Tas, ka vakar divu koalīcijas partiju politiķu pārcelšana – Kārļa Šadurska (PS) un Aigara Štokenberga (SCP) – uz Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, lai tajā nodrošinātu pozīcijas vairākumu, praktiski izdevās tikai ar PCTVL atbalstu, jo valdības sarunu partneris par iesaistīšanos koalīcijā – LPP/LC, balsoja pret, neizsauca tik asu reakciju, kā A. Šlesera piedāvātais Ministru kabineta reorganizācijas plāns.
Koalīcijas partijas neesot lūgušas LPP/LC atbalstīt šo lēmumu, ne LPP/LC to solījusi. Taču mazākuma valdības problēmas ar balsu nodrošināšanu šī situācija parādīja gan.
Par K. Šadurska ievēlēšanu Budžeta komisijā bija jābalso divreiz. Pirmajā reizē par balsu skaits bija vienāds ar pret un atturas, tādēļ bija jābalso otrreiz. Tikai pateicoties TP deputātam Jānim Lagzdiņam, kurš šajā reizē nobaloja par, K. Šadurska ievēlēšana ar vienas balss pārsvaru tika atbalstīta. Savukārt A. Štokenbergu komisijā ievēlēja, pateicoties PCTVL frakcijas piecu deputāti par balsīm. Citādi koalīcijai būtu pietrūkušas vismaz divas balsis. PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners Neatkarīgajai pēc tam teica, ka jau sarunās ar premjeru V. Dombrovski PCTVL solījusi būt konstruktīva opozīcija un partijai pieņemamos lēmumus atbalstīt.
LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš šobrīd ir komandējumā ārpus Latvijas. Viņa vietnieks frakcijā Jānis Dukšinskis Neatkarīgajai sacīja, ka šo balsojumu nevajadzētu uztvert kā signālu tam, ka LPP/LC koalīcijā jau tagad nedomājot iesaistīties – lēmums neesot pieņemts.
"Tas nav tā, ka mēs negribam atbalstīt koalīciju. Varbūt kāds to tā grib tulkot un mūs sastrīdināt, bet tā nav," viņš uzsvēra, norādot, ka ar atbalstu domāta palīdzība būtisku likumdošanas izmaiņu virzīšanai. LPP/LC pārstāvis skaidroja, ka LPP/LC deputāti vienkārši nav saskatījuši iemeslu šādām pārmaiņām. Budžeta komisijā darbojas LPP/LC pārstāve Karina Pētersone, kura, kā solīts, koalīcijas valstij būtiskus lēmumus atbalstītu, turklāt nevajadzīgi paplašinot komisijas sastāvu, varot zaudēt tās darbības efektivitāti. J. Dukšinskis arī sacīja, ka ne Jaunais laiks, ne Pilsoniskā savienība nemaz nav gājuši konsultēties un meklēt atbalstu pie LPP/LC par šo jautājumu, lai gan pie PCTVL K. Šadurskis esot bijis.
Viņa pārstāvētajai Pilsoniskajai savienībai arī būtu sarežģīti iet lūgt atbalstu LPP/LC, ņemot vērā gan situāciju Rīgas domē, gan to, ka no valdībā pārstāvētajām partijām tieši Pilsoniskajai savienībai ir vislielākās pretenzijas pret A. Šlesera vadītās partijas iesaistīšanu koalīcijā. Tieši no šīs partijas pārstāvjiem, ieskaitot tās līderi Ģirtu Valdi Kristovski, visuzstājīgāk skan arī aicinājums par iesaistīšanos valdībā LPP/LC izšķirties ātrāk, nekā nolikts – 12. aprīlī, kas var saasināt sarunu gaisotni. Paredzēts, ka koalīcijas partijas ar LPP/LC pārstāvjiem tiksies pirmdien. Šobrīd izskan pretrunīgas prognozes, vai jau šajā tikšanās reizē LPP/LC līderim prasīs skaidru atbildi par iesaistīšanos koalīcijā, taču viņa darbība joprojām tiek uzlūkota ar aizdomām, ka LPP/LC spēlē savu spēli, lai šķobītu valdības partiju pozīcijas un veicinātu saspīlējumus Vienotības iekšienē.
Jāatgādina, ka pagaidām koalīcijai Saeimā ir tikai 48 balsis, un arī ar noteikumu, ja visi deputāti ir klāt plenārsēdēs. LPP/LC Saeimā ir 10 deputāti, kuru piesaistīšana koalīcijai jau dotu drošu vairākumu. Taču LPP/LC ir arī licis noprast, ka svarīgas tai ir attiecības ar lielāko Saeimas opozīcijas partiju un sabiedroto Rīgas domē – Saskaņas centru.