Lai gan, aicinot apvienoties ar Latvijas kustību Solidaritāte un Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā iesaistījusies Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, LSDSP līderis Jānis Dinevičs pamatoja, ka LSDSP ir jāizvēlas līdzdalība tādā apvienībā, kas nesašķeltu partiju.
Šodien LPP/LC apņēmusies paziņot, vai tā ir gatava iesaistīties Valda Dombrovska valdībā. Drošas prognozes par gaidāmo politiķi neizsaka, jo pagājušajā nedēļā ārpus valsts bija gan premjers V. Dombrovskis (JL), gan LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, tādēļ sarunas arī neformālā gaisotnē neesot bijušas diez ko intensīvas.
Apvienībai TB/LNNK joprojām notiekot intensīvas sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem vēlēšanās – kā nopietnākie sabiedrotie tiek uzlūkota Vienotība, taču atsevišķas tikšanās bijušas gan ar Visu Latvijai, kas varētu būt partneris gan Vienotībā, gan ārpus tās, gan arī Zaļo un zemnieku savienību.
No šodienas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMDP) vadītāja krēslā sēdīsies nu jau bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, kura atbrīvošanu no amata ministrijā vakar apstiprināja Ministru kabinets. Savukārt līdzšinējais dienesta direktors Semjons Štrihs, iespējams, atgriezīsies dienesta Rīgas reģionālā centra vadībā.
Lai gan pienācis aprīlis, Finanšu ministrija joprojām nav devusi atbildi, vai akceptēs Veselības ministrijas prasīto naudas pārdali, lai varētu samaksāt slimnīcām 4,3 miljonus latu par janvārī veikto darbu.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikā 40 gadus vecam pacientam, kuram diagnosticēts nieru audzējs trešajā stadijā pirmo reizi Latvijā veikta plaša operācija, izņemot milzīgu audzēja trombu -6 cm diametrā un 10 cm garumā, informēja slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.
Runas par partijas Visu Latvijai pievienošanos apvienībai Vienotība, kurā jau ir Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, varētu būt izsmeltas, jo partija nav gatava priekšvēlēšanu aģitācijā iesaistīties ar pietiekamu finansiālo artavu. Kā raidījumam De facto apliecinājis Visu Latvijai līderis Raivis Dzintars – prasīti 10 000 latu par katru kandidātu, kas tiktu iekļauts sarakstā.
Pērn reti kurš izvairījies no algu samazinājuma – arī politiķi un valsts iestāžu amatpersonas, apliecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto deklarāciju dati. Taču ne vienmēr tas nozīmējis nepieciešamību reāli savilkt jostas, un ir amati, kuros ienākumus gandrīz līdzšinējā līmenī palīdz noturēt kompensācijas, kā tas, piemēram, ir Saeimas deputātiem.
Viena no biežākajām problēmām, kas saistīta ar pacientu neapmierinātību ārstēšanas procesā, esot saistīta ar savstarpējo komunikāciju un attieksmi, liecina Pacientu ombuda pieredze. Pērn gada laikā ombuds saņēmis vairāk nekā 370 sūdzību, un lielākoties tās bijušas tieši par medicīnas darbinieku attieksmi, tikai pēc tam – par medicīnisko kvalitāti.
Kārtējos Pasaules bankas (PB) ierosinājumus nākamā gada budžeta samazināšanai šoreiz politiķi gan vērtē īpaši piesardzīgi, pat ar zināmu atturību, norādot, ka daudz kas no ziņojumā rakstītā varētu Latvijai maksāt pārāk dārgi.
Līdz ar dramatisko finansējuma samazinājumu veselības aprūpei nav iespējams ne tikai samaksāt ārstniecības iestādēm par jau sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī plānot turpmāko medicīnas attīstību.
Uz tikšanos ar koalīcijas partijām un premjeru Valdi Dombrovski (JL), lai runātu par iespējamo iesaistīšanos valdībā, LPP/LC līderis Ainārs Šlesers vakar ieradās pēc tam, kad bija piedalījies LPP/LC un Tautas partijas atbalstītā uzņēmēju sabiedriskās organizācijas Par labu Latviju dibināšanā.
Tas, ka vakar divu koalīcijas partiju politiķu pārcelšana – Kārļa Šadurska (PS) un Aigara Štokenberga (SCP) – uz Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, lai tajā nodrošinātu pozīcijas vairākumu, praktiski izdevās tikai ar PCTVL atbalstu, jo valdības sarunu partneris par iesaistīšanos koalīcijā – LPP/LC, balsoja pret, neizsauca tik asu reakciju, kā A. Šlesera piedāvātais Ministru kabineta reorganizācijas plāns.
Jau šodien Saeimas plenārsēdē deputātiem varētu būt jābalso par jauna likumprojekta atvēršanu saistībā ar grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Lai gan pirms divām nedēļām likumu vienreiz jau atvēra, tā tālākā virzība praktiski nav iespējama, jo priekšlikumu, kas bija tā pamatā, par 30 dienu klusuma periodu, aizliedzot politiskās reklāmas raidorganizācijās, vairākums parlamentāriešu neatbalsta.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis varētu prasīt drīzāku LPP/LC atbildi par iesaistīšanos valdībā, jo pēc partijas līdera Aināra Šlesera vakardienas paziņojuma par vienošanos ar Saskaņas centru par Ministru kabineta reorganizācijas modeli vairs nav iespējams gaidīt līdz 12. aprīlim, nezinot, vai tiešām var cerēt uz LPP/LC atbalstu valdībai, kā vismaz sarunu laikā solīja tās līderis.
Neskaidrība par valdības likteni būs vēl vismaz trīs nedēļas, kas ir laiks līdz LPP/LC līdera Aināra Šlesera nosauktajam 12. aprīlim kā datumam, kad LPP/LC valde pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.
LPP/LC apzinās, ka Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība nevarētu līdz vēlēšanām pilnvērtīgi strādāt mazākumā un tai ir nepieciešamas papildu balsis, tādēļ Jaunā laika piedāvājumu par iesaistīšanos tajā neuztver pazemīgi, bet gan ir gatavi diktēt savus noteikumus un ieņemt aktīvu pozīciju sarunu gaitas noteikšanā. Vakar pēc LPP/LC valdes sēdes to apliecināja LPP/LC līdera Aināra Šlesera teiktais.
Pagaidām nav skaidras atbildes, vai un no kādiem līdzekļiem slimnīcām samaksās par darbu, kas veikts janvārī, bet kura finansēšanai nepietiek ar sākotnēji aprēķinātajām kvotām. Lai gan Veselības ministrija pagājušajā pirmdienā nosūtīja pieprasījumu Finanšu ministrijai par apropriāciju jeb līdzekļu iekšēju pārdali, tā atbildi tik drīz nesola.
Tas, ka Tautas partiju pamest un amatā palikt nolēma kultūras ministrs Ints Dālderis, bet Tautas partijas Saeimas frakciju atstāj Aija Barča, kura pati ir Liepājas partijas biedre, bet kuras pārstāvētajam spēkam bija sadarbības līgums ar tautpartijiešiem, Saeimā tiek uzlūkots kā vēl viena neveiksme jau tā grūti izskaidrojamajā aiziešanas veidā no koalīcijas.
Kamēr nebūšot atbildes no LPP/LC par iespējamo pievienošanos valdībai, premjers Valdis Dombrovskis (JL) par ministru kandidātiem uz amatiem, kas palikuši vakanti pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības, nerunā. Tas gan nenozīmē, ka kuluāros krēsli jau netiek dalīti, turklāt netrūkst arī tādu politiķu, kas tajos vēlas sēsties paši. Uz amatu dalīšanu mudina arī tas, ka jau tagad ir skaidrs – LPP/LC iesaistīšanās koalīcijā ir maz ticama.
Par to, ka sešus mēnešus līdz vēlēšanām Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība pēc Tautas partijas (TP) aiziešanas varēs nostrādāt arī mazākumā, Saeimā nešaubās teju neviens. Uzticību valdībai apliecinājušas koalīcijā palikušās partijas, atbalstu solījis Valsts prezidents Valdis Zatlers, un pat pašā TP teic, ka spieķus riteņos V. Dombrovskim nelikšot.
Pirmdien veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) plānojusi iesniegt pieprasījumu finanšu ministram Einaram Repšem (JL), lūgt atļaut veikt finanšu pārdali, lai varētu samaksāt slimnīcām par paveikto darbu.