2021. gadā Latvija bija ceturtā lielāka rudzus eksportējošā valsts pasaulē. Bads Latvijai nedraud!

© Lauris Vīksne/F64

Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.

2021. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija: Spānijas, kas iepirka vairāk nekā 60% no Latvijas rudzu eksporta; Vācijas kuras daļa Latvijas rudzu eksportā bija 24%;

nozīmīgi Latvijas rudzu pircēji 2021. gadā bija arī Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Dānija un Lielbritānija.

Latvijai izcils bija 2020. gads, kad pēc rudzu eksporta kopapjoma (tonnās) Latvija ierindojās trešajā vietā pasaulē, pat apsteidzot Kanādu.

Latvijas kopējie ienākumi no rudzu eksporta 2021. gadā bija 25 miljoni eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā 2020. gadā, kad Latvijas ienākumi no rudzu eksporta bija 28,8 miljoni eiro.

Neatkarīgā

Līdz ar to, lai gan gada laikā Latvijas tirgus daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc eksporta vērtības, samazinājās no 7,3% līdz 5,5%, tomēr Latvija joprojām ir viens no nozīmīgākajiem rudzu un citu graudaugu eksportētājiem pasaulē. Tāpēc dažādu populistisku politiķu un viltus “ekspertu” prātulām par to, ka šī gada rudenī Latvijai draud bads, liecina vai nu par nekompetenci vai arī par apzinātu manipulāciju ar sabiedrisko domu gaidot Saeimas velēšanas. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju Latvija ir viens no pasaules līderiem pārtikas ražošanā un eksportā. Latvijā bads var draudēt tikai tajā gadījumā, ja valdībā nemākulīgi vai noziedzīgi attieksies pret Latvijas svarīgāko specializāciju globālajā tirgū un galvenais nespēs nodrošināt tādu valsts budžeta līdzekļu sadali, kura novērstu nevienlīdzību pārtikas pieejamībā.

Komentāri

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais