Izglītības kvalitātes kritēriji dienasgaismu ieraudzīs tikai rudenī
Sakārtojot skolu tīklu, svarīgi par atskaites punktu ņemt ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos rādītājus. Līdz šim vienīgie bijuši centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, bet tie jāpapildina ar citiem kritērijiem. Šobrīd tapis vien uzmetums, bet gala rezultātu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola prezentēt tikai rudenī, tālab izpelnījusies Saeimas atbildīgās komisijas pārmetumus.
Jau šā gada februārī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, iepazīstinot valdību ar izglītības sistēmas pilnveidošanas plāniem, uzsvēra, ka to, būt vai nebūt skolai, nevar vērtēt tikai pēc skolēnu skaita. Stājoties spēkā jaunajam mācību saturam, svarīgākais izglītības iestādes rādītājs ir kvalitāte. Tāpēc IZM iecerējusi papildināt kvalitatīvos kritērijus ar virkni citu. Piemēram, tiks ņemta vērā mācību organizācijas formu daudzveidība, skolēnu pastāvīgais pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs, karjeras izglītība, vecāku iesaiste. Ministre gan atzina: tie nebūs viegli izmērāmi. Taču būtiski panākt, lai tie nepaliek uz papīra, bet ir saistoši visām vispārizglītojošām skolām.
Pašlaik ir izstrādāts kritēriju «rāmis», kas sadalīts piecos blokos: kvalitatīvs mācību process, droša vide, atbilstošs piedāvājums, laba pārvaldība un aktīva līdzdalība. Katrā no tiem būs ietverti konkrēti indikatori, kas, piemēram, ļaus izmērīt ne tikai mācīšanās kvalitāti, bet arī mācīšanas procesa efektivitāti - ieguldītais pret sasniegto, norāda IZM. Tiks paplašināts arī vides drošuma jēdziens, uzsvaru liekot ne tikai uz fizisko, bet arī emocionālo vidi. Tas noteikti ir jāņem vērā, jo uz to norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA pētījumā - no fiziskās un emocionālās vardarbības Latvijā mēnesī vairākas reizes cieš teju trešā daļa 15 gadus veco skolēnu, kas mūs ierindo aptaujas otrajā vietā. Tāpēc, lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, skolām jākoncentrējas ne tikai uz mācību procesu, bet ciešāk jāsadarbojas ar pašvaldību un sabiedrību.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka detalizētāk un precīzāk jāizstrādā mērķi, lai deputāti varētu tos analizēt un par tiem diskutēt. Pašreizējais materiāls ir pārāk trūcīgs, lai to darītu, tāpēc IZM darbs vērtējams kā ļoti vājš. Arī citi deputāti neslēpa, ka gaidījuši ko vairāk par mazu un ļoti vispārīgu prezentāciju. Tika uzsvērts, ka visaptveroša mācību instrumenta izstrādāšana ir ļoti svarīgs uzdevums, un skaidrs: viegli tas nebūs, un var gadīties, ka novedīs pie atgriešanās pie iepriekšējā modeļa, tomēr ir jāmeklē vājās vietas un jāveido jēgpilns dokuments. Savukārt parlamentārā sekretāre Anita Muižniece paskaidroja, ka šobrīd ir tapusi karte, kas parāda virzienus, kurp doties. Vispirms ir jāsaprot mehānismi un pieeja, un tikai tad var ķerties klāt kritēriju izstrādei. Par konkrētiem priekšlikumiem varēs diskutēt nākamajā posmā, visticamāk, jaunā mācību gada pirmajā pusē, bet kritērijus vajadzētu sākt ieviest ar 2020. gada otro pusi. Pašlaik notiek diskusijas darba grupā, kurā ir iekļauti arī starptautiskie eksperti. IZM dokumentu izstrādes procesā izvērtēs arī datu pieejamību, kā arī sagatavos priekšlikumus izglītības kvalitātes monitoringa rīku aprakstiem.