Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

OECD: Jāstiprina izglītojamo prasmes un mūžizglītība

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Latvijas tautsaimniecības veiksmīga attīstība globalizācijas un digitalizācijas laikmetā daudzējādā ziņā būs atkarīga no cilvēku prasmēm un to piemērotības darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Tas jo īpaši ir būtiski, kad, pastāvot jaunu cilvēku emigrācijai un zemiem dzimstības rādītājiem, arvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Viens no pasākumiem situācijas uzlabošanai – stiprināt pieaugušo tālākizglītību, norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā Latvijas prasmju stratēģija: novērtējums un rekomendācijas.

Svarīgākās atziņas un ieteikumi Latvijas snieguma uzlabojumam vērsti četros virzienos. Viens no tiem - izglītojamo prasmju un mācībspēku kapacitātes stiprināšana, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja OECD eksperts Endrū Bels, norādot, ka tieši tas varētu būt pirmais solis, ar ko vajadzētu sākt. Kā rāda statistika, 46% skolotāju Latvijā ir vecumā virs 50 gadiem. Lai ieviestu kompetencēs balstītu mācību saturu un iemācītu skolēniem 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes, jāatjauno skolotāju novecojusī kvalifikācija, jāpārskata kandidātu atlase šai profesijai un arī liels akcents jāliek uz novērtēšanu. Jāpalielina kvalitāte no agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vidējai izglītībai, jāpanāk lielāka vienlīdzība starp pilsētām un laukiem. (Starptautiskā pētījuma PISA rezultāti rāda, ka lauku skolu audzēkņiem sniegums visos rādītājos ir zemāks nekā pilsētās.) Būtiska ir arī profesionālās izglītības lomas stiprināšana.

Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš pieaugušo izglītībai, nodrošinot tai ilgtspējīgu finansēšanas mehānismu. Patlaban tikai aptuveni 8% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem turpina izglītoties, kamēr Eiropas Savienībā tas vidēji ir 15%. Tas būtu panākams, palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus tai, paplašinot piedāvājumu un paaugstinot tās kvalitāti.

Trešais ne mazāk svarīgais aspekts ir: prasmju nelīdzsvarotības samazināšana darba tirgū. Sabiedrības novecošanās un zems dzimstības līmenis kopā ar lielu darbaspēka emigrāciju rada nopietnus izaicinājumus Latvijas spējai reaģēt uz mainīgo prasmju pieprasījumu. Tas pēdējos gados ir palielinājies un ir acīm redzams trūkums noteiktās profesijās, kurās vajadzīgas augstas prasmes, piemēram, inženieri, dažādu jomu profesionāļi un augstākie vadītāji. Reaģējot uz to, Latvijai būtu jāuzlabo darba apstākļi un jāsekmē algu palielināšana pieprasītajās profesijās, vienlaikus aktīvāk rīkojoties ārvalstu talantu piesaistē. Pozitīvas izmaiņas panākamas, sekmējot augstākās izglītības sistēmas elastīgumu un atsaucību, reaģējot uz darba tirgus izmaiņām. Jo jāņem vērā, ka nākotnē arvien vairāk darbu tiks automatizēti. Jau tagad vidēji 14% darbinieku saskaras ar risku, ka viņu darbavietas tiks automatizētas, bet 32% tās dēļ saskarsies ar būtiskām pārmaiņām savos darba pienākumos.

Visbeidzot nepieciešama vienota prasmju politika un uzraudzība. Eksperti iesaka stiprināt prasmju politikas stratēģiju un pārraudzību, uzlabot sadarbību dažādos valdības līmeņos ar iesaistītajām pusēm, veidot integrētu prasmju uzraudzības un informācijas sistēmu, palielināt ieguldījumus pieaugušo izglītībā, tos mērķtiecīgi virzīt un kopīgi izmantot.

«Esam uzsākuši virkni reformu, kas skar arī skolu tīkla sakārtošanu un jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu. To visu īstenojot, svarīgi ir izanalizēt esošo situāciju, noskaidrojot, kas ir tie priekšlikumi un vektori, kuros būtu ļoti ātri un efektīvi jārīkojas. Izglītības un zinātnes ministrijai ir vajadzīgas pētniecībā un analītikā balstītas bāzes, kas ļautu priekšlikumus īsā laikā ne tikai realizēt, bet, kas ir jo svarīgāk, izskaidrot tos sabiedrībai,» teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzsvēra, ka pētījums netiks nolikts plauktā, un daudzas no minētajām rekomendācijām, kurās liels akcents likts arī uz komunikāciju ar sabiedrību, tiks ieviestas dzīvē. Operatīvi strādājot, tas varētu būt panākams divu līdz trīs gadu laikā.