Vidējās izglītības standarts finiša taisnē; kādas izmaiņas skars vidusskolēnus?
 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.

Projekta Skola 2030 vadītāji kā lielāko izaicinājumu uzskata jaunā modeļa īstenošanu dažādu mērogu un profilu skolās. Patlaban Latvijā 60% vidusskolu ir ļoti mazas vai mazas - ar mazāk nekā 90 skolēniem 10. līdz 12. klasēs kopumā, kas nozīmē - vienu klasi katrā gadā (tātad mazākus izvēļu grozus un lielākas izmaksas, lai tos izveidotu). «Izglītības saturu vidusskolā apgūt trijos līmeņos un iespēju 30% no programmas skolēnam izvēlēties pašam, mācīties mazāku skaitu priekšmetu un iegūt padziļinātu specializāciju - vislabāk varēs vidusskolās ar vismaz divām paralēlklasēm jeb 50 un vairāk skolēniem katrā klašu grupā. Arī pedagogu šādās skolās, kas spēs nodrošināt kvalitatīvu padziļinātu mācīšanu, visticamāk, būs vairāk,» norāda Skola 2030 satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, piebilstot, ka turpmāk vairs nebūs iespējama parasta vidusskola - katrai no tām būs jāizsver un jāattīsta savs unikālais piedāvājums. Patlaban Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis 11 grozus, taču katrai skolai būs iespēja izveidot savējos, tikai ar nosacījumu, ka katrā no tiem būs vismaz trīs padziļinātie kursi.

Z. Oliņa arī uzsver, ka skolu vadībai un pedagogiem būs jāsaskaras ar neierastu darba praksi: jādomā par izvēļu grozu veidošanu, mācību plānu sastādīšanu, lai nodrošinātu secīgu skolēnu izvēlēto priekšmetu un to līmeņu apgūšanu, jāplāno pedagogu profesionālā pilnveide, īpaši - padziļināto kursu skolotājiem. Tātad nepieciešams būs konsultatīvais un metodiskais atbalsts.

Pašvaldības raizējas, ka reformas un visādu veidu izmaiņas notiek vienlaikus, tāpēc grūti visam veltīt vajadzīgos resursus. Balvu novada domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāju Intu Kaļvu iepriecina, ka vismaz beidzot pašvaldībām «sāk ko teikt un runāt» par vidējās izglītības standartu. Tomēr joprojām ir daudz neskaidrību. Arī attiecībā uz izvēļu groziem. Viņa pieļauj: ja būs viena vidusskola novadā, tad būs vieglāk tos nokomplektēt, ja divas - kā panākt, lai piedāvājums nepārklājas? Skaidrs arī, ka ģimnāzijās būs vieglāk izveidot vairākus grozus, bet laukos tas būs sarežģītāk. Tāpat jāņem vērā tas, ka laukos ir daudz braukātāju - skolotāju, kas strādā divās un pat trijās darbavietās. Kā to visu varēs sakoordinēt? Tiek uzsvērts, ka skolām būs liela autonomija. No vienas puses, tas ir labi, bet, no otras, - tas nes līdzi arī ievērojamu risku gadījumā, ja skolēns maina dzīvesvietu, bet tur tuvējā vidusskolā tiek piedāvāti pavisam citi grozi.

Viņai pievienojas Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra: mazajām skolām ir liels apdraudējums. Skolēnam nāksies pieņemt to, ko piedāvās skola. Vai tas neierobežos viņu un viņa nākotnes plānus? Vai atkal - ja no 16 skolēnu klases lielākais vairākums paņems pirmo grozu, bet otru - vien pāris? Vai tādā gadījumā tiem skolēniem nevajadzēs izlemt - palikt 11. klasē turpat vai tomēr mainīt skolu? Ne vienmēr tas ir tik viegli izdarāms.

Tāpat nāksies krietni palauzīt galvu par diferencētajām pedagogu apmācībām, proti, iespēju papildināt zinības savā priekšmetā, lai varētu pasniegt to arī padziļinātā līmenī. Vispār par metodisko darbu un materiāliem cepas visa valsts, atzīst I. Kaļva. Cerot, ka šajā posmā darbs ritēs raitāk. Jo pirmsskolas, kurās jaunais saturs tiks ieviests šā gada 1. septembrī, vēl tagad nav saņēmušas metodiskos materiālus, lai gan solīti jau martā.

Arī Dobeles novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko raizējas par tālākizglītošanu - kursos vietu skaits ir ierobežots, tāpēc tiek tikai daļa pedagogu. Būtiski, lai informācija iziet visus līmeņus, bet tas prasa laiku un resursus. Pat ekspertiem un jomu vadītājiem nav līdz galam saprotamas izmaiņas. «Ja 20 gadu strādāts pēc cita modeļa, nākas pamatīgi mācīties, lai darītu to savādāk,» teic M. Vaļko. Katrā ziņā uz skolu direktoru pleciem gulsies liela atbildība, lai nodrošinātu mācību iestādi ar kvalificētiem pedagogiem, kas spēs mācīt visos līmeņos. Satraucot arī tas, ka pēdējo divu gadu laikā Dobeles novada skolās nav ienācis neviens jaunais speciālists, kurš būtu beidzis pedagoģijas programmu.

Valkas novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks ievērojis, ka daudz kas uzlikts uz vietvaras pleciem. Arī finansiāli. Jo, lai nodrošinātu grozus, nāksies piesaistīt vēl speciālistus. Kas par to maksās? Valkā ir viena liela vidusskola, kurai būtu jāuzņemas arī metodiskā un atbalsta centra funkcijas, bet atkal - tam trūkst finansējuma. Turklāt lielai daļai pedagogu ir daudz kontaktstundu, pa kuru laiku viņi spēs atrast laiku sadarbībai ar citiem skolotājiem? It īpaši, ja nav brīvas dienas. Viņš arī uzskata, ka klupšanas akmens daudzviet būs tādās jomās kā, piemēram, dizains, kultūras izpratne un pašizpausmes māksla - būs grūti atrast speciālistus, kas spēs to mācīt vidusskolas līmenī.