Šādi secinājumi izriet no šonedēļ publiskotā starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojuma – “Global Corruption Barometer – EU 2021” Pēc “Transparency International” pasūtījuma laikā no 2020. gada oktobra līdz decembrim visās ES dalībvalstīs tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, kā koronavīrusa pandēmija ietekmēja korupciju Eiropas Savienībā. Aptaujā atbildes sniedza vairāk nekā 40 000 cilvēku. Latvijā aptauju veica “Kantar TNS Latvia”. Aptauja notika 2020. gada oktobrī un novembrī, un tajā piedalījās 1001 respondents.
Diemžēl, spriežot pēc aptauju rezultātiem, Latvijā aptaujātie respondenti uzskata, ka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir viena no viskorumpētākajām valdībām Eiropas Savienībā.
63% no visiem Latvijas respondentiem 2020. gada nogalē uzskatīja, ka Krišjāņa Kariņa valdības lēmumus nosaka privātas intereses un koruptīvā ietekme. Šajā jautājumā sliktāki rādītāji par Latviju ir tikai Slovēnijai, Bulgārijai, Kiprai, Čehijai, Horvātijai un Spānijai. Savukārt mazāk par trešdaļu no Somijas, Dānijas un Zviedrijas iedzīvotājiem uzskata, ka viņu valdības rīcību diktē privātas intereses. Kā liecina autoru veiktais Latvijas respondentu aptaujas anketu atbilžu apkopojums, tikai 26% no Latvijas iedzīvotājiem tic, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojā neviens no biroja oficiālajām amatpersonām nav korumpēts. 7,4% respondentu noradīja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu, bet 4% no respondentiem uzskata, ka visi Krišjāņa Kariņa birojā ir korumpēti. Savukārt 62,6% no aptaujātajiem uzskata, ka vismaz daļa no biroja oficiālajām amatpersonām ir korumpētas.
Kā liecina aptaujas rezultāti,
81% no Latvijas respondentiem uzskata, ka korupcija valdībā ir liela vai ļoti liela problēma.
ES vidēji šis rādītājs ir 62%. Protams, ir ES dalībvalstis (Horvātija un Bulgārija), kurās 90% un vairāk iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valdībās ir liela vai ļoti liela problēma, bet ir pretēji piemēri. Tikai 12% dāņu un 16% somu uzskata, ka korupcija viņu valstu valdībā ir liela vai ļoti liela problēma.
“Transparency International” iegūtie rezultāti attiecas uz 2020. gada oktobri un novembra sākumu. Tā kā pēc tam Krišjāņa Kariņa valdība pieņēma pretrunīgus, bezjēdzīgus, neloģiskus lēmumus par ierobežojumiem, aizliegumiem un regulējumiem, domājams, ka pēdējā pusgada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Krišjāņa Kariņa valdības darbošanos kādu privātu interešu labā būs tikai pieaudzis. Diemžēl Krišjāņa Kariņa valdība grauj Latvijas starptautisko reputāciju. Latvija jau ir ieguvusi reputāciju, ka tās valdība ir viena no viskorumpētākajām ES.
