Daļa Latvijas sabiedrības sastopas ar šķēršļiem pieaugušo izglītībā
Pieaugušo izglītība Latvijā kļūst pieejamāka un daudzveidīgāka, tomēr ievērojama daļa sabiedrības joprojām sastopas ar šķēršļiem mācību pieejamībā, īpaši zemāko ienākumu grupas un nodarbinātie mazajos uzņēmumos, izriet no jaunākā OECD ziņojuma par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē.
Kā aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā, ziņojumā analizēti 2023.gada Pieaugušo prasmju novērtēšanas pētījuma rezultāti.
Lai arī mācību pieejamība ir paplašinājusies, joprojām katrs ceturtais pieaugušais norāda uz šķēršļiem dalībai izglītībā. OECD valstīs visbiežāk minētie iemesli ir laika trūkums, ģimenes pienākumi un finansiāli ierobežojumi. Īpaši to uzsvērušas sievietes, jaunieši un augstāk izglītotie.
Savukārt Latvijā biežāk nekā citās valstīs minēts tāds šķērslis kā nepietiekami pieejams vai saistošs mācību piedāvājums.
OECD dati arī apstiprina, ka mācībās biežāk iesaistās cilvēki ar augstākiem ienākumiem. Latvijā ir viena no lielākajām plaisām starp augstu un zemu ienākumu grupu līdzdalību - šī atšķirība pārsniedz 35 procentpunktus. Tas nozīmē, ka zemāk atalgotie iedzīvotāji vairāk nekā divas reizes retāk piedalās mācībās nekā turīgākie, un tikai mazāk nekā 40% no zemāko ienākumu grupas ir piedalījušies mācībās. Šāda plaisa izteikta ir arī Čīlē un Portugālē.
Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, kopējā dalība pieaugušo izglītībā daudzās valstīs stagnē vai pat samazinās. OECD vidēji tikai 40% pieaugušo piedalās kādā no izglītības formām gada laikā, un lielākais kritums novērots tādās valstīs kā Koreja un Izraēla.
Latvijā gandrīz 30% lielo uzņēmumu darbinieku pēdējo četru nedēļu laikā piedalījušies mācībās. Tas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm - vidējais rādītājs starp valstīm ir 15%. Vienlaikus šīs mācības bieži saistītas ar veselības un drošības prasībām, nevis mērķētas uz produktivitātes veicinošo prasmju attīstību, norāda OECD.
Mazajos un vidējos uzņēmumos situācija ir mazāk iepriecinoša - tur līdzdalība izglītībā ir ievērojami zemāka, un mācību iespējas - ierobežotas.
Latvijā 65% mācību notiek darba laikā, savukārt 35% - ārpus tā. Līdztekus, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju, Latvijā ir salīdzinoši augsts ārpusdarba laika mācību īpatsvars.
Vairāk nekā 80% dalībnieku Latvijā uzskata neformālo izglītību par noderīgu savam profesionālajam darbam, bet 6% uzskata, ka mācības bijušas pilnīgi nelietderīgas. Šie rādītāji apsteidz tādas valstis kā Japāna un Koreja, kur mācības kā ļoti lietderīgas novērtēja tikai aptuveni ceturtā daļa pieaugušo, dodot priekšroku formālās izglītības piedāvājumam. Latvijā formālās izglītības iegūšanā iesaistās tikai 6% pieaugušo.
Visās OECD pieaug digitālo prasmju nozīme pieaugušo neformālajās mācībās - tās ir kļuvušas par vienu no visizplatītākajām neformālās izglītības jomām.
Latvijā 25 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji ar īsā cikla profesionālo augstāko izglītību nopelna par 74% vairāk nekā tie, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību. Tikmēr starp OECD valstīm šis rādītājs ir vidēji 39%. Profesionālās vidusskolas absolventu nodarbinātības līmenis ir augstāks nekā vispārējās izglītības absolventiem.
Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur visas profesionālās vidējās izglītības programmas paredz praktiskās mācības uzņēmumā. Tādējādi jaunieši var apgūt praktiskās iemaņas reālā darba vidē.
