NRA skaidro, kā izglītības ministres 100 dienu darbu vērtē nozarē strādājošie
 
©Ģirts Ozoliņš/ F64 Photo Agency

Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.

Viskritiskāk I. Šuplinskas darbu un komunikāciju ar sociālajiem partneriem vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Sadarbības sākums šķitis cerīgāks, nekā tas izvērties. Klausoties ministres retorikā, tā vien šķiet, ka tā vērsta nevis uz demokrātiskām, bet autoritāra stila metodēm, akcentē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pārmet autoritārismu un atrautību no IZM

Ministre nerespektējot sanāksmēs panāktās vienošanās, arī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē ne. Vispirms apgalvots, ka grozījumi likumā būs, tad pēkšņi kažoks tiek mests uz otru pusi un tiek teikts, ka nebūs vis. Liekas, ka tas tiek darīts mērķtiecīgi. «Kamēr nozari nevadīs tāds ministrs, kas izpratīs sociālā dialoga lomu, tikmēr turpināsim cits citu izpļaukāt,» saka I. Vanaga.

Skolu direktori kā vājāko punktu atzīmē ministres un viņas biroja mazo sazobi ar IZM ierēdņiem. Iespējams, ka tā ir tāda Latvijas politikas īpatnība, jo arī iepriekšējo ministru laikā tā bijis, ka politiskā dienaskārtība ir atrauta no ministrijas, spriež Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns. Tajā pašā laikā viņš nevarot sūdzēties par līdz šim notikušo ministres sadarbību ar LIVA. Viņa esot ļoti atsaucīga un pat vairākkārt tikusies klātienē ar direktoriem. Būdama «augstskolu ministre» (tam ir savi plusi un savi mīnusi), nav slēpusi, ka vispārējās izglītības virtuvi nepārzina. «Saturiski viņa ir ļoti atvēzējusies, negribētos, ka viņai nāksies piedzīvot ko līdzīgu kā iepriekšējai nozares vadībai, kas nespēja tikt galā ar iecerētajām reformām,» teic R. Kalvāns.

Augstākā izglītība atstāta novārtā

Latvijas augstskolu studenti uzskata šo periodu par ministres ieskriešanās un izpētes laiku. Viņas uzmanība bija vairāk pievērsta pedagogu algām un skolu tīkla reformai, atstājot augstākās izglītības politikas jautājumus uz nākamo posmu, domā Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina. Tai pašā laikā ir patīkami, ka I. Šuplinska iesaistījusi studentus valdības rīcībplāna, arī deklarācijas izstrādē un iekļāvusi šajos dokumentos viņu iesniegtos priekšlikumus. Uzteicams, ka ministre pati aktīvi seko līdzi studentu kreditēšanas sistēmas reformai un aktīvi virza uz priekšu to. Taču attiecībā uz studējošo stipendijām noteikti pārāk tāli termiņi. Apbēdina arī tas, ka saglabājas iepriekšējo ministru tendence neinformēt nozari, bet vispirms izpausties publiskajā telpā.

Biznesa augstskolas Turība rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzsver, ka simt dienas ir pārāk īss laiks nopietnu secinājumu izdarīšanai. Pirmais reālais priekšstats par jaunās ministres uzņemto izglītības politikas kursu būs tikai tad, kad veidosies 2020. gada budžeta aprises. Šobrīd ir iepazīšanās un virzienu meklēšanas posms, ko pavada arī atsevišķu iepriekšējās valdības atstāto ugunsgrēku dzēšana. Lai sekmīgi pārvarētu šo pārejas posmu, ministrei nepieciešama liela meistarība un politiskā tālredzība. Jāņem vēra arī izglītības sistēmas specifika un inerce. Tajā ietvertais intelektuālo, materiālo un finansiālo resursu apjoms nav pakļaujams pēkšņām un nepārdomātām reformām.

Augstākajā izglītībā šobrīd nav skaidrības par ministres plāniem, atzīst A. Baumanis.

Zinātnē - evolūcija, sportā - pozitīvas vēsmas

Savukārt jaunie zinātnieki ir iepriecināti, ka notikusi likumsakarīga evolūcija jau uzsāktajiem darbiem un procesiem, nevis revolūcija, radikāli mainot visu sistēmu. Ļoti atzinīgi novērtējot to, ka zinātne ir izvirzīta par prioritāti. «Protams, īstās ugunskristības varēsim vērot 2020. gada budžeta veidošanā, bet jau šobrīd redzams, ka I. Šuplinska atbalsta pozīciju ieguldīt naudu sistēmā gudri, prasot no zinātniekiem Latvijai noderīgu rezultātu,» norāda Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.

Pozitīvas vēsmas sporta jomā sajutis Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis - tas gan attiecoties uz šo valdību kopumā: «Pateicoties mūsu akcijai Es atbalstu sportu, kā atbalss tai ir valdības rīcībplānā par sportu iekļautie trīs punkti. Tāpat ir skaidrots, kā tie tiks īstenoti. Līdz šim nekā tāda nebija.» Labi, ka IZM Sporta departamentu joprojām vada pieredzējuši šīs jomas cilvēki, ar kuriem līdz šim spējuši atrisināt arī strīdīgus jautājumus. Gribētos gan vairāk pašas ministres tiešu līdzdalību, tomēr uzteicami, ka ar viņas atbalstu esot izdevies sagatavot visus dokumentus Latvijas ziemas olimpisko spēļu pieteikumam. Tāpat atzinīgi vērtējams tas, ka, budžetu veidojot, tika iestrādāts papildu finansējums mūsu sportistu dalībai olimpiādē.