Diemžēl lielā vienprātība un solidaritāte, kura starptautiskajā sabiedrībā dominēja pirmajā mēnesī no tā brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, sāk mazināties. Gadījumā, ja 7. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Krievijas atstādināšanu no ANO Cilvēktiesību padomes tās valstis, kuras balsojumā nereģistrējās, balsojumā tomēr piedalītos un nobalsotu “atturos”, tad lēmums netiktu pieņemts un Krievijas paliktu ANO Cilvēktiesību padomē.
Kā zināms, ANO Ģenerālajā asamblejā 2. martā notika balsojums par rezolūciju, kurā tika pausts starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu un nosodīta Baltkrievijas iesaiste šajā karā. Rezolūcijā Krievijai tika pieprasīts “nekavējoties izbeigt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas”. Tolaik no 193 ANO dalībvalstīm rezolūciju atbalstīja 141 ANO dalībvalsts. Piecas ANO dalībvalstis - Krievija, Baltkrievija, Eritreja, Ziemeļkoreja un Sīrija - nobalsoja pret. Toreiz balsojumā nepiedalījās Azerbaidžāna, Burkinafaso, Kamerūna, Esvatīni, Etiopija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Maroka, Togo, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Venecuēla.
Vēl viens balsojums ANO Ģenerālajā asamblejā notika 24. martā. ANO Ģenerālā asambleja ārkārtas speciālā sesijā pieņēma rezolūciju “Agresijas pret Ukrainu humānās sekas”, kurā tika pausts nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu. Rezolūcijā tika atkārtoti pieprasīts “nekavējoties pārtraukt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas”, kā arī tika pausts stingrs atbalsts “Ukrainas suverenitātei, neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās”. Toreiz balsojumā nepiedalījās Azerbaidžāna, Burkinafaso, Kamerūna, Komoru salas, Dominika, Gvineja, Maroka, Somālija, Turkmenistāna un Venecuēla. No 193 ANO dalībvalstīm rezolūciju atbalstīja 140 ANO dalībvalstis - pārliecinošs ANO dalībvalstu vairākums. Starp 3. un 24. martu norisinājās viedokļu saskaņošana, tāpēc, lai gan rezolūciju atbalstošo ANO dalībvalstu skaits ir visai līdzīgs, tomēr 24. marta balsojumā Botsvāna, Bruneja, Komoru salas un Dominika vairs neatbalstīja Krievijas agresīvā kara nosodījumu, bet Krievijas agresijas nosodījumam pievienojās Bangladeša, Irāka un Senegāla.
Tomēr visnozīmīgākās pārmaiņas notika starp ANO Ģenerālās asamblejas balsojumiem 24. martā un 7. aprīlī. 2022. gada 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju “Krievijas Federācijas dalības tiesību apturēšana ANO Cilvēktiesību padomē”, kurā atkārtoti tika pausts nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu, tika norādīts uz “graujošo humāno situāciju Ukrainā, tajā skaitā klajiem cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem no Krievijas Federācijas puses”.
7. aprīlī, bez jau tradicionālajiem un atklātiem Krievijas sabiedrotajiem (Baltkrievijas, Eritrejas, Ziemeļkorejas un Sīrijas), pret šo rezolūciju nobalsoja (nevis tikai atturējās) arī Alžīrija, Bolīvija, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Ķīna, Kongo, Kuba, Etiopija, Gabona, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Laosa, Mali, Nikaragva, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Vjetnama un Zimbabve. 7. aprīlī ANO Ģenerālajā asamblejā balsojot par Krievijas darbības apturēšanu ANO Cilvēktiesību padomē, ievērojami pieauga to valstu skaits, kuras balsojumā atturējās. Šādu izvēli veica Afganistāna, Bahreina, Bangladeša, Barbadosa, Beliza, Benina, Butāna, Brazīlija, Kaboverde, Kambodža, Džibuti, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gajāna, Indonēzija, Irāka, Jordānija, Kenija, Kuveita, Libāna, Malaizija, Maldivu salas, Mauritānija, Meksika, Nepāla, Nigēra, Nigērija, Omāna, Katara, Ruanda, Sentkitsa un Nevisa, Sentvinsenta un Grenadīnas, Santome un Prinsipi, Saūda Arābija, Senegāla, Singapūra, Zālamana salas, Dienvidsudāna, Surinama, Taizeme, Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, Apvienotie Arābu Emirāti, Vanuatu un Jemena.
Savukārt balsojumā nepiedalījās Afganistāna, Armēnija, Azerbaidžāna, Benina, Burkinafaso, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Gvineja, Libāna, Mauritānija, Maroka, Ruanda, Santome un Prinsipi, Zālamana salas, Somālija, Turkmenistāna, Venecuēla un Zambija,
Līdz ar to ir principiāls jautājums, kāpēc Ukrainu atbalstoša un Krieviju nosodoša rezolūcija ANO Ģenerālajā asamblejā 7. aprīlī jau bija ar visai augstu risku, ka tā var netikt pieņemta? Ja tās valstis, kuras balsošanā nereģistrējās, tomēr izlemtu balsošanā piedalīties un balsojumā atturētos, tad ANO lēmums netiktu pieņemts, jo būtu par maz balsu vairākumam - lai rezolūcijai būtu pārliecinošs balsu vairākums, par to bija jānobalso 97 dalībvalstīm. Diemžēl šāds rezultāts ANO Ģenerālajā asamblejā 7. aprīlī netika sasniegts.
Secinājums mums nav labvēlīgs. 21. gadsimta laikā notikuši vairāki reģionāli kari. ASV kopā ar sabiedrotajiem 2001. gadā iebruka Afganistānā, 2003. gadā - Irākā. Kopš 2011. gada, kad aizsākās t.s. arābu pavasari, vienlaikus sākās Rietumu valstu un to sabiedroto valstu arī Krievijas armijas un algotņu iejaukšanās pilsoņu karos Lībijā, Mali, Sīrijā, Jemenā u.c. Visos šajos karos bija civiliedzīvotāju upuri, kuru skats ir salīdzināms ar Ukrainā redzēto. Tāpēc daudzās arābu valstīs (un ne tikai) ir neizpratne par nevienlīdzīgo Rietumu sabiedrības attieksmi pret kara ciešanām (un pret bēgļiem no kara posta zonām) Ukrainā un Sīrijā. Savukārt daudzām valstīm Krievija ir svarīga kā iespējamais alternatīvais globālais varas pretsvars (neatkarīgi no Ukrainas kara rezultāta) gaidāmajā ASV un Ķīnas pretstāvē par globālo dominanci nākamajās desmitgadēs.
