Ašeradens: Latvijas universitātes nav orientētas uz pārmaiņām

 
©Oksana Džadana/F64

Latvijā universitāšu autonomija drīzāk noved pie stagnācijas, nevis attīstības, jo tās izveidojušas pašpietiekamu sistēmu, kas sargā to, kas ir, un nav orientētas uz pārmaiņām, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Komentējot pēdējos notikumus par Latvijas Universitātes rektora ievēlēšanu, politiķis atbildēja, ka pašā universitātē veidojas divas nometnes, starp kurām aug pretrunas.

Tāpēc viņaprāt universitāte ir ļoti sarežģītā situācijā, un viņš nav priecīgs par to, kā universitāte tiek ar to galā. "Gribētu redzēt, ka universitāte ir gan augstās zinātnes citadele, gan augstu vērtību nesēja. Šobrīd universitāte ir ļoti tālu no tā. Ja runājam par universitāšu autonomiju, tā nav nekāda svētā govs. Vienā brīdī šī autonomija radīta, bet tā ir izrādījusies neefektīva. Varētu gribēt, lai Latvijas universitātes uzrāda daudz labākus rezultātus," sacīja politiķis.

Viņš skaidroja, ka dažus simtus kilometru tālāk ir Tartu universitāte, kas jau ir pasaules labāko augstskolu piecsimtniekā un stūrē uz trīssimtnieku, tai ir spoža starptautiska reputācija. Arī Lietuvā divas universitātes virzās tā saucamā piecsimtnieka virzienā.

"Tikmēr mūsu universitātes izveidojušas pašpietiekamu sistēmu, kas sargā to, kas ir, un nav īsti pārmaiņu orientētas," piebilda Ašeradens un piekrita apgalvojumam, ka mūsu universitātes autonomiju izmanto stagnācijai, nevis attīstībai.

Pasaulē lielākoties līdztekus satversmes sapulcēm un senātiem universitātēm ir arī padomes. Tartu universitātē, piemēram, pieci cilvēki padomē ir deleģēti no universitātes senāta, viens ir no Zinātņu akadēmijas, bet pieci ir valdības iecelti. Padome nodrošina universitātes saiti ar sabiedrību, kā Latvijas gadījumā iztrūkst. Igaunijā tieši padome apstiprina universitātes stratēģiju un budžetu, bet rektoru vēl gan padome, gan senāts, gan arī studentu pārstāvji.

"Uzskatu, ka arī Latvijā augstskolu pārvaldībā nepieciešamas pārmaiņas un pavisam drīz. Universitātēm jāspēj atskaitīties sabiedrības priekšā par to, ko viņas dara. Latvijas Universitātes gadījumā autonomija sevi ir izsmēlusi un mums ir jāiet uz citu modeli, jo ātrāk, jo labāk," uzskata komisijas vadītājs.