Pētījums parāda, kā iedzīvotāji vērtē izglītības pieejamību Latvijā
Lielākā daļa jeb 64,6% Latvijas iedzīvotāju vidējās izglītības pieejamību vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā ļoti labu vai labu vērtē 37,3% aptaujāto, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja vidusskolas pārstāve Marta Kive, analizējot vidējās izglītības pieejamību reģionālā griezumā, secināts, ka kā labu un ļoti labu visbiežāk to vērtē Rīgā, kur tā domā 70% respondentu. Latgalē vidējās izglītības pieejamību par labu atzīst - 67%, Kurzemē - 66%, Vidzemē - 63%, bet Zemgalē - 56% iedzīvotāju.
Pētījumā 26,2% iedzīvotāju norādījuši, ka vidējās izglītības pieejamība Latvijā vērtējama kā viduvēja, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā viduvēju vērtēja 39,5% aptaujāto. 16,2% norādījuši, ka augstākās izglītības pieejamība ir slikta vai ļoti slikta, savukārt par vidējo izglītību šādu vērtējumu snieguši vien 4% aptaujāto.
Tāpat pētījums liecina, ka cilvēki ar bērniem, kuri šobrīd iegūst izglītību, ir mazāk kritiski savā vērtējumā, pauda Kive. Viņa skaidroja, ka, piemēram, ja vidējās izglītības pieejamību kā labu vai ļoti labu vērtē 67,8% respondentu ar bērniem, kuri iegūst izglītību, tad starp respondentiem bez bērniem, kas šobrīd iegūst izglītību, vidējās izglītības pieejamību kā labu vai ļoti labu vērtē 61,9% respondentu.
Kive norādīja, ka respondentiem tika lūgts novērtēt arī tālmācības iespējas un kā labas vai ļoti labas tās novērtēja 37,3% aptaujāto, kā viduvējas - 39,5% aptaujāto, savukārt kā sliktas vai ļoti sliktas - 16,2%. Pēc viņas paustā, pētījumā secināts, ka pietiekami liela daļa iedzīvotāju pagaidām vēl nav informēti par visām tālmācības iespējām, tā kā pieejai tālmācībai nepieciešams tikai interneta pieslēgums, kas Latvijā ir pieejams labā kvalitātē visā teritorijā.
Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis apgalvoja, ka iegūtie dati liek aizdomāties par kopējo noskaņojumu Latvijas izglītības nozarē, kas pēdējo notikumu ietekmē kļūstot arvien negatīvāks. "Skolotāju algu jautājums, eksāmenu vājie rezultāti, jaunais izglītības standarts un skolotāju neapmierinātība, par ko nepārtraukti ziņo presē, veicina kopējo sabiedrības viedokli par izglītību valstī," uzsvēra pedagogs.
Viņaprāt, negatīvs sabiedrības viedoklis var pārtapt daudz lielākā problēmā - neuzticībā Latvijas izglītības sistēmai, kas veicinās daudz lielāku jauniešu interesi par mācībām ārpus Latvijas.
Pētījums veikts no 2019.gada oktobra sākuma līdz 2019.gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.
Pēc Kives paustā, izglītības kvalitātes indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.