Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.
Kā liecina CSP apkopotie dati, “2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ir pieauguši visās transporta nozarēs”. Dzelzceļa kravu pārvadājumi bija par 12% lielāki nekā 2021. gada pirmajos trijos mēnešos un par tikpat procentiem lielāki nekā 2021. gada nogalē. Dzelzceļam samazinājās tranzīta pārvadājumi, bet pārvadājumi eksportam cauri ostām pieauga pat par trešo daļu. Autotransportā par gandrīz piektdaļu pieauga eksporta un importa kravu pārvadājumi.
Tik pozitīviem transporta kravu pārvadājumu nozares rādītājiem cēlonis nevar būt pandēmijas beigas. Pandēmijas ierobežojumi un to ekonomiskās sekas šī gada pirmajā ceturksnī izpaudās ļoti sāpīgi. Tāpēc galvenais cēlonis ir Krievijas agresija pret Ukrainu. Cēloņi pieaugumam ir vismaz divi. Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija sagaidāmi transporta kustības ierobežojumi ar Krieviju. Šie riski pasteidzināja jau aizsāktu darījumu, t.sk. pārvadājumu ātrāku pabeigšanu. Otrkārt, februāra beigās Krievijas agresijas rezultātā bija radušies transporta pārvadājumu ierobežojumi no un uz Melnās jūras ziemeļdaļas ostām, un tas izraisīja vajadzību meklēt alternatīvus kravu pārvadājuma virzienus.
Šī gada martā vēl tikai aizsākās process, lai pārorientētu kravu plūsmu no Melnās jūras Ukrainas ostām uz citiem virzieniem. Savukārt jau šī gada otrajā ceturksnī ir izstrādātas un ieviestas jaunas loģistikas un tranzīta shēmas, kas nodrošina preču apmaiņu starp Eiropu un Ukrainas neokupēto daļu. Daļa no Ukrainas tranzīta plūsmas pārorientējās uz Melnās jūras ostām Rumānijā un Bulgārijā, tomēr nozīmīga daļa no Ukrainas eksporta un importa jau ir novirzīta uz Baltijas jūras dienvidu daļas - Polijas, Lietuvas un Latvijas - ostām. Līdz ar to Krievijas agresijas un pret Krieviju noteikto sankciju rezultātā Latvijas kravu pārvadājumus ietekmēs divi procesi. ES sankciju un kopējās boikota politikas ietekmē samazināsies kravu plūsma no un uz Krieviju un Baltkrieviju, savukārt Melnās jūras ostu blokādes dēļ Latvijas ostas saņems daļu no tām kravām, kuras līdz šim tika transportētas cauri Ukrainas Melnās jūras ostām.
No tā izriet, ka dažu transporta nozares līderu apgalvojumiem par nepārvaramu krīzi un saucieniem pēc arvien lielāka un lielāka valsts budžeta atbalsta transporta nozarei, bet jo īpaši “Latvijas dzelzceļam”, nav liela pamata.
Tieši pretēji! 2022. gads ir laiks, kad bija un ir nevis jāsauc pēc arvien lielākām valsts subsīdijām nozares uzturēšanai, bet gana aktīvi jāstrādā, lai piedāvātu savus transporta pakalpojumus, apgūstot jaunās iespējas.
2022. gada otrā ceturkšņa rezultāti lielā mērā būs patiesības mirklis par to, cik kvalitatīva ir gan Latvijas svarīgāko ostu, gan “Latvijas dzelzceļa” pārvaldība, apgūstot tās iespējas, kurās radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
