Jūlija beigās Veselības ministrija sāka kampaņu, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu patēriņu. Pamatojums bija Pasaules veselības organizācijas apkopotā statistika, no kuras izrietēja, ka Latvija ir visvairāk alkoholu dzerošā Eiropas valsts.
Patiešām, Pasaules veselības organizācijas statistikas apkopojumā (WHO Global Health Observatory Data Repository (European Region)) ir atrodamas ziņas, ka 2019. gadā Latvija, pēc kopējā patērētā alkoholisko dzērienu apjoma (pārrēķinot etilspirtā) uz vienu iedzīvotāju (vecāku par 14 gadiem), bija pirmajā vietā Eiropā. Turklāt nevis tikai ES, bet - pirmajā vietā, arī salīdzinot visas Eiropas valstis, visas bijušās PSRS valstis un Izraēlu. Atbilstoši apkopotajai statistikai Latvijā 2019. gadā viens par 14 gadiem vecāks iedzīvotājs gada laikā vidēji nopirka 12,9 litrus alkohola (pārrēķinot tīrā etilspirtā). Čehijā šis rādītājs bija 12,73 litri, Lietuvā - 11,93 litri, Austrijā - 11, 90 litri, Igaunijā - 11,65 litri, bet Francijā 11,44 litri. Vairāk par desmit litriem alkohola (pārrēķinot etilspirtā) nopirka arī Bulgārijas, Slovēnijas, Luksemburgas, Andoras, Polijas, Rumānijas, Īrijas, Ungārijas, Spānijas, Baltkrievijas, Vācijas, Portugāles un Slovākijas iedzīvotāji un šo valstu viesi.
Pie mums Latvija tika pasludināta par Eiropas galveno dzērājvalsti, un tas bija pamatojums, lai sāktu masīvu politisko kampaņu, aicinot ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību un ar tiem saistītās aktivitātes.
Nenoliedzot, ka liels alkohola patēriņš ir ļoti negatīva parādība, kas grauj iedzīvotāju veselību, ka Latvijā noteikti būtu vairāk jāpopularizē veselīgs dzīvesveids un jāsamazina alkoholisko dzērienu lietošana, tomēr, vērtējot objektīvi, Latvija nav Eiropas visvairāk dzerošā valsts. Pasaules veselības organizācijas statistikas apkopojumā ir salīdzināts 2019. gads un dzērienu pārdošanas apjomi. Tas bija gads, kad ievērojamu daudzumu no Latvijā pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem nopirka Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Šajā laikā nebija pandēmijas ierobežojumu un bija ievērojamas akcīzes nodokļu atšķirības Baltijas valstīs. Latvijā alus un stiprais alkohols bija ievērojami lētāks nekā Igaunijā. Lai gan Lietuvā alus bija nedaudz lētāks nekā Latvijā, tomēr stiprais alkohols nodokļu atšķirību dēļ Latvijā bija krietni lēkts nekā Lietuvā.
Tāpēc atbilstoši aprēķiniem, kurus veica Slimību profilakses un kontroles centrs, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta Akcīzes preču aprites daļas sniegtajiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu datiem, sanāk, ka Latvijas iedzīvotāju reālais alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu par 14 gadiem vecāku personu bija par 1,5 etilspirta litriem mazāks, nekā oficiāli pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms, kas bija iekļauts PVO apkopojumā. Ņemot vērā SPKC korekciju, Latvijas iedzīvotāji 2019. gadā izdzēra 11,4 litrus tīra etilspirta, un Eiropas alkohola patēriņa rangu tabulā ir jāveic korekcijas. Tā kā starpību starp Latvijā pārdoto un Latvijas iedzīvotāju patērēto izlietoja Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, tad, ņemot vērā pārrobežu tirdzniecību, ir jākoriģē arī Lietuvas un Igaunijas alkohola patēriņa dati. Ņemot vērā tendences, kas iekļautas SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra BICEPS 2020. gada pētījumā “Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi”, var pieņemt, ka 2019. gadā visus alus realizācijas samazinājumus Igaunijā veidoja pārrobežu pirkumi Latvijā, bet stiprā alkohola samazinājumi Igaunijā un Lietuvā sadalās līdzīgi starp pārrobežu pirkumiem Latvijā. Manā vērtējumā, 1,5 litri etilspirta uz vienu iedzīvotāju no Latvijas bilances būtu jāpārdala, palielinot Lietuvas patēriņu par 0,2 etilspirta litriem gadā uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas patēriņu - par 1,7 litriem gadā. Korekcija nesakrīt ar 1,5 litriem, kas Latvijai ir mīnusā, tāpēc ka Igaunijā ir mazāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā, bet Lietuvā tas ir lielāks.
Līdz ar to Eiropas alkohola patēriņš, veicot korekciju ar Baltijas valstu pārrobežu tirdzniecības apjomiem, izskatās šādi: Latvija starp Eiropas dzerošākajām valstīm ir sestajā vietā. Mūs apsteidz Francija un Austrija. Eiropas dzerošāko valstu trijnieku veidoja Lietuva - 12,13 litri etilspirta gadā, Čehija - 12,73 litri un Igaunija - 13,35 litri. Tomēr šajā tabulā ir ņemta vērā tikai Baltijas valstu savstarpējā pārrobežu tirdzniecība. Ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā Igaunijas un Somijas pārrobežu tirdzniecību, Igaunijas skaitlis varētu būt ievērojami zemāks, bet, ņemot vērā Lietuvas un Polijas pārrobežu tirdzniecību, Lietuvas skaitlis varētu būt augstāks. Iespējams, ka noteiktas korekcijas būtu jāņem vērā attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību arī ar nelielām valstīm, kuras robežojas ar attīstītākām valstīm. Piemēram, ir pamats domāt, ka Andoras iedzīvotāji nav vieni no lielākajiem dzērājiem Eiropā, bet alkoholisko dzērienu pirkumus Andorā veic Spānijas un Francijas iedzīvotāji. Līdzīgas korekcijas, iespējams, būtu jāveic, arī ņemot vērā pārrobežu tirdzniecību Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā starp valstīm ar atšķirīgu akcīzes nodokļu politiku. Tomēr jebkurā gadījumā visas trīs Baltijas valstis ir Eiropas sešniekā pēc alkoholisko dzērienu patēriņa uz vienu iedzīvotāju.
