Specializētajām skolām jāatrod gandrīz četri miljoni eiro
 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.

Patlaban šīs skolas apmeklē gandrīz 17 000 audzēkņu - vairākums padziļināti mācās valodas (9641) un mūziku (4526). Lai varētu nodrošināt individuālu pieeju un padziļinātu zinību apguvi, ik gadu šo programmu realizācijai tiek piešķirti kopumā papildu 3,8 miljoni eiro, un šo summu skolas var izmantot vai nu klases dalīšanai grupās, individuālajām nodarbībām, vai algas likmes paaugstināšanai. Tajā pašā laikā 83 izglītības iestādes ar kopumā 16 000 skolēnu, kas realizē padziļinātu priekšmetu mācīšanu, nesaņem no valsts papildu naudu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Jaunajā pamatizglītības standartā, ko apstiprināja pērn novembrī, vairs nav paredzēts specializēto skolu modelis, taču tiekot izstrādāti grozījumi, kas dos iespēju šīm izglītības iestādēm licencēt autorprogrammas, pieļaujot izmaiņas vienas jomas ietvaros 25% apmērā. Tiks noteikti arī kvalitātes kritēriji, un, ja tie tiks izpildīti, būs arī papildu finansējums. Patlaban nevar atbildēt, kādi tie būs, bet līdz šā mācību gada beigām tie būs zināmi. I. Šuplinska gan pauda izbrīnu, ka jau novembrī neviens nav cēlis iebildumus pret šādu soli. IZM nekādā ziņā necenšoties atteikties no tradīcijas, bet gan vēloties to sakārtot. Ministre arī atgādināja, ka ir noteikts stundu skaits, ko bērns var apgūt nedēļas laikā. Novirziena skolās audzēkņi nemitīgi tiek pakļauti pārslodzei, jo viņiem nodarbību ir vairāk nekā «parastajās» skolās.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, runājot valodu skolu vārdā, sacīja, ka tām nav bijis zināms par IZM nodomu atteikties no padziļinātajām programmām. Tikai pēc tam atklājies, ka jaunajā standartā ne tikai noteikts mazāks stundu skaits (pirmajai svešvalodai - 3 stundas nedēļā, otrajai - 2, bet trešā vispār nav paredzēta), bet arī noņemts papildu finansējums. Tādējādi tiekot zaudēti 47% no līdzšinējās programmas, kas liegs to realizēt. Viņa akcentēja, ka nav jau runa par to, ka jaunieši neapgūs svešvalodas «parastajās» programmās, bet par augstu valodas prasmes līmeni, kas paver ceļu pat uz diplomātisko dienestu. «Konkurss uz pirmo klasi Rīgas Franču licejā ir milzīgs. Vai tas jau nav apliecinājums kvalitātei? Nereti vecāki pat deklarējas tuvāk skolai - teju puķu kioskā, lai tikai bērni varētu mācīties,» piebilda Rīgas Franču liceja direktore Vineta Rūtenberga. Runājot par pārslodzi, vecāku pārstāvji atzina: skaidrs, ka tad, ja vēlies sasniegt augstāku līmeni, jāstrādā ir vairāk un bez individuālām nodarbībām tas nav panākams. Turklāt - jo agrīnāka ir specializācija, jo labāk, tāpēc šādām skolām noteikti ir nākotne.

Latvijas Pedagogu asociācijas vadītājs Andrejs Mūrnieks neslēpa sašutumu, ka par vērtību netiek uzskatīts tas, ar ko esam bagāti. Vajadzētu rīkoties tā, lai šādu skolu skaits aug, nevis iet mazumā. Tā notiekot, kad, apspriežot jauno standartu, koncentrējas tikai uz saturu, nevis stundu skaitu.

Nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja netracināt sabiedrību ar nepārdomātām reformām, kas galu galā grauj pedagogu profesijas prestižu. Pēc iespējas ātrāk jāievieš skaidrību, lai zinātu, kas skolas gaida no 2020. gada.

Deputāts Raivis Dzintars uzsvēra, ka komisijai jāatvainojas visiem klātesošajiem, ka šādu situāciju ir pieļāvuši. Diskusija par šo jautājumu nav bijusi, jo šāda informācija līdz parlamentam nebija nonākusi. Labi, ka ministre šo problēmu pieteikusi koalīcijas padomes sēdē, kurā vairākums atzinis - šāda situācija nav pieļaujama un četri miljoni eiro ir jāatrod. Arī komisijas vadītājs Arvils Ašeradens sacīja, ka līdz Jāņiem šis jautājums tiks vēlreiz izskatīts un tad tiks pieņemts lēmums.

Profesionāli orientētas padziļinātas programmas īsteno 45 skolas:

  • 18 - mūzikas
  • 16 - valodu
  • 5 - mākslas
  • 5 - matemātiku
  • 1 - mājturību
  • 1 - informātiku

Avots: IZM