Latvija ir viena no lielākajām rudzu eksportētājvalstīm pasaulē

© Jānis Vecbrālis /F64

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc graudu daudzuma, bija 7,7%. 2020. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.

Tā kā 2020. gadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) rudzu kopraža Latvijā bija 178 tūkstoši tonnu, tad, neņemot vērā citu gadu krājumus un iespējamo reeksportu, Latvija 2020. gadā eksportēja 94% no visas rudzu ražas. Tas nozīmē, ka šīs lauksaimniecības kultūras audzēšanai ir viens no visaugstākajiem eksporta rādītājiem.

Trešajā vietā pasaulē Latvija pēc rudzu eksporta bija arī 2019. gadā. 2019. gadā Polija eksportēja 477 tūkstošus tonnu rudzu, Vācija - 257 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija - 165 tūkstošus tonnu rudzu. 2019. gadā Latvija pēc rudzu eksporta apsteidza Kanādu, kura eksportēja 141 tūkstoti tonnu rudzu.

Savukārt 2018. gadā Latvijas eksportēja 125 tūkstošus tonnas rudzu un ierindojās piektajā vietā pasaulē. 2018. gadā vairāk par Latviju rudzus eksportēja ne tikai Polija un Vācija, bet arī Krievija un Kanāda, savukārt jau aiz Latvijas, sestajā vietā, ar 104 tūkstošu tonnu lielu rudzu eksportu ierindojās Ukraina.

Rudzi atšķirībā no kviešiem ir graudaugi ar visai ierobežotām patēriņa tradīcijām, tāpēc galvenie rudzu importētāji ir ziemeļu puslodes mērenās joslas valstis - Vācija, ASV, Spānija, Nīderlande, Krievija, Beļģija, Baltkrievija, daudz importē arī Dienvidkoreja, Japāna. Arī Latvija ir viens no lielākajiem rudzu importētājiem (8. vieta 2020. g.) pasaulē. Tomēr Latvijas izdevumi par rudzu importu 2020. gadā bija četras reizes mazāki par ienākumiem no rudzu eksporta. Vienlaicīgs rudzu eksports un imports ir saistīts gan ar patēriņa apjomu, gan ar klimatiskajiem apstākļiem un rudzu graudu kvalitāti, kas var būt atšķirīga dažādos gados.

Tā kā Latvijas klimatiski apstākļi ne katru gadu ir tik labi kā valstīs, kurās rudzu audzēšana notiek daudz vairāk uz dienvidiem, salīdzinot ar Latviju, tad ir visai loģiski, ka Latvijas eksporta ienākumi par vienu tonnu rudzu ir mazāki, salīdzinot ar citām valstīm. Latvijas ienākumi no rudzu eksporta 2020. gadā bija 30 miljoni ASV dolāru, un tas nodrošināja Latvijai ceturto vietu pasaulē. Polijas ienākumi no rudzu eksporta 2020. gadā bija 227 miljoni dolāru, Vācijas - 69 miljoni dolāru, bet Kanādas 41 miljons dolāru. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc eksporta ienākumiem, bija 6,7%.

Tomēr ir jāatgādina, ka rudzi nav Latvijas visienesīgākā graudaugu kultūra. Latvijas viskvalitatīvākās augsnes īpaši Zemgalē, galvenokārt tiek izmantotas kviešu audzēšanai. Savukārt rudzi tiek vairāk audzēti teritorijās, kuru apstākļi nav īsti piemēroti, lai iegūtu augstas ziemas kviešu ražas. Tāpēc lielāki rudzu audzētāji ir koncentrējušies galvenokārt Vidzemē.

Taču jebkurā gadījumā rudzu audzēšana ir dabiska Latvijas specializācija, kas nodrošina Latvijai stabilus eksporta ienākumus.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais