Latvijā ir 48 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. 19 mūzikas novirziena skolas un vecāki satraukušies, ka tas ietekmēs izglītības kvalitāti, jo nebūs iespējas audzēkņiem nodrošināt individuālo apmācību, bez kā instrumenta spēle nav iedomājama.
«Pagājušā gada vasarā kopā ar sešgadnieku apmācības idejām klusi klusītiņām, īpaši uzmanību tam nepievēršot, tika ielobēti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz visu novirzienu skolu pārvēršanu par parastajām skolām. Citas, piemēram, valodu novirzienu skolas, savu iespēju robežās vēl spēs kaut kā lavierēt, bet mūzikas novirziena skolām tas ir nāves spriedums. Jo mūzikas instrumentam nepieciešamas individuālās stundas, tās nevar mācīt kopā visiem bērniem,» satraukumu visu 4300 mūzikas novirziena skolu audzēkņu un viņu vecāku vārdā pauž Agnese Pastare.
Kāpēc gan šiem bērniem turpmāk nemācīties mūzikas skolās? Jo mūzikas skolās brīvu vietu nav! Tās nav paredzētas tādam bērnu pieplūdumam! Piemēram, Ventspils Centra sākumskolā ir sešas mūzikas klases, kopā 161 skolēns. Lai iekļautu viņus mūzikas skolā, kas ir Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā, būs nepieciešams būtisks finansējuma palielinājums. Tātad IZM būs budžeta līdzekļu pārpalikums un to novirzīs KM? Pilnīgi noteikti nē, ir pārliecināta A. Pastare, piebilstot, ka šāds sāpīgs grieziens atstās iespaidu arī uz dziesmu svētku kustību, jo bērni nepratīs ne dziedāt, ne muzicēt.
Arī mūzikas novirziena skolu direktori pievienojas A. Pastares viedoklim. Talsu pamatskolas, kur mācās 193 skolēni, direktore Dina Bičule norāda, ka šobrīd palielinātais finansējums ļauj nodrošināt katram audzēknim ik dienas 20 minūtes individuālai nodarbībai, bet talantīgākajiem - 40 minūtes. Tas arī ļauj mācīt papildu instrumentus. Kas tad notiks pēc nākamā mācību gada? Vai programmas būs jāaprauj pusratā? Arī Rīgas 6. vidusskolas, kurā novirziena klasēs mācās 688 bērni, direktors Haralds Bārzdiņš uzskata: šī Latvijas izglītības sistēmas tradīcija jāsaglabā, jo šāds modelis ļauj vienkopus mācīt daudz vairāk bērnu nekā specializētajās mūzikas skolās, turklāt ar ļoti labiem rezultātiem. To pierāda arī viņa vadītā skola, kurā ir trīs pūtēju orķestri, bigbends, simfoniskais orķestris, kori, arī zēnu koris. Daudzi ārzemnieki brīnoties, ka tas iespējams vienā skolā. Turklāt muzikālā izglītība atstāj iespaidu uz cilvēka kopējo inteliģenci, un ir liela atšķirība starp tiem, kas to ir ieguvuši un kas nav. H. Bārzdiņš pieļauj, ka sliktākajā gadījumā pašvaldības pašas papildus finansēs šīs skolas, bet ne jau visas.
IZM skaidro, ka kopumā gadā šo programmu īstenošanai piešķirs gandrīz četrus miljonus eiro. Šī prakse pieļauj, ka, piemēram, vienā novadā vienā izglītības iestādē no valsts budžeta tiek apmaksātas padziļinātas programmas, bet citas iestādes papildu finansējumu nesaņem, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi, visiem bērniem ir vienāds.
IZM uzsver: pērn novirzienu skolas tika informētas, ka pēc jaunā mācību satura ieviešanas visām skolām būs vienlīdzīgas tiesības un iespējas piešķirtā finansējuma ietvaros izstrādāt un licencēt savas izglītības programmas, arī profesionāli orientētas. Jaunais pamatizglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, tādējādi vēl 2019./2020. mācību gadā līdzekļi padziļinātām programmām tiek saglabāti līdzšinējā apmērā.
