Latvijas vīrieši augstāko izglītību uzskata par mazāku vērtību

 
©Pixabay

Latvijā pieaug augstāko izglītību ieguvušo skaits, un tas gandrīz sasniedzis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk augstskolas diplomu iegūst sievietes, taču vīrieši šajā ziņā ir ievērojami kūtrāki, liecina OECD pētījums, kas sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai, tomēr šā gada galvenais temats ir augstākās izglītības monitorings.

Ņemot plašākā mērogā - 37% Latvijas iedzīvotāji no 25 līdz 64 gadiem ir ar augstāko izglītību. Vecumā no 25 līdz 34 gadiem pēdējos desmit gados augsti izglītoto skaits pieaudzis pat straujāk: no 29% līdz 42%. Tomēr šajā ziņā arvien palielinās plaisa starp vīriešiem un sievietēm - attiecīgi 30% vīriešu iegūst augstāko izglītību, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 45%, un šī starpība ir lielākā starp OECD dalībvalstīm, liecina OECD veiktā pētījuma Education at a Glance 2019 rezultāti.

Tāpat kā citās OECD valstīs, arī Latvijā augstāko izglītību ieguvušajiem ir labākas iespējas darba tirgū. Šis rādītājs ir pat augstāks, proti, 89%, kas ir pat par 4% vairāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% vairāk nekā pieaugušajiem ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību. Tajā pašā laikā ir 14% 20 līdz 24 gadus vecu jauniešu un 15% 25 līdz 29 gadus vecu, kas nemācās un arī nestrādā. Šajā grupā tikai 9% ir jaunieši ar augstāko izglītību.

Arī algas ziņā pieaugušajiem (25 līdz 64 gadi) ar augstāko izglītību ir iespēja saņemt par 46% vairāk nekā ar vidējo speciālo izglītību. Tiesa, Latvijā šīs iespējas ir zemākas nekā OECD valstīs vidēji (57%), un atšķirība starp tiem, kam ir maģistra vai doktora grāds, ir vēl lielāka (64% vairāk Latvijā, un 91% vairāk OECD valstīs). Sievietes arī saņem par 20% mazāk nekā vīrieši ar tā paša līmeņa augstāko izglītību, bet speciālo vidējo izglītību ieguvušajiem šī atšķirība ir pat 28%.

Latvijā izdevumi izglītībai ir palielinājušies, lai arī skolēnu un studentu skaits ir samazinājies, secinājuši pētnieki. Latvija aptuveni 4,2% no IKP tērē izglītībai (no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai), kas ir zem OECD valstu vidējā līmeņa - 5%. Izdevumi uz vienu skolēnu ir robežās no aptuveni 6500 ASV dolāriem (5884 eiro) pamatizglītībā līdz 7000 dolāru (6337 eiro) turpmākajās izglītības pakāpēs. Izdevumi pamatizglītībai un vidējai izglītībai Latvijā ir pieauguši par 13%, lai arī skolēnu skaits sarucis par 8%, tajā pašā laikā tēriņi augstākajai izglītībai samazinājušies par 7%, lai gan studentu skaits sarucis par 17%. Pamatizglītībai un vidējai izglītībai valsts atvēl pat 97% no visa finansējuma un 65% no augstākās izglītības finanšu resursiem.

Latvijā ir vienas no augstākajām studiju maksām Eiropā, taču tās ir ļoti atšķirīgas dažādās augstskolās. Tāpat kā Beļģijā, Igaunijā, Izraēlā un Apvienotajā Karalistē, 69% Latvijā studē valsts subsidētās izglītības iestādēs. Tikai trešā daļa bakalaura programmu studentu maksā par studijām šajās augstskolās, sākot no aptuveni 2100 ASV dolāriem (1902 eiro) līdz pat 11 200 ASV dolāriem (10 148 eiro), tomēr visbiežāk studiju maksa ir 4300 ASV dolāru (3896 eiro). Augstāka studiju maksa ir doktorantūrā - apmēram 5800 ASV dolāru (5255 eiro).

Lai arī maksa par studijām ir salīdzinoši augsta, tikai 5% studentu izmanto iespēju aizņemties valsts galvotu kredītu.

Pētījuma autori secinājuši, ka 14% augstskolu beidzēju mācījušies pedagoģijas jomā (OECD valstīs 12%). Tomēr šis skaits ievērojami sarucis pēdējos gados, sasniedzot vien 4% no visiem absolventiem. Tas ir lielākais kritums (arī Portugālē tāds fiksēts) starp OECD valstīm. Tas atsaucies arī uz pedagogu atjaunošanos. Tikai 1% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem ir skolotāji (OECD - 1,8%), kamēr 50 līdz 59 gadu vecumā tādu ir 2,8%. Gandrīz 46% pamatskolas un vidusskolu pedagogu ir 50 gadu veci vai vecāki. Latvijā ir arī konstatēts lielākais dzimumu disbalanss: vidusskolās no desmit pedagogiem astoņas ir sievietes, pamatskolā: deviņas sievietes, pirmsskolā - tikai sievietes.