Latvija ir degvīna un ruma eksporta lielvalsts

Latvija ir neapstrīdams Eiropas līderis citu stipro alkoholisko dzērienu (kuri nav degvīns, konjaks, brendijs, viskijs, rums un liķieri) eksportā uz vienu iedzīvotāju. Pie šīs grupas pieder dažādu veidu rūgtie uzlējumi, tekilas un arī “Rīgas melnais balzams” © Ģirts Ozoliņš/F64

Kā liecina “International Trade Centre” un ANO aģentūras COMTRADE apkopotā statistika, Latvija ir ne tikai viens no Eiropas līderiem pēc alkohola patēriņa, bet Latvija ir Eiropas lielvalsts pēc stiprā alkohola ražošanas daudzuma un eksporta. 2020. gadā Latvija (pēc apjoma astotajā vietā Eiropā un trīspadsmitajā vietā pasaulē) saražoja un eksportēja stipros alkoholiskos dzērienus par gandrīz pusmiljardu (474 miljoni) ASV dolāru.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja no Pasaules veselības organizācijas apkopotās statistikas izriet, ka Latvija ir viena no visvairāk alkoholu dzerošajām Eiropas valstīm. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas statistikas apkopojumam (WHO Global Health Observatory Data Repository (European Region)) 2019. gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju (vecāku par 14 gadiem), tika pārdoti 12,9 litri alkoholisko dzērienu, pārrēķinot etilspirtā. Ņemot vērā Baltijas valstu pārrobežu tirdzniecību, Latvijas kopējais alkohola patēriņš uz vienu par 14 gadiem vecāku personu varētu būt par 1,5 litriem etilspirta mazāks, bet jebkurā gadījumā gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija ir Eiropas sešniekā pēc alkoholisko dzērienu patēriņa uz vienu iedzīvotāju. Visu Baltijas valstu iedzīvotāji (pārrēķinot etilspirtā) vairāk lieto stirpos alkoholiskos dzērienus un alu. Vīna patēriņš gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs ir ievērojami mazāks gan par stiprā alkohola, gan alus patēriņu. Atbilstoši PVO apkopojumam (neņemot vērā pārrobežu tirdzniecību), 2019. gadā Latvija bija pirmajā vietā Eiropā pēc stirpo alkoholisko dzērienu patēriņa. 2019. gadā Latvijā tika nopirkti 5,30 litri stipro alkoholisko dzērienu uz vienu pieaugušo iedzīvotāju. Otro un trešo vietu Eiropā ar 4,96 litriem dala Bulgārija un Lietuva. Vēl Eiropas sešniekā ir Baltkrievija - 4,67 litri, Igaunija - 4,60 litri un Polija - 4,36 litri.

Eiropas valstu stipro alkoholisko dzērienu eksports 2020. gadā (ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju) / Dati: International Trade Centre un UN COMTRADE apkopotā statistika

Protams, ņemot vērā pārrobežu tirdzniecību, Latvijas iedzīvotāju stipro alkoholisko dzērienu patēriņš 2019. gadā būtu jāsamazina aptuveni par 0,7 litriem uz vienu personu, bet attiecīgi Igaunijas un Lietuvas stirpo alkoholisko dzērienu patēriņš būtu jāpalielina uz Latvijas teritorijā veikto pirkumu rēķina. Pēc šādas korekcijas stipro alkoholisko dzērienu patēriņā Igaunija un Lietuva Latviju apsteigtu, tomēr gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija 2019. gadā bija Eiropas sešniekā pēc stipro alkoholisko dzērienu patēriņa uz vienu iedzīvotāju.

Taču Latvija ir slavena ne tikai ar to, ka mūsu iedzīvotāji ir vieni no Eiropas lielākajiem stiprā alkohola cienītājiem, bet arī ar to, ka esam Eiropas līmenī ievērojams stipro alkoholisko dzērienu ražotājs un eksportētājs. 2020. gadā absolūtos skaitļos stipros alkoholiskos dzērienus vairāk nekā Latvija eksportēja Lielbritānija, Francija, Itālija, Īrija, Vācija, Nīderlande, Spānija, bet Latvija eksportēja stipros alkoholiskos dzērienus vairāk par Zviedriju, Beļģiju, Poliju, Krieviju un citām par mums daudz lielākām valstīm. Latvijas specializācija stipro alkoholisko dzērienu globālajā ražošanā īpaši izceļas, salīdzinot Eiropas valstu stipro alkoholisko dzērienu eksportu uz vienu iedzīvotāju.

Parasti šo Latvijas specializāciju skaidro ar to, ka AS “Latvijas balzams” savā rūpnīcā ražo pasaulē ļoti pieprasītus degvīna brendus - “Stolichnaya” un “Moskovskaya”. Tomēr pusi no Latvijas stipro alkoholisko dzērienu eksporta ienākumiem sniedz viskija eksports. Eiropas līderis viskija eksportā uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija Īrija - 157,7 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija otrajā vietā - 119,2 dolāri, bet Lielbritānija (kuras sastāvā ir viskija “dzimtene” Skotija) bija vien trešajā vietā - 73,9 dolāri. Savukārt Latvija 2020. gadā bija Eiropas līderis degvīna eksportā uz vienu iedzīvotāju (40,3 dolāri). No mums tikai nedaudz atpalika Zviedrija - 39,5 dolāri, bet trešajā vietā Eiropā bija Somija ar 9,6 dolāriem uz vienu iedzīvotāju.

Latvija 2020. gadā bija arī Eiropas līderis ruma eksportā uz vienu iedzīvotāju - 5,9 dolāri. Nedaudz mazāk rumu eksportēja Nīderlande (4,9 dolāri), bet trešajā vietā Eiropā bija Itālija (3,4 dolāri). Latvija ir neapstrīdams Eiropas līderis citu stipro alkoholisko dzērienu (kuri nav degvīns, konjaks, brendijs, viskijs, rums un liķieri) eksportā uz vienu iedzīvotāju. Pie šīs grupas pieder dažādu veidu rūgtie uzlējumi, tekilas un arī “Rīgas melnais balzams”. Latvija 2020. gadā uz vienu iedzīvotāju šādus dzērienus eksportēja par 33,4 dolāriem. Otrajā vietā bija Nīderlande (8,5 dolāri), bet trešajā - Igaunija (9,4 dolāri).

2020. gadā konjaku un brendiju eksportā uz vienu iedzīvotāju Latvija bija otrajā vietā Eiropā - 35,6 dolāri uz vienu iedzīvotāju. Mūs apsteidza Francija (50,9 dolāri), bet trešajā vietā Eiropā bija Lietuva (10,9 dolāri). 2020. gadā Latvija bija otrajā vietā Eiropā arī džina eksportā uz vienu iedzīvotāju - 6,6 dolāri. Pirmajā vietā džina eksportā bija Lielbritānija (10,8 dolāri), bet trešajā Luksemburga (5,5 dolāri).

Vissliktāk Latvijai veicas ar liķieru eksportu uz vienu iedzīvotāju. 2020. gadā Latvija bija tikai trešajā vietā (10,1 dolārs). Mūs apsteidza Luksemburga (16,5 dolāri) un Īrija (72,6 dolāri).

Komentāri

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais