Salīdzinot ar Zviedriju, Latvija ir kovida apsēsto trakomāja

Stokholma 2021. gada 21. augusts © Juris Paiders

Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.

Uz Latvijas un Igaunijas robežas nebija nekādas pārbaudes, nedz no Latvijas puses, nedz arī no Igaunijas puses. Policijas postenis bija aptuveni 50 km no robežas. Kā novēroju, Igaunijas policija aptur visas vieglās automašīnas. Vienīgais, ko man pārbaudīja, bija personu apliecinoši dokumenti. Netika uzdots neviens jautājums par kovida sertifikātu, testiem un tamlīdzīgi. Jautāja par galamērķi un novēlēja laimīgu ceļu. Vienīgā vieta visa ceļojuma laikā, kurā tika uzdots jautājums par kovida sertifikātu, bija Tallinā - pirms iekāpšanas prāmī. Viens jaunietis sertifikāta papīra izdrukā salīdzināja, vai tur ierakstītais vārds un uzvārds sakrīt ar vārdu un uzvārdu biļetē. QR kodus neskenēja nevienam. Pietika parādīt papīriņu, un kāp uz kuģa.

Pērkot internetā prāmja biļetes, bija redzams brīdinājums: ““Tallink Grupp” neatbild par papildu ceļojuma izdevumiem tiem pasažieriem, kuri nav saņēmuši atļauju iebraukt Zviedrijā.” Taču iebraucot Stokholmā, netika pārbaudīts pilnīgi nekas. Nevienam netika pārbaudīti dokumenti. Nevienam nelūdza uzrādīt sertifikātus, testus utt. Pasažieru plūsmu vienā vietā uzmanīja divi policisti, kas vēroja iebraucēju sejas un, kā izskatījās, meklēja pasažierus ar aizdomīgām pazīmēm. Ak, jā, tāpat kā citas reizes bija jāiet garām policijas sunim, kas apmācīts saost narkotikas. Tas arī viss. Pēc tam nedz dokumentus, nedz kaut kādus kovida sertifikātus neprasīja nekur, nedz pametot Stokholmu un atgriežoties uz prāmja, nedz iebraucot Tallinā, arī jau atpakaļceļā šķērsojot Igaunijas un Latvijas robežu. Ainažu-Iklas robežpunktā nevienam nekas netika pārbaudīts, nedz robežsargu, nedz citu mundieros tērpušos personu nebija nevienā robežas pusē.

Latvija - sejas masku zeme

Tiklīdz šķērsoju Latvijas Igaunijas robežu pēkšņi pazuda visas sejas maskas. Igaunijā sejas lupatiņas neredz nedz veikalos un kafejnīcās, nedz ārtelpās. Tās neviens nelieto. Sejas maskas lietoja tikai daži restorāna darbinieki prāmi uz Stokholmu. Zviedrijā sejas maskas vispār neredzēju tikpat kā nevienam, nedz metro, nedz autobusos - nekur. Zviedrijā sejas masku lietošana nav obligāta un netiek arī ieteikta, izņemot pāris aziātiska izskata ceļotājus, tās neviens nelieto, nedz uz ielas, nedz veikalos, muzejos, bāros un kafejnīcās. To, ka esi iebraucis Latvijā var viegli pamanīt. Jau pirmajā benzīntankā visi ir ar maskām. Jā! Latvija ir sejas masku zeme. Zviedrijā (un arī Igaunijā) svarīgākās prasības ir izteiktas ieteikumu formā, nedraudot ar administratīviem sodiem. Piemēram, Igaunijā, pat ierodoties no augsta riska valstīm (Ķīnas, Dienvidkorejas, Singapūras, Irānas un no četriem Itālijas apgabaliem), ir 14 dienas jānovēro veselība un, ja tas ir iespējams (if possible), jāizvairās no kontaktiem ar citiem un jāatrodas savā dzīvesvietā. Ja parādās kovida simptomi, ir jāvēršas pie ārsta, informējot par atgriešanos no augsta riska valsts. Zviedrijā ļoti daudzas prasības (pašizolācija pēc atgriešanās no augsta riska valsts u.c.) ir patiešām izteiktas tikai kā ieteikumi un rekomendācijas.

Rekomendācijas ir saprātīgas, un izskatās, ka gadījumos, ja cilvēki uzticas, tad viņi saprātīgos ierobežojumus labprātīgi ievēro un bez īpašas vajadzības necenšas tos pārkāpt.

Salīdzinot epidemioloģiskos noteikumus ceļotājiem Igaunijā un Zviedrijā, rodas ļoti neglaimojošs secinājums par mūsu valsti. Latvija atšķirībā no Zviedrijas un Igaunijas ir pārtapusi par policejisku valsti, kurā valdība spēj savus pilsoņus pārvaldīt tikai ar totālu iebiedēšanu un sodu draudiem. Zemēs, kurās cilvēki valsts pārvaldei uzticas, izrādās, ir pilnīgi pietiekami aicināt sabiedrību labprātīgi ievērot noteiktus ierobežojumus, un tie tiek pildīti arī bez administratīvu sodu draudiem. Pēc atbraukšanas no Zviedrijas ieslēdzu televizoru. Svētdienas vakarā teju vai svarīgākā LTV ziņa bija par to, ka “Valsts policijai ir aizdomas par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem Jēkabpils svētkos”. Parkā “bija vērojama iedzīvotāju masveida pulcēšanās”. Tā kā radās “aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem”, policija pasākumu apturēja, bet cilvēki turpināja gaidīt un neizklīda.

Cilvēki! Latvija ir pārvērsta par trako māju. Aizbrauciet uz Zviedriju, aplūkojiet, kādas ir varas un sabiedrības attiecības, ierobežojot epidēmiju. Izbeidzam Krišjāņa Kariņa valdības sakonstruēto kovida histēriju, lai piespiestu sabiedrību izpildīt kaut kādus formālus un bezjēdzīgus aizliegumus, nemitīgi biedējot ar sodiem.

Uzziņai!

Trīs dienu laikā pirms ierašanās Igaunijā no sarkanās zonas (inficēšanās līmenis pārsniedz 200) jums jāaizpilda VEIDLAPA IECEĻOŠANAI VALSTĪ, kas ļaus ātrāk šķērsot robežu. Anketu var aizpildīt arī papīra formātā tūlīt pēc ierašanās, taču šajā gadījumā jums jārēķinās ar iespējamām rindām. Robežsardzei ir tiesības pieprasīt no pasažieriem e-pastā nosūtītu ieceļošanas atļaujas apstiprinājumu.

Saskaņā ar grozījumiem jūs varat ieceļot Igaunijā bez ierobežojumiem no Eiropas valsts, kurā pēdējo 14 dienu laikā vīrusa izplatība uz 100 000 iedzīvotāju ir 75 vai mazāk gadījumu. Ja inficēšanās līmenis valstī ir robežās no 75 līdz 200 gadījumiem, tad, ierodoties Igaunijā, ierobežojumi netiks piemēroti, ja personai ir vakcinācijas sertifikāts, apliecinājums par pārslimošanu ar Covid-19 vai negatīvs koronavīrusa tests. Ja personai šāda sertifikāta nav, tad, ierodoties Igaunijā, jāveic koronavīrusa tests. Kamēr rezultāts nav noskaidrots, personai jāatrodas savā dzīvesvietā.

Ierodoties no Eiropas valsts, kurā inficēšanās līmenis ir lielāks par 200, jums ir jāievēro 10 dienu pašizolācija. Šo periodu var saīsināt, divreiz saņemot negatīvu testu. Persona, kas ir vakcinējusies vai ir atveseļojusies no Covid-19, ir atbrīvota no ierobežojumiem.

Avots: Tallink mājaslapa

Ieceļošanas ierobežojumi Zviedrijā pašlaik ir spēkā līdz 31.08.2021.

Sākot ar 30.06.2021. spēkā esošā vispārējā prasība nosaka, ka visiem pasažieriem (vecumā no 18 gadiem) ieceļojot jāuzrāda viens no šiem apliecinājumiem:

Apliecinājums par vakcināciju pret Covid-19 ar Eiropas Savienībā apstiprinātu vakcīnu, un kopš vakcinācijas ir pagājušas vismaz divas nedēļas;

Apliecinājums, ka ir veikta vismaz viena vakcīnas injekcija un kopš vakcinācijas ir pagājušas vismaz divas nedēļas;

Negatīva Covid-19 testa rezultāta apstiprinājums (veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas Zviedrijā; tiek pieņemti šādi testi: antigēna testi, PCR testi, LAMP testi un TMA testi);

Apliecinājums par atveseļošanos pēc Covid-19 slimības.

Avots: Tallink mājaslapa

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais