Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots, ka finansējumu zinātnei un pētniecībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2027.gadā, liecina NAP2027 pirmā redakcija.
2017.gadā zinātnei un pētniecībai tika nodrošināts finansējums 0,51% no IKP.
Viens no valsts attīstības plāna rīcības virzieniem paredz nodrošināt zinātnes izcilību sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai.
Plāna redakcijā norādīts, ka Latvijas valsts budžeta investīcijas zinātnei un pētniecībai ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, kā rezultātā nav iespējams nodrošināt nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs.
"Klimata pārmaiņas, ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas, augsta nevienlīdzība, straujā tehnoloģiju attīstība un pieaugošā migrācija rada Latvijas sabiedrībai un drošībai jaunus izaicinājumus, kuru risināšanai ir nepieciešami ieguldījumi zinātnē un pētniecībā. Pasaules attīstītās valstis konkurē, lai piesaistītu jaunus talantus globālajam zinātnes darba tirgum. Tādēļ būtisks izaicinājums ir sagatavot un no ārvalstīm piesaistīt pētniekus un profesionāļus zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai," teikts NAP2027.
Lai nostabilizētu savu vietu un lomu pasaules zinātnē, iesaistītos inovācijas procesos, plānā uzsvērts, ka Latvijas zinātnei ir jāpiedalās NAP2027 mērķu sasniegšanā stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē.
"Tas ir iespējams, tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu un speciālistu mobilitāti, sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un diasporu, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas un strādā labākajās Eiropas un pasaules zinātniskajās institūcijās un inovatīvos uzņēmumos," norādīts NAP2027.
Lai sasniegtu šos mērķus, plānā rosināts finansējuma īpatsvaru pētniecībai un attīstībai no IKP paredzēt 2% apmērā jau 2027.gadā. Dati uz 2017.gadu liecina, ka patlaban pētniecībai un zinātnei tiek novirzīts 0,51% no IKP.
Plānots arī audzēt zinātniskā personāla skaitu. 2017.gadā zinātnē tika nodarbināti 0,6239% no visiem nodarbinātajiem valstī, bet 2027.gadā to īpatsvaru plānots palielināt līdz 1,5%. NAP2027 plānots arī palielināt jauno doktoru īpatsvaru vecumā no 25-34 gadiem - ja 2017.gadā to bija 0,236% no visiem iedzīvotājiem, tad 2027.gadā tas varētu augt līdz 0,5%.
Jau ziņots, ka NAP2027 sākotnēji bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās. Šie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Tomēr novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi - reģionālā attīstība.
Patlaban spēkā esošā "Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam" (NAP2020) mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru, kā arī sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tāpat NAP2020 mērķis ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā.
