LSDSP apvienojas un šķeļas

Lai gan, aicinot apvienoties ar Latvijas kustību Solidaritāte un Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.lv, kurā iesaistījusies Mūsu zeme, Sociālā taisnīguma partija un Pensionāru un senioru partija, LSDSP līderis Jānis Dinevičs pamatoja, ka LSDSP ir jāizvēlas līdzdalība tādā apvienībā, kas nesašķeltu partiju.

Balsojums par to sestdienas kongresā liecināja, ka tieši tas ir noticis arī šajā gadījumā. Pēc tam, kad kongresa delegātu vairākums bija atbalstījis šo apvienošanos, par amatu atstāšanu partijā paziņoja LSDSP priekšsēdētāja vietnieki Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls, kā arī ģenerālsekretārs Ansis Dobelis.

Viena no galvenajām alternatīvām minētajām partijām, ar ko LSDSP grasās apvienoties, bijusi Vienotība, iesaistīšanos kurā drīzāk atbalstīja arī A. Lejiņš. Gan ar noteikumu, ka partijas būtu līdzvērtīgi partneri un sociāldemokrātu pārstāvji būtu ar saviem pārstāvjiem valdē. Turklāt A. Lejiņš neslēpa – ja pašreizējais LSDSP vadītājs būtu atkāpies, viņš būtu gatavs uzņemties vadības grožus un vestu partiju attiecīgajā virzienā.

Nesaderot ideoloģija

Viņš pats jau iesaistījies arī Sarmītes Ēlertes veidotajā Meierovica biedrībā, par ko gan izpelnījās kritiku kongresa runās, jo tādējādi A. Lejiņš būtībā jau parādījis, ka varētu startēt Vienotības, nevis LSDSP sarakstā. Lai gan ilgstošas sarunas ar Vienotību par iespējamo sadarbību LSDSP bijušas, J. Dinevičs apvienošanos ar šo politisko spēku neatbalstīja, jo nesaderot partiju ideoloģija. "Jaunais laiks neko nevēlas dzirdēt par kreisi centriskām idejām," sacīja J. Dinevičs, piebilstot, ka saderība varētu būt tikai ar Vienotībā pārstāvēto Sabiedrību citai politikai. Turklāt neesot gūta pārliecība, ka Vienotībai vispār kāds ir vajadzīgs. Tāpēc bijusi izšķiršanās apvienoties ar ideoloģiski tuvākām partijām. "Piedāvātais ceļš nav tik gluds kā vieta pie Vienotības saklātā galda, bet ideja ir tā vērta, lai ar to iepazīstinātu sabiedrību," sacīja J. Dinevičs. Apvienības piedāvātā programma būšot alternatīva līdzšinējai labējai politikai. Arī Libertas.lv pārstāvis un Pensionāru un senioru partijas vadītājs Māris Pļaviņš sacīja: "Politiskais svārsts ir iestrēdzis labējā augšējā punktā. Patiesībā ne tikai iestrēdzis, bet ierūsējis. (..) Vēlētājiem ir jādod alternatīva – darba ņēmēju fronte jeb alianse. Politiskais svārsts ir beidzot jāsakustina un tam jāliek kustēties pa kreisi." Kā izriet no partiju apvienības memoranda, galvenās Solidaritātes prioritātes būs darba vietu saglabāšana un jaunu darba vietu radīšana, algu nesamazināšana un uzdevums panākt, ka minimālā alga nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu.

Viena arī nevar

LSDSP šobrīd piedzīvo smagus laikus. Partija nav pārstāvēta ne parlamentā, ne Rīgas domē, un arī tās reitings ir ļoti niecīgs. Tāpēc gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir viena no pēdējām iespējām kaut ko darīt. Kongresā izskanēja doma, ka LSDSP vēlēšanās vajadzētu startēt pašiem ar savu karogu. Taču J. Dinevičs uzsvēra, ka bez partneriem šajās vēlēšanās LSDSP neiztiks, jo šīs būs vēlēšanas, kurās pārsvarā konkurēs partiju apvienības.

Pagaidām gan nav zināms, kas būs Solidaritātes vadītājs. J. Dinevičš sacīja, ka viņš tas nebūšot, jo apvienībai nepieciešams cits vadītājs. Viņš sacīja, ka šim amatam uzrunāti vairāki kandidāti, kuri gan savu atbildi nav devuši, kamēr apvienība nav izveidota, kas paredzēts maijā. Partija cer arī uz ciešu sadarbību ar arodbiedrībām, kas ir sociāldemokrātu tradicionālie partneri citās valstīs. Kā viesis kongresā bija ieradies arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers un Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, paužot, ka šāds atbalsts topošajai apvienībai būs.

Demokrāti.lv uzsver nacionālo

Daudz mierīgāk sestdien noritēja arī partijas Demokrāti.lv kongress. Tajā atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Jansons, kā arī pieņemts lēmums izstrādāt deklarāciju Nost ar genocīdu Latvijā. Kā kongresā norādījis E. Jansons, latviešu tautai ir jāatgūst pašnoteikšanās tiesības, jo šobrīd Latvijā ir starptautiski uzspiesta dienas kārtība, bet tautas kalpi baidās atzīt, ka pašreiz neaizstāvēt savas tautas intereses ir tas pats, kas kara laikos masveidā iznīcināt iedzīvotājus un tautas ar genocīda metodēm. Kongresā viņš atkārtoja arī partijas iepriekš pausto uzskatu, ka valsts jāvada profesionāļiem, nevis politiķiem.