22. jūlijā Ķīnas Nacionālās veselības komisija noraidīja Pasaules veselības organizācijas priekšlikumu veikt atkārtotu laboratoriju un tirgu pārbaudi Uhaņas pilsētā, lai pārbaudītu arī hipotēzi, ka Covid-19 ir nokļuvis vidē no kādas ķīniešu laboratorijas.
ĶTR Nacionālās veselības komisijas amatpersona Dzens Jisins paziņoja, ka šāds priekšlikums neatbilst veselam saprātam, un aicināja Pasaules veselības organizāciju nepakļauties politiskajām ietekmēm un “izturēties pret Covid-19 vīrusa izcelsmes noskaidrošanu kā pret zinātnisku jautājumu”. Savukārt ĶTR Nacionālās veselības komisija aicināja pārbaudīt hipotēzes par iespējamo vīrusu noplūdi arī no laboratorijām citās valstīs.
Mājiens par politisku ietekmi, visticamāk, attiecas uz ASV prezidenta Džo Baidena rīkojumu ASV izlūkdienestiem pārbaudīt vairākas hipotēzes pat Covid-19 izcelsmi, īpaši uzsverot vīrusa iespējamo noplūdi no kādas laboratorijas Ķīnā.
Turklāt šī gada 30. martā Pasaules veselības organizācija publiskoja zinātnisku ziņojumu “WHO-convened Global Study of Origins of SARS-CoV-2: China Part”, kurā tika apkopoti Pasaules veselības organizācijas un Ķīnas ekspertu darba rezultāti Uhaņas pilsētā no 2021. gada 14. janvāra līdz 10. februārim. Ziņojumā tika analizētas vairākas Covid-19 izcelsmes hipotēzes, tostarp arī iespējama nejauša noplūde no laboratorijas.
Līdz ar to ķīniešu loģika ir saprotama. Ko vēl jaunu varētu atrast ārvalstu eksperti, vēlreiz apmeklējot Uhaņas tirgu? No pandēmijas sākuma jau ir pagājis pusotrs gads. Turklāt Ķīnas valdībai ir pamatotas bažas, ka apsūdzības saistībā ar vīrusa izplatību ir nepieciešamas kā spiediena instrumenti, lai piedabūtu Pekinu piekāpties jau visai nopietnajā ASV un Ķīnas attiecību saasinājumā - gan punktos par ekonomiskajām attiecībām, gan arī jautājumos par Dienvidķīnas jūras salu un Taivānas piederību.
Turklāt vēl visai svaigā atmiņā ir 21. gadsimta sākuma skandalozākais piemērs, kad, balstoties uz nepatiesu ASV izlūkdienestu piegādātu informāciju par bioloģiskajiem ieročiem, 2003. gadā tika sākts karš pret Irāku.
2003. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs izlēma īstenot ASV valdības nepabeigto darbu pēc 1991. gada Irākas kara - iebrukt Irākā, lai gāztu tās diktatoru Sadamu Huseinu. Lai piesaistītu jaunam Irākas karam sabiedrotos un iegūtu starptautisku atbalstu, bija nepieciešams pārliecinoši pierādīt, ka Sadams Huseins ir pārkāpis ANO rezolūcijas un Irāka lielā apjomā ir uzkrājusi masu iznīcināšanas ieročus, kurus tā gatavojas nodot starptautiskajiem islāma teroristiem (elkaidiešiem). Savukārt elkaidieši šos ieročus nekavējoties lietos pret demokrātiskajām valstīm, bet jo īpaši pret ASV. ASV specdienesti prezidenta pasūtījumu izpildīja, un sagatavoto materiālu 2003. gada 5. februārī ANO Drošības padomē prezentēja pirmais afroamerikānis ASV valsts sekretāra amatā (2001-2004) - Kolins Pauels.
Kā tagad ir zināms, galvenais apsūdzības punkts - Irākai ir mobilās bioloģisko ieroču ražošanas rūpnīcas - balstījās tikai uz viena pārbēdzēja fantāzijām, kuras specdienesti nepārbaudot iekļāva valdībai domātajā ziņojumā. Tā kā bioloģisko ieroču rūpnīcas nav stacionāras, tad tās nevar pārbaudīt ar inspekciju vai tiešiem novērojumiem. Safantazētās rūpnīcas bija novietotas uz furgoniem, kuri nemitīgi braukāja turpu šurpu, vienlaikus ražojot slimību ierosinātājus. To, ka šāds stāstiņš neatbilst elementāru biotehnoloģiju pamatiem, neviens neņēma vērā. Ja ASV prezidents vēlas sākt karu, tad specdienestiem uzdevums ir jāizpilda, un, ja pierādījumu nav, tad tie ir jāsacer. Kā vienīgais pierādījums tika uzzīmēta datora ilustrācija ar hipotētiskajām bioloģisko ieroču mobilajam ražotnēm, kas arī tika iesniegta ANO Drošības padomē (sk. attēlu). Tas arī viss. Citu pierādījumu Kolinam Pauelam nebija (šī uzstāšanās pamatīgi sagrāva Kolina Pauela reputāciju). Protams, ANO Drošības padomes pastāvīgie locekļi, ne tikai Ķīna un Krievija, bet pat Francija, neatzina šādu pamatojumu par pietiekamu kara sākšanai. Nesaņēmis atbalstu no ANO Drošības padomes, Džordžs Bušs kopā ar sabiedrotajiem, kas izlikās, ka notic visām fantāzijām par bioloģisko ieroču mobilajām rūpnīcām, 19. martā sāka bombardēt Irāku, un Otrais Irākas karš, kurā ASV pusē iesaistījās arī Latvija, sākās. Kā tagad ir zināms, Sadams Huseins pildīja ANO rezolūcijas un masu iznīcināšanas ieročus vairs neražoja un neuzkrāja. Bet tas atklājās tikai pēc tam, kad Irāka bija sagrauta, kad Islāma valsts iekaroja lielu daļu no Irākas teritorijas, bet sabiedroto okupāciju Irākā nomainīja pilsoņu karš.
Ņemot vērā šos apstākļus, ir saprotama jebkuras valsts piesardzība, ja kāds tās pretinieks izdomā meklēt attiecīgās valsts teritorijā iespējamu bioloģisku aģentu vai vēl trakāk bioloģisku ieroču noplūdi.
