Lielākā daļa pašvaldību neplāno pašas veikt izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā

Līdz 2019.gada 4.decembrim IZM ir tikusies ar 74 pašvaldībām, lai pārrunātu izglītojamo skaitu pašvaldību izglītības iestādēs, izmaiņas izglītības iestāžu tīklā un atbilstību piedāvātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu, izglītības iestāžu atbilstību higiēnas prasībām, kā arī virkni citu jautājumu.

Sarunu rezultātā IZM secinājusi, ka aptuveni divas trešdaļas no pašvaldībām, ar kurām jau notikušas sarunas, tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā neplāno veikt. Tas tiek pamatots gan ar jau veiktajām izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu tīklā, gan arī situācijās, ja novadā ir tikai viena vidējās izglītības iestāde.

Ziņojumā norādīts, ka vairākas pašvaldības šādu nostāju ir pamatojošas ar to, ka izmaiņas neplāno pirms administratīvi teritoriālās reformas veikšanas, savukārt daļa pašvaldību norāda, ka izvērtēs tās vidusskolu turpmāko pastāvēšanu, ja būs zināmi konkrēti kritēriji vidējās izglītības iestāžu darbībai.

Tāpat sarunās ar pašvaldībām kā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu kavējošie faktori minēti ceļu stāvoklis, novecojušu transportlīdzekļu izmantošana skolēnu pārvadājumiem un nepietiekams finansējums to uzturēšanai un atjaunošanai, dienesta viesnīcas pakalpojuma nepietiekama pieejamība pie izglītības iestādēm, kurās ir lielāka skolēnu koncentrācija, un tas, ka izglītības iestādēm noteiktās higiēnas prasības rada ierobežojumus lielāka izglītojamo skaita uzņemšanai.

Savukārt 16 pašvaldības sarunu laikā ir norādījušas, ka plāno veikt izmaiņas kādā no tās dibinātajām vidusskolām, plānojot lēmumu pieņemšanu par vidējās izglītības iestādes pakāpes maiņu jau 2020.gadā vai pakāpenisku izglītības iestādes pakāpes maiņu, pieņemot lēmumus par jaunu vidusskolas klašu neuzņemšanu, bet ļaujot pabeigt uzsākto izglītību tiem, kas šobrīd mācās vidējās izglītības pakāpē.

IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šis ir starpziņojums sākotnējam, 2019.gada maijā izskatītajam piedāvājumam skolu tīkla sakārtošanai, "lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību". Atšķirībā no iepriekš prezentētā piedāvājuma plānotā minimālā skolēnu skaita diapazons vidusskolas klasēs ir paplašināts, ņemot vērā sarunās ar pašvaldībām panāktās vienošanās.

Ministrijā apgalvoja, ka, turpinoties sarunām ar pašvaldībām, informatīvais ziņojums tiks papildināts un precizēts, un ar gala ziņojumu plašāku sabiedrību iecerēts iepazīstināt martā, kad būs noslēgušās sarunas ar visām pašvaldībām.

Piedāvājums minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē, tāpat kā iepriekš, tiek modelēts uz četru bloku iedalījumu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai 2021.gadā. Šobrīd tiek plānots, ka Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē būtu jābūt robežās no 150 līdz 120 skolēniem, administratīvo teritoriju attīstības centru un Pierīgas novadu vidusskolās - 120 līdz 90 skolēniem.

Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā būtu jāmācās 45-40 skolēniem, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, plānotais minimālais skolēnu skaits 10.-12.klasē varētu būt 30 līdz 25 skolēni.

IZM skaidroja, ka konkrētās teritorijās un pierobežā plānotais minimālais skolēnu skaits noteikts mazāks, ņemot vērā šo teritoriju īpašo stāvokli un nākotnes attīstības iespējas.

Līdzīgi kā šobrīd, kad valsts nodrošina papildu finansējumu pedagogu darba samaksai teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, arī turpmāk ministrija plāno noteikt papildu koeficientu konkrētajos novados un pierobežas izglītības iestādēs, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības piedāvājumu.

"Racionāls skolu tīkls tiek modelēts, ievērojot principu - sākumskola maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai un spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs izglītības programmu piedāvājums," pauda IZM. Tomēr informatīvajā ziņojumā minētie aprēķini par pašlaik neatbilstošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaitu minimālā skolēnu skaita piedāvājumam ir tikai provizoriski un nenozīmē, ka konkrēts skaits izglītības iestāžu būtu slēdzamas.

Piemēram, pašvaldībām, kurās ir vismaz divas vidējās izglītības iestādes un abas šobrīd neatbilst piedāvātajiem kritērijiem, ir iespējams nodrošināt atbilstošu skolēnu skaitu 10.-12.klasē, apvienojot abas izglītības iestādes vai nododot vidējās izglītības programmu īstenošanu tikai vienai no tām, norādīja ministrijā. Līdzīgi modelējamas situācijas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Ministrijas ieskatā, skolu tīkla sakārtošana ir skatāma, vērtējot pašvaldību iespējas savā teritorijā esošajās izglītības iestādēs nodrošināt skolēnu interesēm atbilstošu un kvalitatīvu izglītību ar mūsdienīgu mācību vidi un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī iespēju piesaistīt augsti kvalificētus pedagogus un atbalsta personālu.

IZM atgādināja, ka no 1.septembra vidējā izglītībā tiks uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana, kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem.

Jauno kompetencēs balstīto mācību saturu esošā finansējuma ietvaros kvalitatīvi spēs īstenot tās izglītības iestādes, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 skolēni un vairāk un kurās katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases, uzskata ministrija, tāpēc pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājiem šiem jautājumiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, nodrošinot ikvienam jaunietim iespēju vidējās izglītības posmā iegūt kvalitatīvu, kompetencēs balstītu izglītību. Šobrīd Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana šobrīd nenotiek pietiekami raiti un esošajā administratīvajā iedalījumā deviņos novados nav nevienas vispārējās vidējās izglītības iestādes, savukārt 67 novados ir viena vispārējās vidējās izglītības iestāde.

Kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu turpmākā izglītības iestāžu tīkla kārtošana būs atkarīga no pašvaldību spējas vienoties, nonākt pie optimāliem risinājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību skolēniem. "Arī tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, secināms, ka tās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plānotas kā attīstības centrs, saredz un plāno izglītības iestāžu tīkla attīstību," norādīts ziņojumā.

Sarunu noslēgums ar visām pašvaldībām plānots 2020.gada februārī un sarunu rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, izvērtējot nepieciešamos pilnveidojumus esošajam piedāvājumam skolu tīkla sakārtošanai.

Informatīvajā ziņojumā apgalvots, ka pēc sarunu noslēgšanās ar pašvaldībām ministrija izvērtēs nepieciešamos grozījumus pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidei un rosinās Finanšu ministrijai izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. To plānots darīt šī gada aprīlī, savukārt janvārī ministrija rosinās sarunas ar privāto vidējās izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunā satura un pieejas pakāpenisku ieviešanu vidusskolās

Kā ziņots, Latvijā apmēram 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu, intervijā laikrakstam "Diena" norādījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre skaidroja, ka Latvijā ir nedaudz virs 600 skolu. Pēc viņas paustā, aptuveni 370 skolu paliek tādas, kādas tās ir, bet apmēram 200 skolām ir jādomā par izglītības pakāpes maiņu. Visvairāk to esot Daugavpilī un Rīgā.

"Skaidrs, ka attiecībā uz sākumskolu un pamatskolu paliek spēkā nosacījums, ka tai jāatrodas iespējami tuvāk bērna mājvietai, bet nespekulējot un nemēģinot saglabāt skolu tur, kur tā risina tikai sociālās, izdzīvošanas funkcijas," uzsver ministre.

Viņasprāt, šajos gadījumos viens no risinājumiem varētu būt saimes skola. Proti, kādas citas skolas filiāle, bez administrācijas. Kā skaidro ministre, vēlams, lai tā būtu skola no 1. līdz 3. vai 4.klasei, bet pēc kompetenču pieejas standarta būtu labāk, ja tā būtu līdz 3.klasei, jo 4.klasē sākas jauna pakāpe. Šajā skolā pilnu slodzi strādātu divi skolotāji un kāds no atbalsta personāla.