Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, pieauga par 23,6%. Tā kā gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šajā laikā palielinājās par 16,9%, tad pirkumu fiziskais apjoms maijā bija par 6,7 procentu punktiem lielāks nekā pērn.
Teorētiski šādam rezultātam būtu jāliecina, ka patēriņa izdevumi pret iepriekšējo gadu ir pieauguši par aptuveni 7% un cilvēki ir sākuši dzīvot labāk. Tomēr, kā liecina Latvijas Bankas apkopotā finanšu statistika, maija patēriņa pieaugums balstās uz iedzīvotāju banku noguldījumu samazinājumu un kredītu apjoma pieaugumu. Viena mēneša laikā - maijā -, salīdzinot ar aprīli, Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās samazinājās kopumā par 37,7 miljoniem eiro (mīnus 0,38% no kopējā mājsaimniecību naudas daudzuma bankās aprīlī), savukārt mājsaimniecību kredītu apjoms mēneša laikā palielinājās par aptuveni 34 miljoniem eiro (plus 0,63% no kopējā mājsaimniecību kredītu apjoma aprīlī). Mājsaimniecību kredītu apjomu pieaugumu stimulē arī tas, ka gada laikā par piekto daļu pieauga būvniecības izmaksas, un sanāk, ka būvniecības izmaksu pieaugums ir daudz lielāks par pašreizējiem mājsaimniecību kredītu procentiem.
Kā liecina CSP apkopotie dati, nemainīgās cenās (pirkumu apjoma pieaugums mīnus inflācijas procents)
apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecības apjomi šā gada maijā bija par 65%(!) lielāki nekā pērn.
Ļoti iespējams, ka daļēji tas bija saistīts ar mājsēdi pagājušajā gadā - tā kā šogad ir iespēja “iziet tautās”, tad ir jāatjauno un jāmodernizē garderobe. Tomēr ir vēl viens svarīgs arguments - apģērbs un apavi ir ilgstoši uzglabājamas preces. Tāpēc laikā, kad sākas t.s. inflācijas gaidas, ilgtermiņa preču iegāde var nodrošināt lielākus ienākumus nekā skaidras vai banku kontos esošas naudas uzglābšana. Kā liecina CSP dati, dārdzības pieauguma iespaidā iedzīvotāji maina iepirkšanās paradumus un ir sākuši taupīt uz izdevumiem noteiktām preču grupām. Salīdzinot ar aprīli, maijā daudz mazākā apjomā (nemainīgās cenās) tika pirktas kultūrai un atpūtai paredzētās preces (mīnus 16%). Skarbi, bet, ja ir gaidāmi grūtāki laiki, tad pirmo upurē kultūru. Nākamais, ko Latvijas iedzīvotāji upurēja, bija kosmētikas un tualetes piederumi. Tos maijā pirka par 6,3% mazāk nekā aprīlī. Tomēr visticamāk, ka Latvijas ļaudis nevis sāka mazāk mazgāties ar ziepēm, bet maijā sāka patērēt kodolkara gaidu laikā - februāra beigās un martā - nejēgā sapirktās ziepes un šampūnus, tāpēc maijā pirkumu bija mazāk. Salīdzinot ar aprīli, maijā mazāk (nemainīgās cenās) pirka arī mobilos telefonus un datorus (pārdošanas apjomi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos bija mīnus 4,1%). Tas, iespējams, ir daļēji saistīts ar to, ka, no mājsēdes pārejot uz “nemājsēdi”, vajadzība pēc “zoom” atbalstošām iekārtām ir mazinājusies. Salīdzinot ar aprīli, mazākā apjomā (nemainīgās cenās) maijā pirka arī pārtiku (mīnus 1%), tomēr arī šeit summējas gan nabadzīgāko iedzīvotāju ietaupījums uz pārtikas patēriņu, gan arī racionāla martā, kara gaidu ažiotāžas laikā, iepirkto produktu izlietošana pirms to realizācijas termiņa beigām.
Nopirktās degvielas daudzums maijā bija aptuveni tāds pats kā aprīlī, bet, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, nopirktās degvielas faktiskais daudzums bija par 2,6% mazāks nekā pērn. Šo procesu var pamanīt arī lielpilsētu satiksmē. Privāto auto plūsma, kad degvielas cena ir virs diviem eiro par litru, ir kā kovida ierobežojumu laikā.
