiju un citām valstīm. Būtībā Kariņa valdība nodrošināja pastiprinātu to valstu iedzīvotāju labklājības pieaugumu, kuras pārņēma Latviju pametušo komercbanku klientu apkalpošanu. Var lēst, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijas IKP apjoms bez visaptverošiem banku darbības apgrūtinājumiem būtu par 750 miljoniem ASV dolāru lielāks. Latvijas ekonomika tiešā formā tik lielu finanšu pakalpojuma eksporta samazinājumu neizjuta, jo no 2017. līdz 2020. gadam vairākās citās nozarēs (kviešu un rapša audzēšana, būvniecība u.c.) ievērojamai pieauga ienākumi no preču un pakalpojumu eksporta un tas visumā kompensēja gan pandēmijas, gan finanšu pakalpojuma eksporta nozares sagrāves radītos zaudējumus.
