Sporta skola – jauno sporta zvaigžņu kalve

© Kaspars Krafts, f64

Ventspils bērnu un jauniešu sporta skola Spars piedāvā nodarbības desmit dažādos sporta veidos: basketbolā, džudo, ložu šaušanā, BMX, sporta vingrošanā, šorttrekā, svarcelšanā, vieglatlētikā, peldēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā.

Attīstot sporta veidus, attīsta sporta bāzes

Sporta skolas Spars direktore Solvita Pleinica skaidro: «Ventspils bērniem tiek piedāvāti desmit sporta veidi, kuros bērni un jaunieši var pilnveidot savas prasmes no 5 līdz 25 gadu vecumam. Gan nodarbības, gan inventārs, gan sporta bāzes skolas audzēkņiem tiek nodrošinātas bez maksas.»

Viena no jaunākajām programmām ir BMX, kas strauji kļuva populāra pēc Māra Štromberga uzvaras olimpiskajās spēlēs. Attīstot šo sporta veidu, Piedzīvojumu parka teritorijā jau vairākus gadus ir atvērta brīvdabas BMX trase, kas šovasar tika pie lieliska papildinājuma - jaunas servisa ēkas, bet šā gada februārī darbu uzsāka arī trase telpās, kas dod iespēju trenēties cauru gadu.

Vidēji ik gadu sporta skolu apmeklē ap 1200 audzēkņu. Vaicāta par populārākajiem sporta veidiem, direktore teic, ka nemainīgi skaitliski lielākais jauno sportistu skaits ir basketbolā un vieglatlētikā. Arī peldēšana ir pieprasīts sporta veids, tāpēc ļoti nepieciešams būtu realizēt jaunā peldbaseina projektu. «Būs vai nebūs - to es nevaru pagaidām pateikt, bet mēs ļoti ceram. Ir ļoti svarīgi, lai pastāvētu iespēja trenēties 50 m celiņos, kas ir standarts starptautiskajās sacensībās. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīga ir bērnu peldētapmācība. Esam pilsēta pie jūras, upes un ezera, tāpēc katram bērnam ir jāprot peldēt.»

Lai piesaistītu Sporta skolai jaunus un spējīgus trenerus, skolas vadība absolventus, kuri saņēmuši augstākā līmeņa sporta skolas diplomu, mudina palikt strādāt sporta skolā, bet augstāko izglītību Sporta akadēmijā iegūt neklātienē. Tāpat aicina uz Ventspili jaunos trenerus, kuri studijas beiguši. Treneri cenšas strādāt ar jaunākajām treniņu metodēm un tehnoloģijām, kas ir atzītas pasaules sporta vidē. Ir jāspēj izsekot jaunākajām tendencēm it visā, jo sports attīstās tikpat strauji kā citas nozares.

Priekšplānā liek vispārējo sagatavotību

Ventspils Sporta skola ir ceļā uz jaunu pieeju jauno sportistu sagatavošanā - priekšplānā tiek izvirzīta vispārēja fiziskā sagatavotība, kas ir pamatā jebkuram sporta veidam. Solvita Pleinica teic: «Mums ļoti nepieciešami fiziskās sagatavotības treneri, jo viena no skolas prioritātēm ir izveidot sistēmu, kuras ietvaros ar mazajiem bērniem strādātu vispārējās fiziskās sagatavotības speciālisti un tikai vēlāk, saskatot talantus un ņemot vērā paša bērna vēlēšanos, viņi specializētos kādā konkrētā sporta veidā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī veselīgai pārtikai.»

Direktore vērš uzmanību, ka mazajiem bērniem ne vienmēr ir vajadzīgas lielas slodzes, lai viņi izaugtu par labiem sportistiem. Ir daži sporta veidi, piemēram, vingrošana, kur apmācība ir jāsāk ļoti agri, taču daudzos sporta veidos vispirms vajag nostiprināt ķermeni - muskuļus, saites, kaulus, attīstīt koordināciju, lai vēlāk, strādājot lielās slodzēs, negūtu traumas. Tiek uzskatīts, droši vien pamatoti, ka Latvijas lielo sporta zvaigžņu biežās traumas ir saistītas tieši ar nepietiekamu vispārējo sagatavotību, uzsākot sporta gaitas. «Es uzskatu, ka bērnam aktīvi ar sportu jāsāk nodarboties vēlāk, nekā grib vecāki - dažkārt viņi ir gatavi vest uz zāli jau trīsgadnieku. Šādā vecumā ir jārotaļājas un aktīvi jādarbojas kopā ar vecākiem drošā vidē. Visā Latvijā vērojama tendence, ka no sporta aiziet daudz pusaudžu. Kā viens no iemesliem ir pusaudžu vecums un ar to saistītās grūtības, taču otra puse ir saistīta ar aktīvo sportu - bērns, trenējoties striktā režīmā, astoņu gadu laikā ir morāli noguris no grūtībām un disciplīnas, tāpēc sportu visbiežāk izvēlas pamest. Sporta nozarei šobrīd ir nepieciešamas ļoti lielas pārmaiņas. Ceru, ka sporta nozares pārstāvji ir gatavi pie tā strādāt un sportu Latvijā attīstīt jaunā kvalitātē.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais