Pat tad, ja gāzes piegādes apstāsies, no 2030. gada bāzt kūdras briketes krāsnī ir aizliegts. 184 miljonu apguve no ES fondu naudas ir vērtīgāka par izdzīvošanu

Kūdras ieguve Cenas tīrelī © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lai izkāstu 184 miljonus ES fondu naudas, Krišjāņa Kariņa valdība ir gatava enerģētiskās krīzes laikā saldēt iedzīvotājus. Lai gan Latvija jau ceturto gadu ir lielākais kūdras eksportētājs pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība pēkšņi atbalstīja atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Lai gan ir iestājusies globālā enerģētiskā krīze, Krišjāņa Kariņa valdība atbalstīja t.s. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kas paredz atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā jau no 2030. gada. Lai kas notiktu Ukrainā un Krievijā, lai kas notiktu ar naftas, gāzes un malkas cenām, bet klimatneitralitāte ir pāri visam. Tāpēc, ja dabasgāzes nebūs, tad bāzt kūdras briketes krāsnī būs aizliegts. Latvijas iedzīvotāji ziemās varēs nosalt, bet kūdru izmantot apkurei būs aizliegts. Tikai šādā veidā Kariņa valdība cer īstenot stratēģisko mērķi būt klimatneitrālai jau 2050. gadā.

Te gan ir jāatgādina, ka tas it kā ļaus apgūt, sadalīt un pārdalīt 184 miljonus eiro no ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

Atgādināsim, ka kūdra ir Latvijas vietējais resurss, kas ir bijis Latvijas sociālās stabilitātes un izdzīvošanas pamats ļoti kritisku situāciju laikā. Otrā pasaules kara laikā tas bija galvenais enerģijas avots rīdziniekiem un lielo pilsētu iedzīvotājiem. Malkas nepietika, tāpēc 1940. gada martā rīdziniekiem iedalīja kūdras ieguves lauciņus, kuros tie varēja izgriezt un izžāvēt kūdru, lai to izmantotu apkurei ziemas laikā (“Brīvā Zeme”, 1940. gada 6. marts). Nacistu okupācijas laikā, no 1942. gada, katrai strādājošā rīdzinieka ģimenei tika iedalīts kūdras lauciņš, kurā nestrādājošiem ģimenes locekļiem vasaras laikā bija jāiegūst kūdra un jāizžāvē, jo malkas ziemas laika apkurei bija par maz (“Tēvija”, 26.05.1942.).

Krišjāņa Kariņa valdībai 184 miljonu eiro izsūkšana no ES ir pat svarīgāka par ārvalstu investoru ieguldījumiem, jo ārvalstu kapitāla kūdras atradņu nomnieki kategoriski iebilda pret tik stingru enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu.

Tomēr neatkarīgi no ierēdņu vēlmēm iešņaukt 184 miljonus ES fondu naudas 2021. gadā Latvija joprojām bija pasaules līderis kūdras eksportā.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2021. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2021. gadā Latvija eksportēja 2,23 miljonus tonnu kūdras, Vācija - 1,72 miljonus tonnu, bet Kanāda - 1,64 miljonus tonnu kūdras. 2021. gadā Igaunija eksportēja 1,37 miljonus tonnu, Nīderlande 1,33 miljonus tonnu, bet Lietuva 0,97 miljonus tonnu kūdras.

Arī 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija - 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda - 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.

Pasaules tirgū galvenie kūdras importētāji ir Vācija, ASV, Francija, Itālija, Ķīna, Nīderlande, Beļģija, Polija, Spānija, Lielbritānija.

Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras eksporta 2021. gadā bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas. 2021. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta bija 282,7 miljoni ASV dolāru, 2020. gadā - 237,9 miljoni dolāru, bet 2019. gadā 209,4 miljoni dolāru.

Latvijas daļa globālajā kūdras tirgū 2021. gadā bija 14,5%. Latvija pamatā eksportē lauksaimniecības kūdru, tāpēc tās ražošanai mūsu pašu kūdras nepietiek un mēs importējam neapstrādātu kūdu un arī kūdras ražojumus pamatā no Igaunijas un Lietuvas. Kūdras ieguve Latvijā ir ne tikai nozīmīga eksporta nozare. Kūdras nozare ir arī ar ļoti būtisku stratēģisko potenciālu dažādu globālu draudu gadījumā. Kūdras ieguve ir dabiska Latvijas specializācija, kura dod Latvijai stabilus eksporta ienākumus, kas nodrošina vairāk nekā 3000 cilvēku ar darbu un ienākumiem Latvijas novados ārpus Rīgas.

Komentāri

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais