Jauno mācību gadu jaunās vai pārbūvētās ēkās sākušas vairākas vispārējās izglītības iestādes. Virkne skolu atjaunotas jau pirms tam, vēl daudzas gaida savu kārtu. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, kas pieejams gandrīz 143 miljonu eiro apmērā, līdz 2023. gadam modernizāciju piedzīvos kopumā 100 līdz 115 skolas.
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iecerējusi sniegt kompleksu atbalstu vispārējās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot ergonomisku mācību vidi, IKT aprīkojumu un risinājumus, jaunus dabaszinātņu kabinetus, kā arī sporta infrastruktūras sakārtošanu un izglītības iestāžu dienesta viesnīcu modernizēšanu, ievērojot to nozīmi skolu tīkla sakārtošanā, skaidro IZM. Ministrijas mērķis ir nodrošināt vienādas mācību iespējas bērniem visā Latvijā, un šīs iespējas ietver gan skolu aprīkojumu un mācību līdzekļus, gan līdzvērtīgu nodarbību piedāvājumu un mācību vidi kopumā.
Viens no jaunākajiem projektiem ir Ādažu vidusskolas jaunā sākumskolas ēka. Skolā kopumā mācās 1578 skolēni, no tiem 1. līdz 4. klasē zinības gūst 678 bērni. Skolēnu skaits šogad, salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis par apmēram 70 bērniem, un pirmo gadu atvērtas trīs vidusskolas paralēlklases, kā arī septiņas 1. klases, kas ir par vienu klasi vairāk nekā pērn, tāpēc jauna ēka skolai bija ļoti nepieciešama. Nu tā ir viena no modernākajām Baltijā, skaidroja Ādažu novada domes pārstāve Monika Griezne. Gaiteņi mācību korpusā izkārtoti ap stiklotajiem iekšpagalmiem, lai tajos nodrošinātu dabisko gaismu. Lai bērniem skolā būtu vieglāk orientēties, visas 32 mācību klases katrā stāvā sadalītas četros blokos, un katram piešķirta sava krāsa. Jaunajā sākumskolā izstrādāta ēdināšanas sistēma, kas plaši izplatīta Skandināvijā un Igaunijā, bet Latvijā vēl tikai sāk veidoties. Tā ir skolēnu pašapkalpošanās, proti, bērni, sākot no 1. klases, paši izvēlas ēdienu. Tas nodrošina to, ka bērns tiešām ir paēdis, turklāt - šāda sistēma mazina atkritumu daudzumu. Lai divos lielajos starpbrīžos skolēni pagūtu ieturēt pusdienas un nebūtu drūzmēšanās, izveidotas divas atsevišķas ēdamzāles - 1. un 2. stāvā. Liels ieguvums novada iedzīvotājiem ir arī sporta zāles izbūve, jo ārpus mācību laika tā tiks izīrēta dažādu sporta veidu treniņiem un sacensībām.
Patlaban īstenota būvniecības 1. un 2. kārta (1. kārta - mācību klases 1.-4. klasei, 2. kārta - sporta zāle), kas izmaksāja 15,3 miljonus eiro. No tiem pašvaldība finansēja 11,3 miljonus eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonds - 2,3 miljonus eiro, valsts budžeta dotācija - 1,7 miljoni eiro. Atbilstoši projektā plānotajam Ādažu sākumskolas 3. kārtas (specializēto mācību kabinetu) izbūve jāveic līdz 2022.gadam.
Arī Jelgavas Valsts ģimnāzija piedzīvojusi rekonstrukciju. Trīs gadus, gaidot, kad pabeigs ēkas atjaunošanu, mācības notika Jelgavas pilī. Ģimnāzija, kas būvēta pēc arhitekta Valda Zebauera projekta, durvis vēra 1939. gadā. Kara laikā tā stipri cieta (tika iznīcināti aptuveni 95% Jelgavas apbūves), tāpēc to nācās atjaunot. Tā kā skola kopš tā laka nebija piedzīvojusi nopietnu remontu, tajā bija saglabājušās 20. gadsimta 30. gadu vēstures liecības, tāpēc tika nolemts tās maksimāli saudzēt.
Būvdarbi ilga divarpus gadus, ēkai tika nomainīts jumts un logi, fasāde atguva sākotnējo pelēcīgo toni, teritorija tika labiekārtota un stadions - rekonstruēts. Izbūvētas arī jaunas komunikācijas - apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība. Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Izveidota arī plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam. Mēbeles izgatavotas pēc individuāla pasūtījuma, jaunas iekārtas sagaidījusi gan skolas ēdnīca, gan meiteņu mājturības kabinets, sagādāts aprīkojums dabas zinātņu kabinetiem un laboratorijām. Modernizētas arī dienesta viesnīcas, kas ir īpaši svarīgas skolu tīkla kārtošanā.
Projekta Mācību vides uzlabošana Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā kopējās izmaksas ir 13,6 miljoni eiro. Attiecināmās izmaksas ir 9,4 miljoni eiro: 6,3 miljoni eiro ir ERAF finansējums, 3,1 miljons eiro - pašvaldības un valsts budžeta dotācija. Neattiecināmās izmaksas ir 4,1 miljons eiro, kas ir Jelgavas pašvaldības finansējums.
• Rīgas Franču licejā
• Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā
• Jelgavas Valsts ģimnāzijā
• Balvu pamatskolā
• Līvānu 1. vidusskolā
• Ludzas pilsētas ģimnāzijā
• Preiļu Valsts ģimnāzijā
• Preiļu 1. pamatskolā
• Alūksnes novada vidusskolā
• Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā
• Ādažu vidusskolā
• Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
• Salaspils 1. vidusskolā
• Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā
• Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā
• Liepājas Raiņa 6. vidusskolā
• J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā
• Daugavpils 3. vidusskolā
• Daugavpils Krievu vidusskolā - licejā
